www.bauskasdzive.lv
Pērn Zemgalē 29,2% no kopā 276 000 ģimenes ārstu praksēs reģistrētajiem iedzīvotājiem ne reizi nav apmeklējuši savu ģimenes ārstu, informēja Veselības ministrijā (VM).
Zemgalē valsts apmaksātus pakalpojumus sniedz 179 ģimenes ārsti. Speciālistu aptauja liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) plāno izbeigt ap 40 ārstiem, kas aktualizē paaudžu nomaiņas un jauno speciālistu piesaistes jautājumu, norāda VM.
Zemais ģimenes ārstu apmeklējums, ministrijas ieskatā, norāda uz nepieciešamību stiprināt sabiedrības veselībpratību, profilakses pasākumus, agrīnu diagnostiku un hronisko pacientu uzraudzību, ziņo aģentūra LETA.
Bauskas novadā no 37 481 iedzīvotāja, kas reģistrēti pie novada ģimenes ārstiem, 3298 jeb 8,8% pēdējo trīs gadu laikā nav apmeklējuši savu ģimenes ārstu, portālu informēja Nacionālajā veselības dienestā. Jāmin, ka datos nav ietverti 4256 iedzīvotāji, kas reģistrēti pie citiem mūsu valsts ģimenes ārstiem, kā arī tie, kas uzturas ārzemēs.
Bauskas apvienībā 1577 iedzīvotāji jeb 7,6% nav apmeklējuši ģimenes ārstu trīs gadu laikā. Iecavas apvienībā šis rādītājs ir augstāks – 968 no 7374 iedzīvotājiem jeb 13,1%. Rundāles apvienībā no 2893 iedzīvotājiem 248 jeb 8,6% nav bijuši pie sava ģimenes ārsta, bet Vecumnieku apvienībā – 505 iedzīvotāji. Lai arī šie rādītāji ir zemāki nekā vidēji Zemgalē, tie joprojām norāda uz būtisku iedzīvotāju daļu, kas neizmanto valsts nodrošinātos primārās aprūpes pakalpojumus.
Apvienība Skaits, kuri 3 gados nav apmeklējuši ĢA Iedzīvotāju skaits Bauskas apvienība 1577 20781 Iecavas apvienība 968 7374 Rundāles apvienība 248 2893 Vecumnieku apvienība 505 6433 Kopā 3298 37481
Iedzīvotājus, kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, NVD aicina doties pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati.
Lai aktualizētu šos jautājumus, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) rīt reģionālajā vizītē apmeklēs Jelgavu, lai tiktos ar Zemgales reģiona ģimenes ārstiem un pašvaldību pārstāvjiem un turpinātu sarunas par primārās veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un jauno speciālistu piesaisti.
Diskusijā piedalīsies arī VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Veselības inspekcijas vadītāja Antra Valdmane, Ģimenes medicīnas metodiskā vadības centra vadītāja Alīna Dūdele, kā arī Nacionālā veselības dienesta pārstāvji.
Plānots, ka Abu Meri vizītes laikā informēs un uzsvērs pieejamos atbalsta mehānismus ģimenes ārstu piesaistei, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu kompensācijas jaunajiem ārstiem reģionos, infrastruktūras uzlabošanas atbalstu, elastīgāku ārstniecības iestāžu reģistrācijas kārtību. Kā pozitīvi piemēri tiks izcelti jaunie ģimenes ārsti reģionā – Agnese Ķirse un Māris Belte. Tāpat paredzēts godināt ģimenes ārstes Ēriku Borisovu un Indru Andersoni par izciliem rezultātiem kvalitātes novērtēšanas kritērijos.
Reģionālo vizīšu mērķis ir pārrunāt stratēģiski nozīmīgo primārās veselības aprūpes stiprināšanu. Ministrijas ilgtermiņa mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un ilgtspēju visos Latvijas reģionos. Sarunas ar ģimenes ārstiem un pašvaldību pārstāvjiem ir nozīmīga daļa primārās aprūpes attīstībā, kuras pamatā ir pacientu vajadzības, kvalitātes rādītāji un reģionu specifika, skaidro ministrijā.
Un kāda jēga.Iemet tevi nebeidzamā diagnostikas un ilgstošu rindu dancī kur lauvas tiesa Rīgā.
No veselibas ministrijas skatu punkta jau viss loti labi izskatās un runājās)))- tikai realitee i savādāk- kad aizej pie gim arsta, tas skatās uz tevim tā, it kā ko esi atnāci, ko traucē mani, un seko jautajums- vai ir kadas sūdzības??? pē tada jautajuma, pat kauns uzprasities- nu es te atnacu uz kārtējo profilaktisko pārbaudi, ,nja. -)))
Jauki.ja cilveks jutas labi un ir vesels tad kadel vinam butu jaiet pie aarsta..kurs izdomaa un uzspiez testus infekcijam ar bezsimtomu pazimem…neinfiomee par vakcinblaknem kuras rada sirds miokarditu un citas saslimsanas pat naavi..arsti savu uzticibu pacientiem sen zaydejusi….veseliba ir katra pasa zinaa..un nwvienam nav tiesibas ko uzspiest pacietam.ja es tev neticu tad pue tevis neeju Viss.
