www.bauskasdzive.lv
Lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un uzlabotu reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvji kopā ar reģiona pašvaldību un civilās aizsardzības speciālistiem, kā arī operatīvo dienestu pārstāvjiem devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Jonišķiem, Lietuvā, portālu informēja ZPR pārstāve Agnese Launerte.
Vizīte notika projekta “Safe Response” ietvaros un ļāva iepazīties ar Lietuvas pieeju civilajai aizsardzībai, tostarp iedzīvotāju brīdināšanas risinājumiem, ugunsdrošības un glābšanas dienestu darba organizāciju, kā arī krīžu pārvaldības un seku likvidēšanas praksi.
A. Launerte paskaidro, ka projekts “Safe Response” apvieno Zemgales un Ziemeļlietuvas pašvaldības, uzlabojot to spējas efektīvi reaģēt uz klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem. Viņa atzīmē, ka projektā paredzēta ne tikai zināšanu apmaiņa un labās prakses pārņemšana, organizējot pieredzes apmaiņas vizītes, seminārus, apmācības un informatīvās kampaņas, bet arī nepieciešamā aprīkojuma iegāde – tas palīdzēs pašvaldībām būt labāk sagatavotām krīzes situācijām un nodrošinās ātru un efektīvu reaģēšanu kritiskos brīžos.
Projektā partneri jau ir iegādājušies arī katastrofu novēršanas aprīkojumu, piemēram, ūdens sūkņus, ārkārtas dienesta telti, ģeneratorus, laivas, dronus, novērošanas sistēmas un ūdens līmeņa mērīšanas stacijas. Projekta noslēgumā paredzēta konference, lai dalītos zināšanās un pieredzē, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanu pārrobežu reģionā.
Vizītē Jonišķos piedalījās ar civilās aizsardzības jautājumiem saistītie speciālisti un operatīvo dienestu pārstāvji no Zemgales plānošanas reģiona, Aizkraukles novada pašvaldības, Bauskas novada pašvaldības, Jelgavas novada pašvaldības, Jonišķu rajona pašvaldības administrācijas un Pakrojas rajona pašvaldības administrācijas. Bauskas novadu pārstāvēja pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītājas Zane Indrika un Signe Liepa, Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis, Bauskas novada pašvaldības policijas Iecavas nodaļas priekšniece Irīna Mincenberga un Vecumnieku nodaļas priekšnieks Edgars Polis.
Vizīti atklāja Jonišķu mēra pienākumu izpildītājs Gediminas Čepulis. Jonišķu pašvaldības projektu vadītājs sniedza pārskatu par projekta “Safe Response” virzību vietējā kontekstā, izceļot tā mērķus, galvenās aktivitātes un rezultātus, tostarp radušās problēmas ar infrastruktūras objekta attīstību – moduļa māju konteinera iegādi vietējā VUGD vajadzībām, aprīkojuma iegādi dienestiem un apmācību programmām. Tā kā moduļa konteinera iegāde tiek pārtraukta, tad alternatīva ir iegādāties mobilo ugunsdzēšanas aprīkojumu (ūdens sūknēšanas/laistīšanas aprīkojums, kas izvietojams uz piekabes), kas ērti izmantojams vietās ar ierobežotu piekļuvi, piemēram: purvos, mežā.
Jonišķu civilās aizsardzības speciālists un Īpašuma pārvaldes vadītājs prezentēja civilās aizsardzības komisijas uzdevumus, tās izaicinājumus, krīzes un katastrofu situāciju preventīvos darbus un esošo situāciju, tostarp arī speciālisti izveidotās štata vietas speciālista pienākumus kopš 2023.gada, kura pārziņā ir visi civilās aizsardzības jautājumi novadā, pārzinot patvertņu jautājumus, komunikācijas plānus un algoritmus krīzes situācijās.
Speciālisti prezentēja mājaslapu www.lt72.lt, kas ir Lietuvas iedzīvotāju sagatavošanas ārkārtas situācijām platforma. Tā piedāvā detalizētus norādījumus par rīcību dabas, tehnoloģisko vai sociālo apdraudējumu gadījumos, tostarp atomreaktoru avārijās. Vietne sniedz arī informāciju par brīdinājumu sistēmām, piemēram, sirēnām un īsziņu paziņojumiem, un piedāvā instrukcijas, kā iestatīt mobilos tālruņus šo paziņojumu saņemšanai.
