Bauskas novada dome apstiprinājusi Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) daudzfunkcionālā sporta un atpūtas centra «Bauskas peldbaseins» jauno maksas pakalpojumu cenrādi, kas spēkā ir no šī gada 3. oktobra.
BJSS direktore Biruta Grantiņa uzskata, ka jaunie izcenojumi ir pietiekami adekvāti. «Ja palūko citu apkārtējo pašvaldību peldbaseinu cenas, mūsējās ir draudzīgas. No pirmdienas līdz piektdienai ir divi eiro klāt, bet brīvdienās trīs eiro. Nemācēšu pateikt, kas būs Pasvales baseinā Lietuvas pusē, jo tur pagaidām pakalpojumu cenrādis nav mainīts,» teic B. Grantiņa un piebilst, ka apmeklētāju skaita samazināšanos pašlaik novērot nevarot, taču apzinās, ka cilvēki šajā laikā stingri izvērtēs, kā tērēt savus ienākumus.
BJSS direktore uzsver, ka Bauskas peldbaseinā nemitīgi tiek domāts par ekonomiju. Temperatūra grīdām ir samazināta līdz plus 17 grādiem, darbdienās darbojas tikai viena pirts. «Ja spīd saule, pateicoties lielajiem logiem, telpas ļoti uzsilst un ir kā siltumnīcā plus 34, plus 35 grādi. Ja apmeklētāju brīvdienās būs vairāk, darbosies divas pirtis, ja klientu būs ļoti daudz, strādās arī trīs pirtis. Gaisa un ūdens temperatūru mēs samazināt nevaram, jo Ministru kabineta noteikumi nosaka konkrētas ūdens un telpas temperatūras standartus, un mums ir nepieciešams tam sekot,» komentē B. Grantiņa.
Viņa atklāja, ka vidēji dienā apmeklētāju skaits ir ap 40 cilvēku. Peldbaseina «top» mēneši ir novembris, decembris, janvāris, februāris un marts. Brīvdienās šajā laikā mēdz būt arī vairāk nekā 300 apmeklētāju dienā. Peldbaseina rekords, kas pieredzēts tā darbības laikā, ir 365 cilvēki vienā dienā. Sākoties siltākam laikam un dārza darbiem, aprīlī apmeklētāju skaits strauji sarūk.
Par nākamo gadu vēl esot pāragri spriest. Šī gada martā par 28 tūkstošiem kilovatu saņemts rēķins 5900 eiro, šobrīd tiek gaidīts septembra rēķins, kuru prognozē jau 13 700 eiro apmērā.
«Pašvaldībā izskanēja ierosinājums trīs dienas strādāt un trīs būt slēgtiem, taču tas nav racionāli, jo ūdens tāpat ir jāfiltrē, jāhlorē. Drīzāk peldbaseins darbu varētu sākt oktobrī un noslēgt aprīlī. Šos septiņus mēnešus mēs kaut kā izvilktu. Vajadzētu lūkot uz papildus peļņas avotiem, iespējams, jāaktivizē apkārtējie uzņēmumi, lai te rīko kādus savus pasākumus,» spriež B. Grantiņa.
Tikmēr Pasvales sporta skolas direktore Ērika Urbonavičiene apliecināja, ka līdz jaunajam gadam peldbaseina cenrādis netiks mainīts. Arī pirtis darbosies kā ierasti – darbdienās divas, bet brīvdienās būs pieejamas visas četras – turku, infrasarkanā, sauna un lietuviešu.
Taču apmeklētājiem no Latvijas jāņem vērā, ka no 1. novembra sāksies renovācijas darbi un Pasvales peldbaseins būs slēgts. Ē. Urbonavičiene atklāja, ka sporta komplekss nodots ekspluatācijā 2012. gadā. «Ir pagājuši desmit gadi, un nepieciešams veikt atjaunošanas darbus. Tiks mainīta peldbaseina grīda, ierīkotas ģērbtuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem, renovētas apmeklētāju ģērbtuves, kā arī veikti citi sīkāki darbi. Šī projekta laikā no jauna segumu uzklās skrejceļam, kā arī tiks labots ēkas jumts. Kopējā summa, kas atvēlēta minētajiem darbiem, ir 200 000 eiro, projektu finansē Sporta atbalsta fonds, kuru administrē Izglītības, zinātnes un sporta ministrija un Centrālā projektu vadības aģentūra. Ļoti ceram, ka visu varēs pabeigt līdz šiem Ziemassvētkiem,» optimistiska ir Ē. Urbonavičiene.
Viņa prognozē, ka pēc jaunā gada cenu izmaiņas būs arī Pasvales peldbaseinā, bet pieaugums būšot ne lielāks par 10 – 15 procentiem.
Elektroenerģijas cenu kāpums pagaidām izdevumos neatspoguļojas, jo līgums ar piegādātāju un cenu noslēgts līdz gada beigām. «Mums ir fiksēta cena līdz 31. decembrim, tāpēc arī rēķins par elektrību nav paaugstinājies, taču taupības pasākumus esam ieviesuši, mazinot apgaismojumu telpās. Higiēnas prasību dēļ nevaram samazināt temperatūru telpās un ūdenim baseinā. Tā kā esam budžeta iestāde, daļu izdevumu kompensē pašvaldība,» saka Ē. Urbonavičiene.
Aptuveni desmit procenti apmeklētāju Pasvales peldbaseinā ir no Latvijas. Ē. Urbonavičiene teic, ka domā par pakalpojumu dažādošanu. Tā, piemēram, tagad tiek piedāvāta kineziterapija ūdenī grupām un individuāli.
