Sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā “Augšup”, ko jau piekto gadu īsteno “SEB banka” sadarbībā ar Bauskas, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes un Ropažu novadu, kā arī Rīgas valstspilsētu, šogad atbalstītas septiņas perspektīvākās sociālā biznesa idejas. Kopējais piešķirtais finansējums sasniedz 54 tūkstošus eiro, atbalstīta arī Bauskas novada uzņēmuma iecere, portālu informēja “SEB bankas” pārstāve Una Zlidne.
Viņa pastāstīja, ka šogad konkursā saņemti 45 pieteikumi, kuros piedāvāti dažādi risinājumi sociālās iekļaušanas veicināšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai. Finālistu projektos īpaša uzmanība pievērsta izglītības iniciatīvām, prasmju attīstīšanai un inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, vienlaikus risinot konkrētas sabiedrības vajadzības.
“Raugoties uz veiksmīgākajām un turīgākajām Eiropas valstīm, skaidri iezīmējas kopīga iezīme – spēcīga, augoša un radoša ekonomika, kas balstīta uz privāto kapitālu. Praksē ir grūti rast citas tikpat pamatotas alternatīvas, kas nodrošinātu valsts turīgumu, stabilitāti un noturību. Tāpēc mēs SEB bankā dažādos veidos atbalstām privātā biznesa izaugsmi Latvijā – gan tradicionāli kreditējot uzņēmējus, gan sniedzot atbalstu finanšu pratības jomā. Grantu programma “Augšup” ir vēl viens instruments, ar kura palīdzību veicinām uzņēmējdarbību, šoreiz sociālās uzņēmējdarbības jomā, kur līdztekus tiek attīstīts ilgtspējīgs bizness un nodrošinātas sabiedrībai nozīmīgas funkcijas,” norāda “SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars.
Grantu 8000 eiro apmērā saņems uzņēmums “Visi var” Bauskas novadā liofilizētu ogu ražotnes izveidei, kā arī žāvēšanas pakalpojuma nodrošināšanai klientu izejvielām. Uzņēmums darbosies, izmantojot darba integrācijas modeli, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, veicinot sociālo iekļaušanu, prasmju attīstību.
Liofilizācija vai vienkāršākā valodā runājot žāvēšana aukstumā – process, kad aukstumā ar vakuuma palīdzību ūdens no produkta tiek izsaldēts. Reizēm tiek lietots arī termins sublimēts, bet, kā saka ķīmiķi – sublimāts ir tas, kas tiek iztvaicēts no produkta. Angļu valodā viss ir daudz vienkāršāk – “Freeze dried”.
Apstrādes procesa laikā produkti tiek žāvēti vakuumā, kur tie tiek sasaldēti līdz pat -40 oC. Šādos fizikālos apstākļos, sildīšanas rezultātā, produktos esošais ūdens ledus veidā pāriet tvaika fāzē, apejot šķidro fāzi. Šī iemesla dēļ, pēc liofilizācijas produkti nemaina formu, apjomu, krāsu. Saglabājas to aromātiskās un garšas īpašības, bet tekstūra kļūst specifiska – irdena un kraukšķīga. Skābo un saldo ogu un augļu garša un smarža pastiprinās, jo netraucē ūdens.
Liofilizācijas metode radusies pagājušā gadsimta sākumā, bet tehnikas ierobežojumu dēļ netika pielietota. Pirmais lielākais pielietojums bija Otrā pasaules kara laikā frontes vajadzībām, lai pārtiku saglabātu ilgstoši. Nākamais pielietojums bija septiņdesmitajos gados kosmosa vajadzībām, lai nebūtu jāved lieks svars. Tad liofilizāciju sāka izmantot šķīsošās kafijas gatavošānā un zāļu gatavošanā. Deviņdesmitajos gados parādījās lielās, rūpnieciskās liofilizācijas iekārtas pārtikas rūpniecībā. Un tikai pēdējo desmit gadu laikā parādījas iekārtas, kas pieejamas mazajiem ražotājiem un mājražotājiem
Finansējumu iegūs vēl seši uzņēmumi citviet Latvijā, kuri attīstīs videi draudzīgas kosmētikas ražošanu, paplašinās kultūras un mūzikas aktivitāšu pieejamību, veidos jaunus pakalpojumus jauniešu fiziskās attīstības veicināšanai, organizēs tekstila augšupstrādes darbnīcas, nodrošinās terapijā balstītas nodarbības ar lauku dzīvniekiem, kā arī rīkos iekļaujošas vasaras nometnes bērniem ar valodas un mācīšanās grūtībām.
Jāmin, ka programma “Augšup” paredzēta gan jau strādājošiem uzņēmumiem, gan vēl neīstenotu sociālās uzņēmējdarbības ideju autoriem. Pieteikšanās grantiem tradicionāli tiek izsludināta martā, bet konkursa rezultāti paziņoti jūnijā.
