Bauskas novada tūrisma uzņēmumiem darba netrūkst

Tūristu plūsma 2023. gada sezonā Bauskas novada atpūtas vietās pamazām atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, «Bauskas Dzīvei» stāsta nozares uzņēmēji. Joprojām neizmantots potenciāls ir Bauskas upes un jaunu iespaidu meklētājus pievelkošas nodarbes aukstajā gadalaikā.

Laikraksta aptaujātie atzīst, ka vairāk jāiegulda novada daudzveidīgā atpūtas piedāvājuma popularizēšanai. Nozares izstādēs mūspuses savdabīgie objekti un unikālie produkti tiek ievēroti, tomēr ārvalstu tūristu ceļojumu organizatori no galvaspilsētas nereti ir neziņā par citām apskates vērtām vietām, izņemot pilis. Lielāku popularitāti var iegūt ar aktīvāku vēstījumu sociālajos tīklos, tomēr pašiem uzņēmumiem tam ne vienmēr pietiek laika un iemaņu.

Sagaidījuši asfaltu

Garāmbraucēju ievērotas ir apskates vietas pie «Via Baltica» trases A7. Iecavas pagasta aktīvās atpūtas centra «Labirinti» vadītājs Jānis Pastars stāsta, ka divos pandēmijas gados ārzemju apmeklētāju daļa samazinājās līdz 30%, bet tagad aktivitāte atjaunojas: «Pērn vietējie un ārzemju tūristi bija puse uz pusi. Daudz brauca ģimenes ar bērniem, vietējie skolēni, vasarā kemperi – dienvidnieki uz ziemeļiem vai ziemeļnieki uz dienvidiem. Tūrismam liels pluss ir pērn asfaltētais vietējais ceļš Zorģu ciemā, kas ved no autobusu pieturas pie A7 līdz «Labirintiem». Tūristi ārzemnieki, kas brauc ar velosipēdu, labāk jūtas uz asfaltēta vietējā ceļa. Tas uzlabo arī drošību gājējiem. Liels pluss ir arī ciema ielu apgaismojums.»

Klusās sezonas aktivizēšana «Labirintos» neesot aktuāla, jo ģimenes otrs biznesa virziens ir zemkopība, tāpēc ziemu izmanto atpūtai un ražošanas bāzes sakārtošanai. «Nākamajā sezonā galvenais ir saglabāt tagadējo piedāvājumu labā kvalitātē, jo tūristi ir prasīgāki. Vietējie, kas pie mums atgriežas regulāri, katru gadu prasa kaut ko jaunu. To izdomāt nav viegli, taču cenšamies,» teic J. Pastars.

Nepieciešami vairāku dienu pasākumi

Viesnīcā un restorānā «Bērzkalni» Bauskā pērn pārsvarā uzņemti vietējie viesi, skaidro īpašnieks Valts Linde. «Šogad paredzēts kosmētiskais remonts un telpu atjaunošana, tad atkal varēsim reģistrēt rezervācijas «booking.com». Pašlaik galvenokārt uzņemam dažādu sarīkojumu dalībniekus. Ceru, ka arī klusā sezona būs aktīvāka. Ja pasākumi Bauskā notiek vairākas dienas, tas palīdz tūrisma uzņēmējiem. Gan uzņēmumiem, gan pašvaldībai un Tūrisma informācijas centram vajadzētu darboties, lai tādu būtu vairāk.»

Kurmenes pagasta atpūtas vietas un laivu nomas «Lutauši» saimniece Andžela Briča stāsta, ka pie Mēmeles ceļotāju plūsma pērn bijusi pietiekama, darba diezgan daudz. «Kad sezona beidzas, daļa apmeklētāju jau piesakās nākamajai. Lielākā daļa laivotāju ir no Latvijas, bet satiekam arī lietuviešus, vāciešus un čehus, pateicoties Tūrisma informācijas centram, viņi dara labu darbu ar reklāmu.»