Elektroenerģijas cenu kāpums izgaismojis to, ko 2018. gadā savā ziņojumā norādīja Valsts kontrole – pašvaldības sākumā jestri aprēķina dažādu infrastruktūras objektu būvniecības izmaksas, bet reti līdz galam pārdomā, cik tad jaunā celtne, tostarp baseins, izmaksās pēc tam. Lielākā daļa jauno baseinu gadā izmaksā vairāk nekā 150 000 eiro, daži pats virs 400 000 eiro. Daļai uzturēšanas izmaksas gada laikā kāpušas pat par 100 000 eiro, ziņo laikraksts “Latvijas Avīze”.
Vai, būvējot šos elektroenerģiju daudz patērējošos objektus, pašvaldības bija ņēmušas vērā, ka varētu sekot enerģijas sadārdzinājums? Pēc Valsts kontroles (VK) teiktā – nav.
“Jau revīzijas laikā ar vairākām pašvaldībām kopīgi spriedām – esat uzbūvējuši objektu, parēķiniet, cik maksās tā uzturēšana. Daudzām pašvaldībām bija nepatīkams pārsteigums. Nav mūsu pienākums teikt – vajag vai nevajag, bet mūsu uzdevums ir norādīt, lai pašvaldības ir pret sevi un iedzīvotājiem godīgas, pasakot, cik maksās ne tikai būvniecība, bet arī ikgadēja objekta uzturēšana. Lai pasaka iedzīvotājiem, ko nāksies upurēt, lai varētu atļauties ik gadu baseina uzturēšanai tērēt 200 000–300 000 eiro. Pēc revīzijas Salacgrīvas un Jelgavas novads atteicās no baseinu būvniecības, jo saprata, ka izmaksas tomēr ir pārāk lielas. Nebija nemaz jāsagaida krīze, lai saprastu, cik liela izmaksu pozīcija ir baseini. Diemžēl daudziem tā var kļūt nepanesama,” norāda VK Piektā revīzijas departamenta (pašvaldības, sabiedrības integrācija, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana) direktors Edgars Korčagins.
Jāuzsver gan, ka jebkādu infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamība ir katras vietvaras ziņā. Visas pašvaldības baseinu nepieciešamību argumentē, piesaucot milzīgo noslīkušo skaitu Latvijā, savukārt, runājot par finansiālo pusi, uzsver, ka pašvaldības nav uzņēmumi, kam jādomā par peļņu. Tomēr, kā jau norādīja VK, vietējai varai jāapzinās sava rocība un tās nedrīkst sabiedrību iegrūst nepanesamos aizdevumu un tagad arī komunālo maksājumu slazdos.
E. Korčagins stāsta, ka pēc revīzijas 2018. gadā finanšu pieprasījumu un aizdevumu siets kļuvis krietni kvalitatīvāks, valsts vairs tik vienkārši neaizdod naudu jebkuram ne līdz galam pamatotam projektam. “Nevar būt tā, ka skolu tīklu optimizē, bet tikmēr īsteno vairāku miljonu infrastruktūras objekta projektus,” saka Korčagins.
Vai ir kāds ideālais peldbaseinu uzturēšanas mehānisms? Vai ir pieņemami baseinu lielākoties dotēt, nevis tam spēt daļu izmaksu nosegt pašam? E. Korčagins intervijā “Latvijas Avīzei” norāda, ka nav vienas pareizās atbildes uz šiem jautājumiem, jo pašvaldībām ir vien jāspēj turēties budžeta ietvaros. Skaidrs, ka ikvienu baseinu pašvaldības dotē – daži spēj atpelnīt pusi, daži – mazliet vairāk, bet daži spēj atpelnīt labi ja desmito daļu izmaksu. Tomēr jebkuram jaunam objektam būtu jābūt pašvaldības attīstības plānos, bet vēsture rāda, ka pašvaldībām tā bijusi hroniska kaite – īstenot projektus, kuri attīstības plānos neparādās. “Attiecīgi rodas loģisks jautājums – kā interesēs projekts tapis un vai iedzīvotājiem tas vispār nepieciešams?” vaicā Korčagins.
Ella Pētermane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: “Peldbaseini ir lielie ūdenssaimniecības objekti, un saprotams, ka, palielinoties energoresursu un komunālo pakalpojumu cenām, ir jāpieņem lēmumi ne tikai par to turpmāko darbību apkures sezonā, bet arī par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Jautājums par to, kā samazināt lielās izmaksas, LPS nav izskatīts, taču LPS, vēršoties pie Ministru kabineta ar priekšlikumiem energoresursu krīzes ietekmes mazināšanai, aicināja rast atbalsta mehānismus arī lielajiem pašvaldību sporta infrastruktūras objektiem, kuros ietilpst arī peldbaseini. Ikviens sporta infrastruktūras objekts pašvaldībā ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka to izmanto gan bērni, gan arī pieaugušie un tas veicina sabiedrības veselības un fiziskā stāvokļa uzlabošanu, tomēr šo objektu turpmāka darbība pašreizējos apstākļos bez valsts finansiāla atbalsta nav iespējama. Jau tagad aktīvi tiek strādāts pie efektīvākas saimniekošanas, daudzos peldbaseinos tiek ieviesti tehniski uzlabojumi. Vismaz pusē peldbaseinu jau notikušas izmaiņas pakalpojumu cenās – tās pieaugušas par vidēji 30%.”
