Bauskas novadā ziemāji pārziemojuši labi; pilnā sparā notiek vasarāju sēja

Pirmie pavasara lauku darbi saimniecībās jau lielākoties paveikti; «Bauskas Dzīve» jautā novada zemniekiem, kā auksto laiku pārcietuši ziemāji un kā noritējusi  vasarāju sēja.

Bauskas novada lielākā lauksaimniecības uzņēmuma «Uzvara-lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko atzīst, ka gan kvieši, gan rapsis pārziemojuši labi. Zeme esot bijusi jau pacieta, bet kopumā ar apstrādi problēmu nebija – apakšā tā vēl bija irdena un mitra. Sasēti jau arī vasaras kvieši, savukārt zirņi pat sadīguši, un pupas arī drīz gaidāmas. Kopumā no saimniecības 6000 hektāriem vasarāji augs aptuveni 950 hektāros. Saimniecība sēklas materiālu gatavo pati, to arī tirgo.

Arī «Ceraukste AGRO» īpašnieks Andis Maskalis apliecina, ka ziemas rapsis un kvieši pārziemojuši apmierinoši. Tāpat saimniecībā jau sasēti arī vasarāji: kvieši un pupas.

Savukārt mazo platību īpašniece Dace Stankeviča no Skaistkalnes puses zemnieku saimniecības «Mačēni» graudaugus sēj lopbarībai. Bioloģiski saimniekojot, tā sanāk ekonomiskāk pabarot lopus. Tiesa, no šī gada saimniecība sertifikātu vairs neatjaunos, jo, ņemot vērā saimnieku gadu nastu, piecu gadu saistības vairs uzņemties nevēlas. Rudenī saimniecībā tika sasēti rudzi, un tie ziemu pārcietuši labi. Tagad uz sēšanu rindā gaida auzas, taču pirms nedēļas vēl nebija izdevies ar tehniku tikt uz lauka – par mitru. Saimniecībai kopumā ir 46 hektāri, apsēj tikai desmit, bet pārējais paliek ganībām. Kā jau bioloģiskajai saimniecībai, minerālmēsli tai nav aktuāli. Augsni ielabo ar kūtsmēsliem, arī sēklu sagatavo paši.

Kritiskāk ziemāju stāvokli vērtē Māris Vecbiškens no zemnieku saimniecības «Spigas», kurš apsaimnieko 80 hektārus. «Rudzi un kvieši pārziemoja labi, taču man šķiet, ka tas otrais sniegs tos mazliet pabojāja. Pēc lietus gan jau atdzīvosies, jo māls jau atkal bija sakaltis kā betons. Augi mazi un saknes maziņas, tāpēc necero. Raža nebūs superīga, to jau tagad var redzēt. Turklāt rudzi no rudens arī paslīka, un kuram augam tas patīk,» atzīmē M. Vecbiškens.

Taču cerības esot uz vēsāko un mitrāko laiku. Tas palīdz graudaugiem cerot. Trakāk ir, kad ilgstoši karsts un sauss, tad graudaugi tik izdzen pāris stiebrus, un raža arī uz pusi mazāka. Māris ieplānojis sēt pelēkos lielos zirņus, tos, kurus, kā nosmej zemnieks, var nogaršot «Lido». Agrā sēja parasti sanākot ne pārāk veiksmīga, tāpēc nolemts nogaidīt. Turklāt Māra plāns ir zirņus audzēt, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus. Tā ir iespējas iegūt lielāku atbalstu. Zemnieks atzīst, ka ar jauno atbalsta sistēmu gali vairs neejot kopā. Dzirdēts, ka arī citām mazajām saimniecībām nav viegli. Māris līdz šim viens pats tiek galā ar darbiem, jo parēķinājis, ka, lai pieņemtu kādu darbā un darbinieks būtu apmierināts ar atalgojumu, būtu nepieciešami vēl vismaz 50 hektāri. Taču tas arī nozīmē, ka nepieciešams vairāk tehnikas.

«Spigu» saimniekam bija minerālmēslu rezerves, tāpēc pērn par nesamērīgi augsto cenu tos nepirka. Tagad tas, kas pērn maksāja 800 eiro tonnā, nopērkams par 400 eiro. Bet daudzi pērnruden baidījās, ka šopavasar vispār neko nevarēs nopirkt, tāpēc iegādājās dārgo mēslojumu. Māris Vecbiškens arī uzsver, ka tagad jābrauc un jāskatās, kas tajos maisos vispār ir, un vai to vērts pirkt: «Ko dod lēta cena, ja minerālmēsli pulverveida un tos nav iespējams izkliedēt.»

Ievai Litiņai saimniecībā Codes pagastā ziemas mieži, kvieši un rapsis visumā labi pārziemojuši. No 300 hektāriem ziemas kviešus nācies pārsēt trijos, kas nav slikts rādītājs. Tie bija auguši tādā kūdrainākā vietā, tāpēc bija ļoti vārgi. Ieva Litiņa atzīmē, ka pavasaris šogad vēls un darbi tiek plānoti tā, ka vispirms paredzēta ziemāju kopšana un tad paralēli tiek apsētas arī nelielās platības.

Arī viņa piekrīt, ka ziemājiem labāk patiktu vēsāks pavasaris, jo siltumā tie strauji aug uz augšu un beidzas cerošana. Savukārt rapsī jau manīts daudz stublāju smecernieku. Tie ir aktīvi līdz ar plus piecu grādu temperatūru un, izēdot stublājus, krietni samazina ražas apjomus.

Minerālmēslu cenu svārstības, šopavasar samazinoties pat vairāk nekā uz pusi, Ievai Litiņai šķiet dīvainas. Tas liek uzdot jautājumus, no kurienes tik lēti minerālmēsli un kāda ir to kvalitāte.

Jautāta par darbinieku deficītu lauksaimniecībā, Ieva Litiņa, kuras saimniecībā arī ir nodarbinātie, atzīst, ka, ja būtu jāmeklē jauni strādājošie, tad noteikti būtu grūti. Pirmspensijas vecumā daudziem vairs nav tā veselība, lai strādātu, bet jaunajiem lauksaimniecība nešķiet pietiekami prestiža nodarbošanās. Trūkst tieši vidējā posma darbinieku, kas mācētu apieties ar jaunajām tehnoloģijām un moderno tehniku, turklāt Ievai šķiet, ka maz palikušas arī speciālās mācību iestādes, kur tādus profesionāļus sagatavo.