www.bauskasdzive.lv
Bauskas novadā no 1. aprīļa līdz 15. maijam Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos tiek organizēta licencēta makšķerēšana.
Bauskas novada pašvaldībā paskaidroja, ka licencētā makšķerēšana tiek organizēta ar nolūku uzlabot zivju krājumu aizsardzību un racionālu izmantošanu, kā arī līdzekļu iegūšanai zivju krājumu papildināšanai un makšķerēšanas, kā aktīva un veselīga dzīvesveida, attīstībai.
Lai regulētu makšķerēšanas slodzi uz zivju resursiem un izlīdzinātu rekreatīvo slodzi vienmērīgāk, visā licencētās makšķerēšanas teritorijā tiek noteiktas divas makšķerēšanas zonas – „A zona” un „B zona”. Ik gadu makšķerniekiem ir iespējas iegādāties limitētu skaitu licenču, atkarībā no izvēlētās makšķerēšanas zonas un ilguma.
Krietni labāk vimbas ķērušās, kad upēs bijis augstāks ūdens līmenis un licencētā makšķerēšana vēl nebija sākusies Tiesa tad savā tīkliņā varēja paturēt tikai piecas vimbas. Licencētā makšķerēšana paredz, ka var atstāt astoņas zivis.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns informēja, ka ir aktualizēti grozījumi un, iespējams, tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums, ka vispārējā kārtībā varēs noķert septiņas vimbas, jo no zinātnieku viedokļa vimbu populācija ir laba un izmaiņas atbalstāmas. “Ja tiek pacelts atļautais skaits uz septiņām vimbām, tad licencētajā makšķerēšanā astoņām gabalām zūd jēga, tālab nāksies celt uz desmit zivīm,” plānoto ieskicē M. Vaitekūns. Viņš norādīja, ka šovasar tiks izstrādāts jaunais nolikums un gaidāmi vairāki jauninājumi.
Pirmajās Lieldienās, 31. martā, makšķernieku mūspuses krastos netrūka. Zivju tīkotāji izmantoja iespēju sudrabainās skaistules izvilināt, kā paši smēja “vēl pa lēto”. Svētdienas agrā rītā Bauskā pie Mūsas sastaptais Andris atzina, ka zivīm svētkos laba apetīte, viņam izdevies piecu minūšu laikā noķert divas vimbas. Viņš prognozēja, ka tādā tempā ātri normu būs izpildījis. Andris pavēstīja, ka zivju liktenis izlemts- tās nesīs uz kūpinātavu un liks Lieldienu pusdienu galdā. Viņš pastāstīja, ka arī iepriekšējās dienas bijis pie upes un par lomu sūdzēties nevar, traucējis tik spēcīgais vējš, kas pludiņu strauji virzījis prom.
Švakāk ar copi klājās pirmdien, 1. aprīlī. “Pa dārgo negrib ķerties,” jokoja makšķernieki, bet īsta skaidrojuma, kālab tik bēdīga aina, viņiem nebija.
Kas notiek?Agrāk mierīgi jebkurš makšķerēja bez kādām tur licencēm,zivju daudz,pašus badapātadzniekus manīja pa retam.Ar murdiem un tīkliem īpaši neaizrāvās.Tagad kā pie bada saskrējuši bariem pie katras cik necik lielākas pančkas.
varbūt Ulmaņlaikos, kādus gadus pēc Latvijas pievienošanas PSRS? Bet vēlāk, pagājušā gadsimta sešdesmitajos jau abās patreiz licencētās makšķerēšanas zonās parastiem mirstīgajiem padomju pilsoņiem stāvēšana ar badapātagu jau bija aizliegta. Arī tādas licences mednieku biedrībā, ne arī kur citur nopērkamas nebija. Bija licences, bet tās bija vien izredzētajiem un velns viņu zin, kā pie tām viņi tika, nu kaut kas līdzīgs tolaiku specveikaliem un specpoliklīnikām- izredzētajiem ar komunista biedra karti.
Vai tīkli Lielupes Jūrmalas galā ir?