www.bauskasdzive.lv
Šodien Latvijā oficiāli sākas peldsezona, kas ilgs četrus mēnešus – līdz 15.septembrim, «Bauskas Dzīvi» informēja Veselības inspekcijā (VI).
Latvijā oficiālo peldvietu sarakstā iekļautas 59 peldvietas, kurās par valsts līdzekļiem tiek veikts ūdens kvalitātes monitorings. Oficiālajās peldvietās tiek nodrošināts labiekārtojums – pārģērbšanās kabīnes, soliņi, labierīcības, informatīvais stends, atkritumu konteineri, bērnu rotaļu un sporta laukumi, bojas u.tml., kā arī tiek veikta rūpīga apsaimniekošana un ūdens kvalitātes mērījumi.
Bauskas novadā joprojām nav nevienas oficiālas peldvietas, pagaidām tā arī nav prioritāte, paskaidroja Bauskas novada domē. Bauskas pilsētas nodaļas vadītāja Dace Šķiliņa teic, ka atpūtas vietā pie Mūsas par smilts atjaunošanu volejbola laukumā tiks lemts pēc tirgus izpētes smilts piegādei. Atpūtas vietas teritorijas labiekārtošana nav šī gada budžeta prioritāte, tādēļ papildu zviļņu un pārģērbšanās kabīņu ierīkošana šogad nav plānota.
Pašvaldībā norāda, ka vietvara par saviem līdzekļiem peldsezonas laikā organizē ūdens kvalitātes pārbaudes vairākās neoficiālās peldvietās. Arī šis gads nebūs izņēmums. Bauskas pilsētas neoficiālajās peldvietās analīzes parasti tiek ņemtas vienu līdz divas reizes gadā, atkarībā no laika apstākļiem, kad strauji pazeminās ūdens līmenis upēs un ūdens upēs duļķains. Analīzes tiek ņemtas atpūtas vietā netālu no Mēmeles gājēju tiltiņa un atpūtas vietā pie Mūsas blakus sporta hallei. Šogad mūspuses upju peldūdens vēl nav monitorēts, pašvaldībā vēl nevarēja precizēt arī laiku, kad tas tiks izdarīts. Pagājušajā gadā analīzes veiktas vienu reizi, izlietojot 64,40 eiro.
Vecumnieku apvienības pārvaldes teritorijā ūdens paraugi tiek ņemti Vecumnieku Vecajā ezerā, Vecumnieku Jaunajā ezerā, Valles pagasta dīķī pie skolas vienu reizi mēnesī (jūnijā, jūlijā, augustā).
Vecumnieku pagasta nodaļas vadītājs Lauris Mediņš informē, ka pie Jaunā ezera ir nolīdzināta un piebērta pludmales zona, ko veica SIA “Norfa” ezera rakšanas līguma ietvaros. Pie Vecā ezera vasaras periodā plānots remontēt krasta atbalsta sienu. Pēc koka solu iepirkuma daži soli tiks novietoti pludmales zonā pie abiem ezeriem. Tiks veikti ikdienas uzturēšanas darbi.
Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš paskaidroja, ka Rundāles apvienības pārvaldes teritorijā nav nevienas pašvaldības apsaimniekošanā esošas peldvietas. Privātīpašumā esošajās atpūtas vietās ūdens analīzes tiek veiktas tikai tad, ja ir redzamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās pazīmes. Atpūtas vietā pie Rundāles dzirnavu ezera 2022. gadā analīzes nav veiktas, bet 2021. gadā tas darīts vienu reizi.
Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers pavēstīja, ka Iecavas apvienības pārvaldes teritorijā pašvaldības pārziņā ir atpūtas vieta „Dambis”. Peldūdens monitorings Iecavas upē 2022. gadā nav veikts un nav plānots to darīt arī šogad, ja vien nebūs redzamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās pazīmes. Šogad atpūtas vietas zonā ir iecerēts veikt upes gultnes tīrīšanu, tiek veikti ikdienas uzturēšanas darbi.
Lai veiktu lielākus ieguldījumus ūdens tuvumā esošo atpūtas zonu labiekārtošanā, Bauskas novada pašvaldība 2023. gada martā ir iesniegusi pieteikumu Latvijas-Lietuvas projektu konkursā “Teritoriju ekosistēmu pakalpojumu attīstība, ainavu koncepti, zaļās un zilās infrastruktūras uzlabošana”, taču tā rezultāti vēl nav zināmi.
