www.bauskasdzive.lv
Pirms pāris gadiem Bauskas novada pašvaldība, izmantojot arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu, iegādājās amfībiju (modeli TRUXOR 5045) regulārai upju izpļaušanai. Iecavnieks Juris interesējās, kāpēc multifunkcionālā iekārta netiek izmantota aizaugušo ūdensceļu iztīrīšanai Iecavas un Bauskas upēs.
“Vai amfībija tika nopirkta, lai tā stāvētu noliktavā, bet ūdenstilpju ainavas kļūtu nepievilcīgākas, un upju ceļi neizmantojamāki?” savu neizpratni pauda iecavnieks.
Bauskas novada pašvaldībā paskaidroja, ka pļaušanas darbi ar amfībiju upēs atļauti no 20. jūnija. Drīz sāksies aizauguma likvidēšana Mūsā no Bērzkalnu gājēju tiltiņa līdz Mūsas trases tiltam, kur tiks izpļauts laivu ceļš, kā arī ūdens augi no upes tiks aizvākti posmā no Pionieru ielas noslēguma līdz Ķirbaksalai.
Vienlaikus Bauskas novada pašvaldībā skaidroja, ka no Bērzkalnu gājēju tiltiņa līdz Pionieru ielai var pļaut tikai vienu reizi – augusta vidū, jo šajā posmā mīt melno zīriņu kolonija. Tagad plūdi visas ligzdas aiznesuši un nav zināms, vai pēc līmeņa krišanās putni perēs otrreiz. Mēmelē paredzēts izpļaut peldvietu pie gājēju tiltiņa.
Savukārt, lai pļautu Iecavas ūdenskrātuvēs, Iecavas apvienības pārvaldei budžetā tam jāparedz līdzekļi. Šogad upju pļaušanai līdzekļi ieplānoti tikai Bauskas apvienības pārvaldes budžetā. Darbs organizēts tā, lai izpildītu iecerēto, norādīja pašvaldībā.
Tā amfībija nekam nederīga mantiņa! Meldru pļaušana naudas izmešana. Vajag izbagarēt upi līdz akmeņiem izsmelt tos sanesumus.
Amfībija der tikai tam, lai nopļautu galotnes un acīs nerēgotos 😏
Bauskas novada domnieki, redzot citos novados iesākto, kas, protams dažās ūdenstilpēs ir pamatoti, nolēma- apgūsim arī mēs šādā projektā naudu. Vien izvērtās šī “apgūšana” par krenķiem pašiem apguvējiem- raižu vairāk kā labuma, kādam kafijas tiesa vien tiek, bet iesākumā noļautie meldri te teju tiltiņu aiznes, te mēnešiem pūst pilsētas tā sauktajā pludmalē, kur parastā vasarā gārnim ūdens līdz ceļiem, pļauj vai nepļauj. Kā arī, izpļauto meldru vietā ar steigu ieviesās cita “zālīte”- niedres, kas nav draudzīgas ne zivīm, ne arī peldētājiem. Izskatās, paši projektā iesaistītie beidzot apjēguši, kādos mēslos iegrābušies, bet ES nauda vēl kādus gadiņus būs “jāatpelna”, līdz tehniku varēs norakstīt, tehniku, no kuras mūsu upēs maz labuma gan dabai, gan naudas “apguvējiem”
Lūgums izpļaut arī pludmales , lai nav jāguļ zāles. Aizaudzis viss ir nenormāli!!! Kaut vai tā pati peldvieta pie mūzikas skolas, bija pārsteigums tur ierodoties!
