Kristīne Sēnele
Pilsētas vai pagasta vaibstus veido ne tikai pašvaldības ierīkotie apstādījumi. Ikviens uzņēmums, iestāde vai privātīpašums var padarīt apkārtējo vidi krāšņāku. Garām ejošie un braucošie noteikti būs pamanījuši, ka arī pie Bauskas Svētā lielmocekļa Georgija pareizticīgo baznīcas sezonā arvien kaut kas skaisti zied.
Ideja par puķu dobju ierīkošu pie dievnama pieder Annai Tanasijčukai. Kad viņa 2010. gadā kļuva par draudzes vecāko, ierosināja izdaiļot baznīcai apkārt esošo monotono zālienu ar ziedu stādījumiem. Pašlaik dobes un dekoratīvo krūmu galvenās aprūpētājas pienākumus gan uzņēmusies draudzes locekle Gaļina Sladzevskaja. Taču, kā atzīmē Anna Tanasijčuka, palīgā nāk arī citi draudzes pārstāvji: «Nav kāds konkrēts atbildīgais, kurš par šo darbu saņemtu algu, – cilvēki to dara tāpēc, ka vēlas, lai dievnama apkārtne būtu skaista. Dara to prieka pēc, un katrs no draudzes vēlas dot savu ieguldījumu.» Draudzi, kuras pastāvīgais kodols ir 30 līdz 35 cilvēki no Bauskas un pat kaimiņu novadiem, vecākā raksturo kā ļoti atsaucīgu un saticīgu.
Arī nekas no izmantotā stādmateriāla nav pirkts. Liela daļa ziedu atceļojuši no bagātīgā Annas Tanasijčukas piemājas puķu dārza, piemēram, čīkstenes, flokši, dienziedes. Draudzes vecākā atzīst, ka puķes, īpaši ziemcietes, ir viņas lielā aizraušanās. Tāpat viņa no zariņa izaudzējusi arī kolonveidīgu tūju, kurai Gaļina Sladzevskaja savukārt apkārt izveidojusi kompozīciju no vasaras puķēm.
Cilvēki no draudzes ik pa laikam atved kaut ko no sava dārza vai dāvā kādu dekoratīvo krūmu. Tā baznīcas dārzā ienākušas hortenzijas, no Salaspils atceļojusi sarkanziedu veigela, pirms diviem gadiem pie sētas iestādīts ceriņš ar baltiem ziediem, tam kaimiņos – filadelfs. Pavasarī daudzus priecē ziedošais spireju dzīvžogs, kura stādīšanā pirms vairākiem gadiem piedalījies arī virspriesteris Nikolajs.
Pat apdobēm izmantotie laukakmeņi sameklēti Annas Tanasijčukas mājas apkārtnē un atgādāti uz baznīcas dārzu.
Draudzes vecākā stāsta, ka centrālā dobe nav veidota kā ļoti strikta tikai atsevišķu augu kompozīcija. Tur esot dažādu ziedu mikslis, lai gluži tāpat kā dabā – kad viena puķe beidz ziedēt, nākamā jau ver savus ziedus. Te aug gan lielas un pildītas dzeltenziedu dienziedes, gan vairākas flokšu šķirnes, kaķumētra, kura gaida apgriešanu un, ļoti iespējams, izziedēs atkārtoti, gandrenes, nesen pievienojušās arī asteres un citi augi. Viducī iestādīta hortenzija, kurai gan vēl vajag laiku sakuplot. Citu gadu dobē krizantēmas ziedējušas vēl ilgi rudenī, taču šogad pēc ziemas tās diemžēl pazudušas. Dobe pastāvīgi tiekot uzlabota, jo draudzes locekļi arvien piedāvā atvest kaut ko no sava dārza. Tieši tāpēc stādījumiem nav arī noteiktas struktūras. Augi tiek stādīt tur, kur ir vieta. Teiksim, dāvātās rozes priecē atnācējus un garāmgājējus pie vārtiņiem. Tagad tās ziedēšanas finālā, taču vēl pirms pāris nedēļām kādas sirmgalves pašas izaudzēta un dāvināta roze bagātīgi ziedējusi. Anna Tanasijčuka piebilst, ka šogad arī rozēm bijusi grūta ziemošana, – vairākas tā arī pavasarī neparādījās, taču efektīgā pildītā roze tomēr spējusi izdzīt dzinumus un, kaut ne tik krāšņi kā citu gadu, tomēr izziedējusi.
