www.bauskasdzive.lv
Latvijas pašvaldībās sācies vai tuvojas laiks, kad vecāki var pieteikt savus pirmklasniekus skolai. Pierīgas pašvaldībās skolās vietas pildās ātri – dažās izglītības iestādēs varētu būt pat 34 bērni vienā klasē, bet reģionos atsevišķās skolās vien daži skolēni, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Bauskas novadā ir 17 skolas, un lielākajā daļā izglītības iestāžu skolēnu skaits raizes nerada. Tomēr ir dažas pagastu skolas, kur pirmajā klasē bērnu skaits ir mazs.
“Ja lūkojam reģionā, vismazākais skolēnu skaits mums ir septiņi izglītojamie pirmajā klasē Griķu pamatskolā, bet tas bija uz 1. septembri. Es pieļauju domu, ka ir nākuši izglītojamie klāt. Lielākais skaits laukos mums ir 13 izglītojamie 1. klasītē,” televīzijai stāstīja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina.
Tomēr novadā saka – situācija nav dramatiska, un viņi plāno cīnīties par katru bērnu un arī skoliņu.
“Cīnīsimies par katru izglītojamo, lai viņš no šīs lauku skolas neaiziet, lai viņš paliktu, lai nodrošinātu šīs skolas ilglaicību un arī ilgmūžību,” uzsvēra Baiba Šumina.
Citā Zemgales pilsētā Jelgavā ik gadu tiek uzņemti 740 pirmklasnieki, un sagaidāms, ka šogad būs līdzīgi.
Visvairāk pirmās klases skolēnu, kā ierasts, būs Rīgai tuvākajās pašvaldībās. Tur pat ir zināma cīņa, lai vecāki savu bērnu iekļautu viņiem vēlamajā skolā.
“Iedzīvotāju skaits dabīgās migrācijas ceļā Olaines novadā palielinās, cilvēki pieplūst, cilvēki sāk dzīvot ar ģimenēm, un līdz ar to skolēnu skaits aug,” atzina Olaines novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītājs Andris Joksts.
Pērn šajā novadā uz iecienītākās skolas pirmās klases vietām skolēni tika nokomplektēti pusotras stundas laikā.
Arī Mārupes pašvaldībā, kur pirmklasnieku skaits ik gadu ir aptuveni 750, tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu vietu katram kādā no sešām mācību iestādēm.
Mārupē skolēnu skaits jau klasē sasniedz 34.
“Mēs uz visām pirmajām klasēm esam paredzējuši skolotāja palīgus. Pilnīgi visas pirmās klases saņem skolotāju palīgu, jo ir skaidrs, ka bērni uz pirmo klasi nāk dažādi sagatavoti. Un viens skolotājs un šāds bērnu skaits… protams, ka ir vajadzīgs skolotāja palīgs,” atzina Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite.
Eksperti lēš, ka dzimstības samazināšanās atstās sekas tieši attālākajās skolās reģionos – nākamajos gados skolēnu skaits samazināsies, klases nevarēs nokomplektēt, daļu skolu nāksies slēgt.
Tomēr ir arī pozitīvā puse, runājot par demogrāfiju.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts statistikas jautājumos Jānis Hermanis pauda: “Varam prognozēt, ka dzimušo skaits tuvākajos gados – vēl kāds piecus gadus – varētu kristies, bet tad varētu nedaudz stabilizēties un mazliet pieaugt. Neteiksim, ka strauji pieaugt, bet nu par pāris tūkstošiem.”
Šajā mācību gadā pirmajā klasē mācības sāka 21 500 bērnu, pēc prognozēm nākamajā mācību gadā šis skaits būs nedaudz mazāks.
Cīņa līdz pēdējam tintes pilienam.No pasaran!
Baiba, kaut tavi vāri saskanētu ar darbiem.
Nu jāierēc!Taisās likvidēt skolas,Sesava uz Jelgavu brauks.
Mums vēl Lielplatoni direktori piedāvā,kas tad tagad tas!!!Ko runājāt?Katru dienu citi stāsti.
Šumina visu laiku pretrunā ar sevi
Tu atceries,ko saki?Katrā sanāksmē cita runa,tagad kažoks otrādi.Kā lai ciena?Kā saprast šādu runu un solījumu ?Atceries,tu neesi nekas.Dome noteiks.Būt vai nebūt tu nonoteiksi.
Visi no Sesavas uz Jelgavu.
Kā var nezināt precīzu skolenu skaitu? Tad lai kāds atver vadītajai VIIS un tur par katru iestādi ir precīza informācija. Ko var gvelzt muļķības un glupības?
Izlasot šādu rakstu, gribot negribot pārņem sajūta, ka kāda skola 1.septembrī durvis vairs neatvērs.. Pēdējos gados sauklis “par katru bērnu un katru skolu” parasti tiek lietots pirms tiek skaļi paziņots, ka tāda un tāda skola nākamo mācību gadu neuzsāks. Nemaz nebrīnītos, ja aizkulisēs klīstu pavisam cita info… Un tad pirms jaunā mācību gada būs teksts “nu mēs jau sen tā un šitā spriedām un domājām, kur bērni mācīsies un kā nokļūs līdz mācību iestādei un attiecīgi atpakaļ”…
Man tikai jautājums,kā par izglītības kvalitāti var atbildēt persona,kura aizbēga un pameta savu iestādi,uzkraujot nesakārtotu skolu un vidi,personālu.