«Lutaušos» vasarā var laivot ar kanoe un kajakiem, iepriekšējo sezonu jaunums ir supa dēļi, kas kļuvuši ļoti populāri un ir piemēroti Mēmeles mainīgajai ainavai. Ūdens tūristi ar prieku piedalījušies arī siena savākšanā, stāsta A. Briča. Ziemā vietas saimnieki atjauno enerģiju un uzlabo veselību, notiek arī remonti un malkas sagāde.

Skatīties, kā nebrauc mašīnas

Pilsrundāles uzņēmuma «MI», kam pieder viesu nams «Baltā māja», valdes locekle Solveiga Ikerte aizvadīto gadu vērtē atzinīgi: «Ja sezonā var nopelnīt tā, ka var pārziemot, viss ir kārtībā. Vasarā pie mums nakšņo arvien vairāk Latvijas ceļotāju, ziemā te ilgstoši apmetas strādnieki, kas komandēti šajā apkārtnē uz darbu. No tūristiem visvairāk ir lietuviešu un igauņu, bet brauc arī ukraiņi un viesi no eksotiskākām zemēm. Visvairāk priecē tie, kuri atgriežas, tādi ir vairāki. Pirms mēneša te bija Ukrainas frontē ievainots karavīrs, kurš izgāja rehabilitāciju Latvijā. Viņš rādīja frontes bildes un bija ļoti laimīgs, kad pie Rundāles pils ieraudzīja ukraiņu karogu. Tā bija ļoti emocionāla tikšanās.»

Lai arī nevarot žēloties par apmeklējumu ziemā, S. Ikerte atzīst, ka lieli pasākumi biznesam palīdz: «Jutām šausmu parku Bauskas pilskalnā man par lielām šausmām… Mēs ļoti jūtam Senās mūzikas festivālu, Liepājas simfoniskā orķestra un citus lielos koncertus, tad mums ir māja pilna. Tomēr visu laiku tā nevar, ir jāļauj arī pašiem un mājai atpūsties.»

«Runājot ar cilvēkiem, esmu sapratusi, ka daudzi grib mieru. Reiz holandiešiem pagalmā uzplijos, bet viņi teica – ļaujiet mums sēdēt un skatīties, kā pa ceļu nebrauc neviena mašīna! Ciemiņi bieži vienkārši vēlas atpūsties. Ja kāds jautā, palīdzam maršrutus sastādīt un atrast aktivitātes,» skaidro viesu mājas saimniece.

Skaļāk un pamanāmāk

Novada atpūtas vietu popularizēšanai vajadzīgs aktīvāks piedāvājums un komunikācija gan no Tūrisma informācijas centra, gan pašiem uzņēmumiem, iesaka Lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības speciāliste Raimonda Ribikauska. Viņa pirms vairākiem gadiem organizēja grupas vietējo mājražotāju saimniecību apmeklējumiem maršrutā «Baudi Bauskā», kur piedalījās sierotava «Celmi», Dairas Jātnieces sēta «Vaidelotes», Ievas Dūmiņas vīna darītava u. c.

«Tādi maršruti der visiem gadalaikiem un parāda oriģinālos produktus,» skaidro R. Ribikauska, «tagad mājražotāji gatavi rīkot degustācijas jaunajā kopienas centrā Pasta ielā 5. Nupat bija saruna arī par vietējo kafejnīcu dienām Bauskas apkārtnē, kas būs marta sākumā, tomēr vajag vairāk informācijas cilvēkiem, kas Rīgas birojos sastāda tūristu maršrutus.»

Kā vērtē eksperte, mūsu pusē ir ļoti daudzveidīgs piedāvājums, taču tam jābūt skaļākam, pamanāmākam. Jārisina arī loģistika, piemēram, Bauskā vajag vairāk stāvvietu ceļotāju autobusiem. R. Ribikauska par vēl neizmantotu resursu uzskata pilsētas upes, kur varētu braukt ar plostiem, un pilskalna parku, kur sniegotā ziemā līdz ar šļūkšanu no kalniņa var piedāvāt siltus dzērienus un uzkodas. Dažādās ieceres varētu īstenot uzņēmēju un iestāžu sadarbībā.

Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure informē, ka aizvadītās sezonas rezultāti tiks apspriesti ikgadējā novada tūrisma nozares dalībnieku sanāksmē 21. februārī.

Teksts: Antra Ērgle