Neoficiālo peldvietu ūdens kvalitāte 2022. gada peldsezonā (informācijas avots: Veselības inspekcija)
Peldvieta Paraugu ņemšanas datums E.coli Enterokoki Slēdziens Valles pagasta dīķa peldvieta pie skolas 16.06.2022. 9 4 Peldēties atļauts 14.07.2022. 110 67 Peldēties atļauts 11.08.2022. 47 13 Peldēties atļauts Vecumnieku Jaunā ezera peldvieta 16.06.2022. 9 6 Peldēties atļauts 14.07.2022. 59 14 Peldēties atļauts 11.08.2022. 17 6 Peldēties atļauts Vecumnieku Vecā ezera peldvieta 16.06.2022. 190 120 Peldēties atļauts 14.07.2022. 63 21 Peldēties atļauts 11.08.2022. 8 1 Peldēties atļauts Mēmeles upes peldvieta Bauskā 07.07.2022. 59 29 Peldēties atļauts Mūsas upes peldvieta Bauskā 07.07.2022. 36 34 Peldēties atļauts 
Ārprāts kur sētnieki vai nevar sakopt ,bērniem nav peldēšanas vietās vis piecukots.
Kauns Bauskas pašvaldībai.
tad jājautā “gudrajiem” speciālistiem, kam domāta šī “peldvieta” pēc daudzu desmitu tūkstošu eiro apgūšanas šajā Mūsas posmā starp gājēju un šosejas tiltiem? Pīlēm vai gārņiem, kam ūdens līmenis tur līdz ceļiem? Kā arī, redzams kur paliek mūsu naudiņa, jo speciālistiem jāmaksā par izpēti, kura pēc citu speciālistu sarakstītiem papīriem vajadzīga lai pie upes nogādātu vienu smilts kravu. Kurp ej, Latvija?
Kur tad Grantiņas kundze ar saviem plāniem – teica uzcels sporta halli un sakārtos pludmali, bet pludmale tik tāda butaforija un kā pareizi minēts, te tak līdz ceļiem, bet bērniem tā vai šā ir kāda plančka, kur papērties kā pīlei. Taču Bauskai jau nu būtu jākaunējas, ka centrālā vietā nav pat pārģērbšanās kabīnes, nerunājot jau par kaut kādām rotaļu iekārtām bērniem. Tajā pašā Vecumnieku ezera pludmalē ir kaut kas labiekārtotai peldvietai līdzīgs, taču te kā jau čuhņā. Jāpriecājas, ka zviļņi nav nosvilināti, bet viss jau vēl Bauskas publikai priekšā.
Ak vecā nostaļģija pēc Sarkanajiem jumtiem – varēja limonādi padzert, i saldējumu dabūt, i upes gultne nebija sačakarēta. Bauskā tik tiešām prot visu sabojāt!
Kāds pieprasījums – tāds piedāvājums. – Maz jau to peldētāju un sauļotāju. Publiskas vaļošanās nav mūspusē raksturīgas. Mūsējie labāk rokas pa saviem dārziem, sauļojas pagalmos un peldas vannās. No nepilniem 10 tūkstošiem baušķenieku labi ja 200 pa visu vasaru atrod ceļu līdz upei. – Fakts!
Kāds piedāvājums – tāds pieprasījums. Lepojamies, ka pilsēta atrodas trīs upju krastos, bet pa 32 neatkarības gadiem nav iekārtota neviena normāla peldvieta. Nav prioritāte. Kas tad ir tās Okmaņa slavenās prioritātes – logo nomainīt un tad izsviest kādus pārsimt tūkstošus jaunā logo materializēšanā? Jau gaidu nākamās vēlēšanas, lai varētu izšūpot šos NA kre….us
Nu nebūs jau te mums nekāda promenāde kā Jelgavā Pasta salā. Bauskā izteikti redzams, ka nav saimnieka, sākot no pilsētas ielām un beidzot ar pludmali – viss top skaidrs.
Vai tiešām tik grūti un finansiāli dārgi uzlikt peldvietā soliņu un kabīnīti, kur pārģērbties? Tiem, kas raksta, ka nav pieprasījums – aizejiet vasarā uz Mūsas upes peldvietu blakus gājēju tiltam, pilns ar cilvēkiem! Bet infrastruktūra 0! Ģērbtuve noderētu ne tikai vasaras, bet arī ziemas peldētājiem – starpcitu, tādu Bauskā ir daudz!
Pilsēta BAUSKA nav pašvaldības prioritāte.
ar 3 soliņu uzlikšanu nepiebāzīsi ar miljonu.
Visiem Bauskas peldvietas gribētājiem – vai izmantojāt iespēju iesniegt savu Mūsas krasta labiekārtošanas ideju projektā “Iedzīvotāji veido savu vidi”? Vai arī spējat tikai kritizēt?
