Bauskas novada domes sēdē apstiprināts «Bauskas novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam». Plānā ir iezīmētas daudzas darbības, kuras būtu jāpaveic līdz 2030. gadam, un ne velti deputātiem bija jautājumi par to, cik atbildīgi būs šis plāns jāpilda.
Bauskas novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam izstrādāja SIA «Ekodoma» sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldības darbiniekiem, domes deputātus informēja novada energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs.
Klimata plāna mērķis ir ievadīt ceļu, pa kuru līdz 2050. gadam izdotos sasniegt statusu «Klimatneitrāls novads», kas ir novads, kas rada «nulles» neto ietekmi uz klimatu. «Šāda stāvokļa sasniegšanai Bauskas novada pašvaldībai ir nepieciešams līdzsvarot siltumnīcefekta gāzu emisijas ar oglekļa dioksīda piesaisti,» pausts plānā. Mērķis saistīts ar kopējo Eiropas Savienības plānu līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu teritoriju.
«Plāns sniedz iespēju strukturēti plānot un īstenot pasākumus piecos stratēģiski svarīgos sektoros – pašvaldības infrastruktūra, mājokļi, mobilitāte, enerģijas ražošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Lai gan plāna izvirzītie mērķi ir ambiciozi, tie nav pašmērķis. Tie būs sasniedzami, ja iekļautos pasākumus ieviesīs praksē,» rakstīts plānā.
Iepriekš Bauskas novada pašvaldība bija izplānojusi līdz 2030. gada samazināt CO2 emisijas, salīdzinot ar 2016. gadu, par 20 procentiem. Balstoties uz 2024. gada datiem, CO2 emisiju samazinājums bija desmit procenti. Jaunā plāna mērķi ir vēl ambiciozāki: «Līdz 2030. gadam Bauskas novada pašvaldība izvirza vispārīgo mērķi samazināt CO2 emisijas par 40 procentiem, salīdzinot ar 2016. gadu.» Atlikušajos piecos gados jāiespēj vēl papildu 30 procentu samazinājums.
Kopumā pasākumu finansēšanā plānots izmantot 6 136 960 eiro pašvaldības līdzekļu, 20 678 240 eiro Eiropas Savienības fondu naudas un cita veida līdzfinansējumu un 7 453 000 eiro privātos iedzīvotāju līdzekļus.
Energoefektivitātes ceļš
Pašvaldība ceļā uz klimatneitralitāti vispirms samazinās enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un pārējā pašvaldības infrastruktūrā par 1,9 procentiem gadā. Šis ir arī Eiropas Savienī-
— bas noteikts mērķis. Bauskas novada investīciju plānā ir paredzēta šādu ēku atjaunošana – pirmsskolas izglītības iestāde (PII) «Pasaulīte», sporta nams «Mēmele», PII «Mūsa», administratīvā ēka Dārza ielā 8B, Bauskā, Valles PII ēka un Vecumnieku apvienības pārvaldes ēka.
Pašvaldība pilnīgi vai daļēji ir atjaunojusi 55 ēkas, bet 90 ēkas nav vēl renovētas. Visu šo ēku renovācija ļautu samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30-40 procentiem. Publiskajā ielu apgaismojuma sistēmā ir vairāk nekā četri tūkstoši gaismekļu, no kuriem jau 38 procenti nomainīti uz energoefektīviem LED gaismekļiem, un pārējos plānots nomainīt. Plānā ir videi draudzīga pašvaldības autoparka attīstība – tie būtu elektroauto un elektroautobusi.
Veicinās daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu un vismaz četru energokopienu veidošanu. Mazinās enerģētisko nabadzību. Kā piemērs minēta māja Vecumniekos, Rīgas ielā 33, kur patēriņš no 159 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā sarucis līdz 46,66. Līdz šim novadā esot nosiltinātas vairāk nekā 30 ēkas, bet līdz 2030. gadam pašvaldībai jāveicina vismaz 50 ēku atjaunošana. Provizoriskās izmaksas – apmēram 50 miljoni eiro, kas jau pārsniedz summas, kuras sākotnēji bija iezīmētas plānā kopējo darbību finansēšanai.
Cer uz uzņēmējiem
Enerģijas ražošanas sektorā mērķis ir izmantot vietējos resursus enerģijas ražošanā līdz 85 procentiem. Pašlaik gan sistēma strādā pretēji – 2024. gadā fosilā kurināmā patēriņš veidoja 27 procentus no kopējā apjoma, bet 2025. un 2026. gadā šis rādītājs paaugstinājās līdz 31 procentam, jo ekspluatācijā nodotas vēl divas sašķidrinātās dabasgāzes katlu mājas – Codē un Vallē. Šeit lielākā cerība ir saules enerģijas parks «Stelpe», kas varētu saražot aptuveni 140 gigavatus elektroenerģijas gadā. Vairāk nekā visa Bauskas novada elektroenerģijas patēriņš, kas 2024. gadā bija gandrīz 113 gigavati. Elektroenerģijas patēriņš novadā pieaug – no 2022. gada līdz 2024. gadam par vairāk nekā pieciem gigavatiem gadā.