Te jau saknē ir kas neloģiski. Darbspējīgiem iedzīvotājiem ir ik pa diviem gadiem jāveic darbā obligātās veselības pārbaudes. Primāri jau veic tās pašas primārākās analīzes un ko citu, kur pirmsākumos jau var ko atklāt ja reiz esi ikdienā kādos noteiktos veselības ietekmējošos apstākļos. Sākotnēji jau var ko atklāt un pēcāk pētīt tālāk, ja tiešām ir kāda nemanāma kaite piemetusies. Nez kapēc OVP ietvaros nav jāiet pie ģim.ārsta, līdz ar to pie viņa nemaz nenonāk nekāds info par klienta vispārēju veselības stāvokli. Un, ja nekas nav, tad kamdēļ klauvēt pie ģim.ārsta durvīm iepriekš salasoties internetā visas kaites kas nu pašdiagnostikā noteiktas un nu lūgties lai aizsūta uz nez kādiem izmeklējumiem bezmaksas, jo pašam redz gribas. Un sūdzēties par rindu rindām pēc tam, kad izlūdzies nosūtījumu. Bet tur jau lielais samudžinātais veselības budžets, ka ģim.ārstiem nauda tāpat nāk par katru pacientu – nāk viņš vai ne viņa nervus bendēt, bet pats iedzīvotājs vieglprātīgi izturas pret ovp un nosaka ka viss ir labi, lai tik ļauj strādāt. Koks ar diviem galiem, nekad nevienam nebūs labi. Rūpējies par sevi un tad arī par tevi parūpēsies!
Pārāk dramatisks virsraksts. Tie ir 8%, tātad 92% ir apmeklējuši, un tas šķiet labs rādītājs .
Gimenes ārsti jau kovidafēras laikā zaudēja uzticību.
Bauskas poliklīnikā priekšā stāvēja kundze, kurai vaicāja, kas ir viņas ģimenes ārsts, bet viņa pateica, ka tāda nav, nav reģistrējusies ne pie viena. Tātad var iztikt bez ģimenes ārsta.
tad kāda vella pēc tas “dispečers”- ģimenes ārsts vēl vajadzīgs, lai jau rītdien tiktu pie speciālista privātklīnikā, nevis gaidītu pusgadu vai vēl ilgāk nebeidzamajās rindās ar nosūtījumu kabatā?
Tieši tā! Ir tiešām ārstes, ir dispečeres, ir atsēdētājas. Interesanti ir pastaigāt kaut vai pa Bauskas poliklīniku ar ārstu -speciālistu kabinetiem. Pie daudziem kabinetiem nav neviena cilvēka. Tas pats ir Rīgas poliklīnikās. To laikam ir panākušas mistiskās rindas un apmeklējuma cenas, bet algu šiem ārstiem taču maksā? Un diezgan pieklājīgu algu.
Ārsta profesija ir finansiāli izdevīga, prestiža, bet ja nav paša galvenā- vēlme palīdzēt cilvēkam, tad jāizvērtē šo profesiju ieguvušajam indivīdam vai viņš drīkst būt ārsts.
Kad vēl esi jauns, priekš kam vajadzīgs tāds ģimenes ārsts? Kā sunim piektā kāja..
Ejot pie ģimenes ārsta, pacientam.pašam jāzina kas viņam kaiš, kādas analīzes, izmeklējumi vajadzīgi, kādi medikamenti jāizraksta. Ģimenes ārsts par to galvu nelauza. Palūdz ārsta palīgam izmērīt asinsspiedienu – praksē neesot aparāta! Palūdz iespēju nosvērties – prakses svari esot sabojājušies un vispār svariem katram pašam jābūt mājās, tāpat kā asinnspiediena mērītājam.
Nevar cerēt, ka ārsts izklausīs plaušas vai sirdi. Reti kuru pacientu ģimenes ārsts lūdzis izģērbties, piem. lai apskatītu ādu, vai iztaustītu vēderu. Nosūtījumu uz speciālista konsultāciju izraksta, bet lai tiktu klàt jāgaida mēnešiem.
Vietām ir bezatbildība un laikam bailes. Īpaši pirmā kovida laikā tā bija. Varēja nomirt klausot ģimenes ārsta padomiem pa telefonu. Padomos nebija galvenā padoma- izsauciet ātro palīdzību. Un nomira arī. Vizītēs pie kovidniekiem negāja, reālo stāvokli neredzēja un neizmērīja. Mājas vizītēs ārsti vispār ierodas?