Tie īdētāji tādas kā jūs uztur ar saviem nodokļiem. Vai tiešām jums, kafijas strēbējiem, vairs pilnīgi nekas nav jādara? Vai iedzīvotājiem, kas melnu muti strādā, lai nomaksātu nesamērīgos nodokļus, vēl pašiem jāraksta tie stulbie projekti un jādiedelē pašiem sava nauda pašām elementārākajām vajadzībām? Kaut kāds biete tagad mēnesi pētīs smilšu tirgu, tad sacerēs konkurs noteikumus, tad sludinās… un tad vasara jau būs cauri. Riebjas pat kaut ko tādu lasīt. Ņergas, ne saimnieki!
Kļūdījāties – es arī esmu nodokļu maksātāja un nestrādāju ne valsts, ne pašvaldību iestādē. Toties dzīvē pieturos pie principa – kurš tad darīs, ja ne es un nebaidos uzņemties atbildību.
faktiski tā vieta kur vēl daudz maz iespējams peldēt tā, lai ceļgali neskartu upes dibenu, ir virs gājēju tiltiņa pār Mūsu, vieta, līdz kurienei vēl nav aizsniegušies upes “tīrītāju” alkatīgās roķeles.
Vai varētu atgādināt, kad peldvietu ierīkošana un sakārtošana IR bijusi Bauskas novada prioritāte???
bet tiem novada “speciālistiem”, kuri savas nezināšanas, stulbības vai vienkārši alkatības dēļ ar saviem “labiekārtošanas” projektiem ir upi padarījuši tādu, kādu pašlaik to redzam- gārnim līdz ceļiem un zivju iecienītos dziļos meldrus nomainījušas asās niedres, kuras dzīvošanai , varbūt, vienīgi izmanto ruduļi. Tā iet, kad pilna dome tādu, kuri skolas laikā piespiesti “iemīlēt Raini”, bet par fiziku, ķimiju un dabas zinātnēm dzirdējuši pa ausu galam…
tad kā, jūsuprāt, to peldvietu Mūsā pretim stadionam iekārtot? Upes gultni ar spridzināšanu padziļināt, ja līdz šim viss darīts tā, lai peldēties šajā posmā nevarētu. Domei savās darbībās zināma loģika ir, cilvēkiem peldēt būtu jāiet uz baseinu, par naudu, bet latvietis parastais jau nav anglis… atradīs vietu kur to darīt bez maksas..
Nožēlojami….”fūres” stiepjās blīvā rindā- lika pagaidīt, peldvietas nav….arī nav prioritāte… Cienījamie! KAS šodien Bauskā IR prioritāte???
Ko lai saka? Izklausās pēc diagnozes, taču aizliegt jau to nevar. Tad nu ejat ar un naglojiet pa brīviem brīžiem tās pārģērbšanās kabīnes un galdus, vāciet sētnieku nesavāktos mēslus un vediet smiltis no sava karjera, ja atrodat kaifu šādā mazohismā. Tikai jautājums – priekš kam mēs algojam šo sasodīto pašvaldību?
ne gluzhi par temu bet tomer—– ja nakamais lv prezis bu8s rinkevich tad kas bus pirma ledija?????? karinsh?? varbut pabriks??? vai tomer pats rinkis?????
Bauska un tās attīstība taču vispār nav prioritāte, kur nu vēl pludmales …Kas tur ko nesaprast . Nav jau nekādi Rundāles avoti.
Mīļie cilveki, idetaji! Kādus soliņus un pārģērbšanās kabīnes un smiltis pie plūstošas upes. Pavasara palos visu straume izskalos. 🤦🏻♂️
Vai tad Okmanis zin, kur Bauskā ir peldvietas? Ābelnieks, kad bija mērs un kad nav vairs mērs, bieži redzams izstaigājam Bausku un jebkurā laikā var sastapt šo kungu pilsētas ielās vai nomalēs.
Pārģērbšanās kabīnes kādreiz bija un tās bija vairāk pie ielas- tikpat labi jau varēji uzrakstīt kāda jums tur ielas izbūve pie applūstošas upes. Kaut kā citur tomēr labiekārto un uztur smilšu pludmales. Tajā pašā Jelgavā.
Lielupes palienes applūšana sākas pie ūdens līmeņa atzīmes 1,55 m LAS, bet Jelgavas pilsētas zemāko teritoriju applūšana sākas pie 2,65 m LAS. 34% no pilsētas teritorijas ir pakļauta augstam applūšanas riskam, nodarot zaudējumus pilsētai un iedzīvotājiem. Lielupes, Vircavas un Platones palu ūdeņi Jelgavu appludina no dienvidiem un vidusdaļas, Svēte – no rietumiem, bet Iecava un Lielupe – no Lielupes labā krasta ziemeļdaļas. Atbilstoši šiem rādītājiem Jelgavas pilsēta ir uzskatāma par vienu no viskritiskākajām apdzīvotajām vietām
Lielupes UBA. Pēc Jelgavas hidroloģisko novērojumu stacijas datiem, pēdējo 10 gadu lielākie plūdi Lielupē tika reģistrēti 2010. gada pavasarī, kad ledus sastrēguma rezultātā ūdens līmenis paaugstinājās līdz 3,47 m LAS atzīmei, appludinot ceturto daļu Jelgavas pilsētas, to skaitā Jelgavas pilsētas vēsturisko centru, Jelgavas pili ar parku, teritorijas Lielupes krastos, kur ierīkotas abas Jelgavas peldvietas.
