Iedzīvotāju informatīvajā sanāksmē Bauskas novada domē tika spriests par dzelzceļa maģistrāles «Rail Baltica» novietojumu pilsētas apkaimē. Domes zālē piektdien, 18. septembrī, valdīja liela vienprātība.
Pilnsabiedrības «RB Latvija» izpētes darba grupas telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis pastāstīja, ka pašlaik kartēs zīmē 60 metrus platas joslas, kuras nepieciešamas sliežu izvietošanai, līdzās esošajām tehnoloģiskajām būvēm, kā arī žogam. Sākotnē Bauskas tuvumā tika piedāvāti divi maģistrāles «Rail Baltica» novietojuma varianti: zaļais un sarkanais. Pret tiem bija daudz iebildumu, pašvaldības paspārnē izveidoja darba grupu, kas, vairākkārt tiekoties un diskutējot, aicināja projekta attīstītājus izstrādāt trešo – kompromisa jeb dzelteno variantu.
Galvenās prasības: lai sliedes savietojas līdzās iecerētajam Bauskas apvedceļam, veidojot vienu transporta koridoru. Bija prasība, lai maģistrāle skartu pēc iespējas mazāk privāto īpašumu un sliedes vairumā gadījumu izvietotu valsts mežu teritorijā.
«Dzeltenajā variantā baušķenieku prasības maksimāli ievērotas,» apliecināja N. Balgalis. No sapulcē sanākušajiem aptuveni 20 interesentiem tikai viens vīrietis pauda kritiskas iebildes pret jauno variantu. «Dzeltenā versija ir labs risinājums, jo tajā saliktas kopā sliedes un autoceļš. Tas ir gan ekonomiski izdevīgāk, gan mazāk sāpīgi iedzīvotājiem,» apliecināja Ineta Niedra. Viņa bija viena no aktīvistēm, kas gada sākumā aicināja iedzīvotājus iebilst maģistrāles novietojuma sākotnējiem variantiem.
Sapulcē izskanēja jautājumi, kas skar konkrētus īpašumus. Uzņēmējs Uldis Biķernieks interesējās par nokļūšanu no savām mājām pilsētā. Zemnieks Uvis Slakteris vēlējās uzzināt zemes atpirkšanas nosacījumus. Zemniece no Brunavas pagasta Daina Akmentiņa vēlas, lai pēc iespējas ātrāk viņas īpašumam noņem būvniecības liegumus.
Zemniece Biruta Grantiņa aicināja rūpīgi pārdomāt stacijas novietojumu Bauskā. Viņa ieteica to nebūvēt Janeiku apkaimē, bet gan Codes pusē starp Vecsaules un Vecumnieku ceļu. Zemnieki, kas būs galvenie šī transporta mezgla lietotāji, tad mazāk izmantos pilsētas infrastruktūru. N. Balgalis apliecināja, ka stacijas izbūve Bauskā ir realitāte: «Tas ir tikai loģiski un saimnieciski, kad izbūvēs sliedes ātrvilcieniem, otrajā kārtā sāks infrastruktūras paplašināšanu, būvējot stacijas un izmantojot maģistrāli kravas un vietējai satiksmei.» Tādēļ ir labi, ka Bauskā jau laikus diskutē par stacijas novietojumu. Pēcāk tas palīdzēs ieceri ātrāk īstenot.
Rīgā trešdien, 23. septembrī, notiks maģistrāles «Rail Baltica» attīstībai veltīta starptautiska konference. Oktobrī iedzīvotāju apspriešanai paredzēts nodot ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc sabiedrības viedokļa uzzināšanas nākamā gada februārī paredzēts balsojums pašvaldībās, būs jāakceptē trases novietojuma galīgais variants. Pašreizējie aprēķini liecina, ka ātrgaitas pasažieru vilcieni pa maģistrāli «Rail Baltica» varētu sākt kursēt 2025. gadā.