Nesaorotu.Cieņas nekādas.Šitādu bardaku darbiniekos IN neesmu redzējis.Ko varat ieteikt,neko!Okmani,sakārto!
Cienu Līgu Kirilko.
Pārējie,kauns!
Ar ko tā Šumina cīnīsies smekli nāk.
Cīnītāja
Šādu IN sastāvu nekad neesmu redzējusi.Nav spēcīgu vadītāju un darbinieku.Prom visas.
Spriņķe,pārņem vadību!
Vajadzētu deputātu rindas paretināt,nevis skolas.!!!
Stipri šaubos, vai pieminētā kundze būs labāka. Viņai noteikti vajadzētu apmeklēt forumu” Vairāk jaudas”.
Esmu pilsētas iedzīvotāja! Un man ir pavisam vienkārši 3 jautājumi:
1. Kapēc visam novadam jāsponsorē gandrīz vai privātas iestādes darbība ar veselu pedagogu brigadi laukos, kur mācās pāris skolēni?
2. Pēc situācijas apraksta medijos rodas sajūta, ka pēkšņi kā šausmu filmā viss ciemats nomirst, ja aizslēdz skolu vai citu nerentablu iestādi- jautājums, tas notiek kā zombij filmās, ka notiek vēl kādas vazāšanās pa ciemu, vai vnk viss ciems nokrīt bez dzīvības pazīmēm?
3. Vai vecākiem liekas ok, ka ir stundas, kas nenotiek, jo skolotāji negrib un negribēs braukt uz laukiem, un priekšmetos ilgstoši nenotiks stundas.
Dažkart vecāku stulbums ir tas, kas traucē bērnu attistībai, jo padsmit indivīdi ir iedomājušies, ka lauku skolas ar padsmit bērniem glābs Latviju un laukus.:D 😀 😀
????Priekš kam vajadzīgs tik liels valdību aparāts?????Sēž un pieņem dumjus lēmumus,tos ar arī vajag lielāko daļu likvidēt!
Kad lasu tādus komentārus, kā pilsētas iedzīvotāja, saprotu ka muļķu Latvijā jau tā daudz. Veriet tik visas lauku skolas ciet, grūdiet pilsētās, klašes pa 30 bērnu, kur tie nabaga skolotāji nevar un nespēj visu redzēt. Lai mācās tikai gudrie, kuriem pietiek vecāku naudas privātskolām. Uztaisiet aptauju, cik Rīgas elitārajās skolās vecāki maksā par privātstundām? Protams, ka tad skolas var spodrināt savas spalvas. Kas tad būs Latvijā , nevis 6%nelasītāju, bet 56%, tad pilsētas iedzīvotāja varēs priecāties. Putins spēs tādus muļķus pakļaut. Bez tiem laukiem tu pilsētniece badā nosprāgsi. Es uzskatu, ka laukiem visiem ir jāapvienojās un jādodās uz Strasbūru par lauku iedzīvotāju diskrimināciju. Mēs gribam izsūtīt ne tikai krievus, bet arī latviešus. Un paši savā starpā tiekam kūdīti ēsties. Ārprāts, kur vienotība. Kad gājām uz barikādēm vajadzēja lauciniekus ar tehniku, bet tagad laucinieki ir lieki, viņu bērniem pat izglītība nebūs pieejama. Visi nespēs iejusties pilsētā, tad jau tagad vecāki viņus būtu aizlaiduši uz pilsētu, bet ja viņi ir palikuši lauku skolā, tātad tam ir iemesls. Domā tauta, ko tu dari. Neklausieties tādas, kā pilsētniece.
Nu, ko tu vari gvelzt šitādas muļķības. Laukos ir zemnieki un lopkopji, kas bija ir un būs neatkarīgi no tā vai katrā pagastā būs skolā, kurā tādai kā tu stradāt par apkopēju. Īsteni zemnieki un lauku cikveki dzīvo lielās viensētās no kurām līdz skolai tā pat jābrauc un 3 km šur vai tur neko nemaina. Savlaik tajās lauku skolās arī mācījās 30 berni klasē, izskatās, ka tevi tiešām tas ir ietekmējis un kaut ko līdz galam neēsi iemācijusies un apguvusi.
Ļoti ceru!Uzticos IN meitenēm!
Lai mums izdodas saglabāt skolas novadā!Baibiņ,turies!
???
Ja būtu gudra,tad saprastu,ka pašvaldība neko nesponsorē.Pedagogu likmes dod uz bērnu skaitu.
Skolotāju trūkst visā Latvijā.Slēdzot skolas,lauki iznīks.Cilvēki,sevišķi jaunie aizbrauks.
Nu nesastāv dzīve tikai no pilsētas.Kas ar Rundāli būs?Kāpēc apvieno mūzikas skolas???Jau sākas.Cilvēki nezin,tāpēc paniko.Kas ar Skaistkalni un Uzvaru???
Mums jādomā,ko darīt ar bērniem,ja nebūs vidusskola.Tad jāņem arī mazākie prom.