Papildus tiek piedāvāti resursi, lai sagatavotu ģimenes ārkārtas plānus un izveidotu nepieciešamo preču krājumus 72 stundu periodam līdz palīdzības saņemšanai. Vietne ir pieejama lietuviešu un 2 citās svešvalodās, padarot to pieejamu plašākai auditorijai. Jonišķu pašvaldībā izvietotas 10 sirēnas, kas tiek regulāri pārbaudītas pēc iepriekš saskaņota grafika, savukārt plānā ar EEZ finansējumu ir plānots izvietot līdz 42 sirēnām, kas veic agrīno apziņošanas funkciju, tādā veidā nodrošinot iespēju sasniegt 75% iedzīvotāju. Novada teritorijā izveidotas un marķētas kopā 34 drošas patvertnes (31 ilgstošākai uzturēšanās), kopumā nodrošinot 52% iedzīvotāju patvēruma iespējas krīzes gadījumos. Patvertnes iekārtotas dažādos objektos piemēram: pagrabos zem viesnīcas vai kafejnīcām.
Lai gan Jonišķu reģions nav pakļauts plūdu riskam, jo apkārtnē nav lielu ūdensobjektu, pašvaldība īpašu uzmanību pievērš citiem klimata riskiem, piemēram, ilgstošam karstumam un stiprām vētrām, kas var radīt ievērojamus postījumus. Šādos gadījumos viens no galvenajiem izaicinājumiem ir elektroapgādes un sakaru pārrāvumi, kas apgrūtina iedzīvotāju informēšanu un palīdzības sniegšanu. Lai nodrošinātu informācijas apriti arī šādās situācijās, pašvaldība izmanto automašīnas ar skaļruņiem. Tāpat ir iespēja saņemt kompensācijas par dabas stihiju radītajiem zaudējumiem – piemēram, pēc 2023.gada augusta vētras iedzīvotājiem no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem tika izmaksāts vairāk nekā 100 000 eiro.
Arī Jonišķi pieredzēja 2024. gada 28.-29.jūlija stiprās lietavas, kādēļ nācās sasaukt krīzes vadību un cīnīties ar sekām, kur kompensācijās vien no valsts nācās iedzīvotājiem izmaksāt 40 290 eiro, savukārt no pašvaldības budžeta neparedzētiem gadījumiem 62 480 eiro.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iecirknī Joniškos dalībnieki tika iepazīstināti ar telpām, aprīkojumu, dežūru formātiem, darba specifiku. Vizīte sniedza vērtīgu ieskatu par ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības aspektiem un gatavību ārkārtas situāciju risināšanā Šauļu reģionā. Kopumā iecirknī nodarbināti 33 ugunsdzēsēji un 7 administratīvie darbinieki. Kā uzsver ZPR projekta vadītājs Artūrs Penčura: “Tiešā pieredzes apmaiņa starp ugunsdzēsējiem no abām valstīm ir viens no vērtīgākajiem šī brauciena ieguvumiem. Tā ne tikai stiprina sadarbību, bet arī ļauj labāk sagatavoties kopīgai rīcībai ārkārtas situācijās.”
Vizītes noslēgumā dalībnieki apmeklēja Žagares muižu, kur iepazinās ar pašvaldības pieredzi, reaģējot uz 2023.gada augusta vētru un tās radītajiem postījumiem. Lai gan vētra ilga vien aptuveni 10 minūtes, tā nopostīja ievērojamu daļu Žagares muižas parka, bojājot vai izgāžot ap 2500 kokus un atstājot ilgtermiņa ietekmi uz ainavu. Seku likvidēšanā būtiska loma bija vietējai kopienai, kas sniedza nozīmīgu atbalstu operatīvajiem dienestiem – vieni paši tie nespētu pilnībā tikt galā ar milzīgo postījumu apjomu. Pašvaldība arī atļāva iedzīvotājiem izmantot savām vajadzībām daļu no izgāztajiem kokiem, kas tika novākti no ceļiem un citām infrastruktūrai svarīgām vietām. Visbeidzot, šī pieredze izgaismoja vajadzību pēc papildu preventīvajiem risinājumiem, piemēram, pazemes elektrolīnijām, ģeneratoriem ārkārtas situācijām un atbilstošas apdrošināšanas.
Vizīte noslēdzās ar tīklošanas sesiju, kurā projekta partneri apsprieda gūtās atziņas un plānoja turpmākās aktivitātes. Dalībnieki vienojās turpināt sadarbību arī tiešsaistes sanāksmēs, citās pieredzes apmaiņas vizītēs, lai nodrošinātu projekta veiksmīgu īstenošanu un pārrobežu sadarbības veicināšanu starp pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem.
Projekta “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā” jeb “Safe Response” kopējais finansējums ir 673 755 eiro, tostarp līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 539 694 eiro.
Atraduši,kur braukt pieredzi apgūt vai labi atpūsties??? Uz Ukrainu būtu aizbraukuši.