Vēl paredzēts mazināt automašīnu skaitu ikdienas ceļu satiksmē vismaz par vienu procentu gadā un palielināt gājēju un velobraucēju skaitu vismaz par 10–15 procentiem Bauskā, Iecavā un Vecumniekos. Veloceliņu jomā ir aicinājums īstenot «pilotprojektu» maršrutā Bauska-Rundāle, rēķinot aptuvenās izmaksas 1,5 miljonu eiro.
Pašvaldība cer uz uzņēmēju iesaisti, kā piemēru minot AS «Balticovo», kas Iecavā plāno būvēt ēku darbiniekiem, lai tie dzīvotu tuvāk darbavietai. Autobraucēju pāriešanu uz kājām iešanu un velobraukšanu plāno panākt ar videi draudzīgu un veselīgu pārvietošanās veidu popularizēšanu, tērējot tam aptuveni desmit tūkstošus eiro gadā.
Paredzēts infrastruktūras attīstības projektos iekļaut dabā balstītus risinājumus, bet skaidrojuma par šo punktu nav. Kopumā plāns satur daudz rīcību un mērķu – dokuments ir 87 lappuses garš un atrodams Bauskas novada domes 29. janvāra sēdes lēmumu sarakstā.
Politisks dokuments
Bauskas novada domes sēdē 29. janvārī deputāti apstiprināja plānu bez sarunām, bet pirms tam 15. janvārī Vides un attīstības komitejas sēdē un 22. janvārī Finanšu komitejas sēdē bija jaušama arī neizpratne.
«Plāns ir ļoti plašs un sarežģīts. Nav teikts, cik ēkas ir plānots pašvaldībā atjaunot. Tas pats par veloceliņu izbūvi. Cik autotransporta vienības nepieciešams atjaunot?» vaicāja deputāte Inita Nagņibeda. «Gribu konkrētību. Tas plāns ir tāds: «Mēs plānojam, mēs domāsim.» Vai šis plāns iet kopā ar 2026. gada budžetu? Ko domā šogad jau realizēt?» vaicāja deputāts Mārtiņš Mediņš. «Tas ir vairāk politisks dokuments, kas nosaka rīcību virzienus un metodes nosauktajās piecās jomās. Nav tiešā veidā saistīts ar finanšu plānu un budžetu,» atzina R. Ignatjevs.
«Plāns ir vairāk vadlīnijas, bez kurām iztikt nevaram. Ja ierakstām, ka ejam uz apkuri ar atjaunojamajiem resursiem – šķelda, granulas –, tad mums kā deputātiem nevajadzētu ļaut ieviest dabasgāzi katlu mājās. Skaidrs, ka kopējās budžeta izmaksas te ir nepaceļamas, līdzīgi kā citos plānos, bet tas ir tas virziens, kurā ir jāiet,» vērtēja deputāts Jānis Kovals. «Esmu sapratis, ka tas ir informatīvs dokuments deputātiem, iedzīvotājiem un pašvaldībai. Joprojām jāveicina daudzdzīvokļu ēku siltināšana,» pauda deputāts Agris Mustermanis.
Nekas par to nebūs…
Arī Finanšu komitejas sēdē deputāti pauda neizpratni, kas tālāk notiks. «Ja bijušajā Bauskas novada teritorijā no 2016. gada līdz 2024. gadam samazināja enerģijas patēriņu par 10 procentiem, tad kā atlikušo četru gadu laikā samazinās par 30 procentiem? Tas ir nereāli,» izbrīnīta bija deputāte Ināra Pētersone. R. Ignatjevs atzina, ka tas tiešām nav reāli.
Citi deputāti bija optimistiskāki. «Uzrāviens var būt, jo šajā plānošanas periodā ir lielāks uzsvars uz energoefektivitāti. Veras vaļā vairākas programmas, par to pašu ielu apgaismojumu ir lielais projekts un vairāk nekā pusi gaismekļu nomainām pusgada laikā. Esam sākuši domāt par elektrotransportu. Katrā ziņā procesam vajadzētu iet ātrāk,» pauda Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš. Ne tik pozitīva bija Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri: «Nākamajā plānošanas periodā reāla nauda ienāks tikai 30. gadā, kamēr visus dokumentus sarakstīs. Tomēr jādara viss iespējamais, lai veidotu pozitīvu viedokli par energoefektivitātes projektiem.»
Savu dome precizēja I. Pētersone: «Ja nesasniegsim, mums nekas par to nebūs?» «Protams, ka nebūs. Valsts arī savu mērķi nesasniegs,» atzina Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Deputāti vienprātīgi atbalstīja plānu gan komiteju, gan domes sēdē.