Nopļauto meldru liela daļa tiek aiznesta pa straumi un pūst kaut kur tālāk lejtecē. Kāds upei labums no meldru pūšanas? Vienā vietā ir acu apmāns, bet citā vietā tikai tikai ekoloģisks kaitējums. Sausais atlikums ir naudas apgūšana, zivju (atlikušo) tramdīšana un cīņa ar vējdzirnavām.
cik lieliem ir jābūt nelgām deputātiem, lai tiem fiksais Gabrāns varētu iestāstīt, ka matainajam, pāris reižu gadā apgriežot matu galus, tas drīz vien kļūs par plikpauri? Iesākumā jau no tiem “apgūstamajiem” tūkstošu desmitiem apguvējiem tīri branga “kafija” sanāca, ar visu “jumtiņu” , bet pašlaik?
upes bagarēšana, kādu labumu upei tā dod jau izbagarētajā posmā lejpus šosejas tiltam pār Mēmeli Bauskā? Vien to, ka krasti sacūkoti ar drazu krājumiem, upes dziļums tur, beidzoties lietus periodam, sniegsies vien kaijai līdz celim, kā arī upes vidū beidzot ir jauna sala, diez kā to nosaukt- Gabrānsala vai Okmaņsala? Ja nespēj saprast, kā upe jātīra, ka tāda iztīrītā platuma piepildīšanai ūdens nepietiks nekādā gadījumā, ņemot vērā dambjus Mēmeles pietekās- abās Susejās. Ja vēlaties “apgūt” naudu, tas nav jādara uz upes rēķina, ar bezjēgas bagarēšanu neko nepanāksi, ja upi kā līdz šim turpinās gandēt intensīvā graudkopība upju ielejās pat dažus metrus no ūdens spoguļa
Joprojām nesaprotu, kāpēc tiek pļauts no Mūsas gājēju tilta, ja pati apmeklētākā un vienīgā Mūsā dziļākā un plašākā peldvieta, kur nav vēders pa zemi jāskrāpē, ir palikusi tieši pirms gājēju tilta. Lūgums rast iespēju tomēr nākamos gadus paplašināt pļaujamo platību par kādiem 10 metriem vairāk. Tāpat attiecas uz zāles pļaušanu – zāle krastā arī tiek pļauta tikai līdz gājēju tiltam, bet apmeklētākajā peldvietā cilvēkiem jāguļ nezin cik garā zālē. Saprotu, ka tur ir privātīpašums, bet tauvas joslu jau vajadzētubtomēr sakārtot pašvaldībai
Mēmelē, cik zinu, ietek tikai viena Susēja – tā, ko padomju laikos pārdēvēja par Dienvidsusēju. Tā sauktā Ziemeļsusēja ietek Daugavā. Uz Susējas (Dienvid-) ir trīs mazie HES-i.
Nu gan jau tāda pati atruna kā per zāles pļaušanu pašā pilsētā – iedzīvotājiem nāksies “pieciest”, jo viss dārgi. Vienkārši burvīgi strādājam.
Kādam vai kādiem …no NA neptika ka tika iegādāta šī iekārta. Jo ērtāk tak bija iepirkt –ārpaklpojumu. Tagad principa pēc nevēlas vai negrib sakārtot upes. Feldmaņa un izpildirektora attaisnojumi nu bez rupjībām -nav ko teikt.
ir jau izaugušas paaudzes, kam liekas, ka upēm jāizskatās kā, ja ne pilsētas peldbaseinam līdzīgām, tad vismaz tādām, kā redzams Rīgā Krasta ielā, granītā ieskautām, bez nevienas zālītes. Tās ir sekas skolu mācību programmām, kur dabaszinību skološana ir pēdējā vietā. Ja upe ir teju ik pārgadus jābagarē, tad tā jau sen nav upe, bet prasts novadgrāvis, kurā vēl sastopama reta zivtele un kāda primitīvāka ūdensradība, bet vai uz ilgu laiku, turpinot upi degradēt it visos līmeņos, sākot ar privātīpašumiem un beidzot ar lielsaimniecībām un pat valsts uzņēmumiem.
Labak ta neka ne ka …intensiva lauksaimnieciba, nitrati, skalojumi augsne, kimija gaiisa, paterins ella un pienemsana stradinos uz audzejiem….tad, cik liels ir tas beirgu kopsaucejs….