Galveno celiņu ieskauj raženas čīksteņu rindas. Tām patīk saulainā vieta, un tūliņ, tūliņ gaidāma arī to ziedēšana. Bet pavasarī taciņa «slīkst» daudzkrāsainu tulpju ziedos. Šajā gadalaikā baznīcas apstādījumos zied arī narcises un īrisi. Gar celiņu iestādītas arī peonijas, kuras gluži tāpat kā pārējie augi atceļojušas no pašu dārziem.
Vienā sētas pusē jau pirms vairākiem gadiem tika izveidota rožu dobe. Nu tā, dārznieku žargonā runājot, «atsēdināta» un izaugusi no jauna. Līdzās rozēm izveidota neliela paugurdobe. Sākumā, atklāj draudzes vecākā, tā izskatījusies visai žēlīga, taču tagad patiešām skaisti saaugusi. Tajā pamatīgi izpletusies viena no Annas Tanasijčukas atvestajām dienziedēm, kas labi izskatās kopā ar skarbo saulactiņu dzeltenajiem akcentiem.
Košās puķes un krūmus ievērojuši arī ekskursanti. Kad viņi ierodas aplūkot dievnamu, vienmēr kādā bildē tiek iemūžināti arī ziedi. Viesus pārsteidz arī puķes baznīcā, kuras bieži sagrieztas Annas Tanasijčukas dārzā. Izskanējis pat jautājums – vai tās tiešām ir īstas.
Draudzes vecākā atzīst, ka viņai patīk viss, kas aug baznīcas dārzā. Piesēžot uz soliņa pie dievnama, arvien esot kas ziedošs, par ko priecāties. Šogad gan savāds gads, kad viss izzied par aptuveni divām nedēļām ātrāk.
Protams, gribētos dārzā vēl radīt kaut ko jaunu, taču iespējas un spēka draudzes locekļiem ir tik, cik ir. Tāpēc jauna dobe varbūt arī netaps, bet augu sortiments noteikti tiks papildināts – Annai Tanasijčukai gribētos iestādīt vairāk flokšu, kā arī skaisto tumšo dienziedi.
Jā, ļoti smuki. Brīvdienās biju Bauskā un ievēroju. Nekad neesmu iegājis šajā baznīcā, tur tāpat drīkst ieiet paskatīties?
Baznīca vaļā no plks.9 līdz 15 katru dienu. Brīvdienās notiek dievkalpojumi, tad gan uzmanīgāk jauzvedās dievkalpojuma laikā. Tā kā laipni lūgti.
Arī katoļu baznīcas dārzs un ēka tiek uzturēti pašu spēkiem.
Arī mans personiskais puķu dārzs tiek uzturēts ar pašu spēkiem,par paša naaudu tiek kopts. Kaimiņiem naudu neprasām,kad viņi garāmejot aplūko manu skaisto dārzu,kuru kopjam pašu spēkiem.
Un par kādiem līdzekļiem tad tas jāuztur? Nu ne jau par pašvaldības vai nodokļu maksātāju. Pareizticīgo baznīcai ir pietiekoši daudz nekustamie īpašumi, kas tiek iznomāti un ne jau pa velti.
Skaists dārzs, skaisti zvana zvani. Paldies!
Pareizticīgo baznīca visai kūtri nosodīja karu Ukrainā. Es teiktu, ka nenosodīja vispār, lai gan tieši šis kantoris nodarbojas ar moralizēšanu un ievāc cilvēku naudu ar savu darbību.
Jā,Jums taisnība,tur tiešām ir sakopts un skaisti.Varbūt Jūs varētu kā luterāne arī luterāņu baznīcas īpašumus veicināt sakopt.
Jauki un skaisti, bet neizprotams virsraksts- ja tas privāts īpašums, kam tad tas vēl būtu jāuztur un jāaprūpē…Kā jebkurš privāts dārzs- pēc pašu iespējām, gaumes un vajadzībām.
Reklamēt pareizticīgo baznīcu nu gan nevajadzētu. Pirmkārt, tas ir rusifikācijas produkts. Ja runā par ukraiņiem, tad viņiem ir Slāvu Dievi un neopagāniskā, politeiskā reliģija: ridnovirstvo. Otrkārt, vladimirs gundjajevs ir kara noziedznieks. Un tā sagadījās, ka 2022. gada 24. februārī pareizticīgo baznīca Latvijā neatteicās no viņa. Baznīcai te bija nogaidoša attieksme. Tātad lojalitātes testu Latvijai pareizticīgo baznīca neizturēja.
Kādreiz biju tur ieklīdis. Pats esmu Pagāns, bet skaisti tur ir.