Rakstiet projektu- to var dabūt gatavu tikai no pašvaldības pelēkās mājas darboņu mutes. Man jautājums – jūs Lucavsalā esat pabijuši, kādi aprīkojumi tur uzstādīti? Kādas summas tur ieguldītas…Labi, droši vien tik šiki ar interaktīviem bērnu rotaļu laukumiem un vingrošanas laukumiem pieaugušajiem var tik pasapņot. Bet nevajag i Lucavsalu var uz Olaines peldvietu aizbraukt un paskatīties kā tur katru gadu protas papildināt un labiekārtot – nāk klāt gan soliņi, gan grila vietas, gan vingrošanas elementi pieaugušajiem, gan dažādas rotaļu iekārtas bērniem.
Tad varbūt jāpadomā, kādu virsrakstu liekam šim rakstam!? Ja reiz nav prioritāte šogad, tad loģisks jautājums – KAD tā būs vai bija prioritāte???
Peldētāju peldināšana ir pašu peldētāju rokās!
kādā realitātē jūs dzīvojat, varbūt paralēlajā? Ja vismaz esat šogad iebriduši upē plaši apspriestajā vietā pie pilsētas stadiona, kas dīvānā brīkšķinātājiem iecerēta kā peldvieta, tad vismaz izdariet to un redzēsiet, ka ūdenī līdz ceļgaliem vai nedaudz augstāk, bet vīriešu mantību ūdens līmenim tomēt nesasniedzot, nekāda peldēšanās šeit nesanāks, ja vien plunčāšanās. Par projektu rakstītājiem, nu bija mums tāds projektiņš, kur pat valstī, ne tikai Bauskā pazīstama persona uzstādīja upes vidū peldošu bleķa gabalu un solīja sakopt upes krastus. Kas no tā visa sanāca, nu divas vasaras tas pontons par vairāk kā tūkstoti eiro tur upes vidū cēlā vientulībā nostāvēja….
bet, jūs tepat pilsētā pie upes esat bijusi, vismaz arī tajā iebridusi? Es vismaz tajā notekgrāvī savus bērnus plunčāties nelaistu, bet pieaugušam jau neaizliegsi, vismaz pafantazēt….
Bedres Bauskas ielās ir kultūras piemineklis, ja tik ilgi,jau vasarā, nekas netiek darīts? Kur ir jaunā Bauskas mēre? Apgūst ielu remonta pareizo tehnoloģiju? Mācīties vajadzēja skolā un tehniskajā augstskolā?
Vai tad kanalizācijas izvads-noplūde nedaudz pa straumi no Mūsas gājēju tilta ir likvidēts? Īpaši noderīgs peldētāju veselībai.
apslapinājās par melnu briesmīgu truseni
Sapņotājiem- atkal no pelēkmājas pārstrādājušajiem darboņiem ierunājās, visticamāk sabiedriskās nodaļas, jo kaut kā pašvaldības brangais tēls ir jāveido. Tak jau te skaidroja, ka izbagarējot upi, tā pataisīta par plančku, tāpat gads no gada atšķiras. Pagājušā gadā bija tāda straume un daudzviet pāri galvai. Peldus nolaidies no gajeju tiltiņa līdz lielajam tiltam un redzēsi, kur ir seklākās, kur dziļākās vietas. Ja seklums pie vainas normālas peldvietas izveidē, kāpēc pie otra gājēju tiltiņa Mēmelē peldvietas nav? Tur tak dziļums pietiek, bet arī ne zāle izpļauta, ne pārģērbšanās kabīņu, ne bērniem kādu rotaļu iekārtu. Jā, piekrītu komentētajam, ka Bauskas šefiene vispār nav redzēta, pilsēta grimst dziļā bedrē.
Grūtības nosaukt vārdā Bogustovs, kurš projektu uzrakstīja un upes tramvaju ielika Mūsā, bet kāpēc viņam būtu jākopj upes krasti? Tas ka nepieskatīja peldošo objektu tur taisnība, bet šogad visticamāk tas vispār upē neparādīsies…lūk jums īstenots projekts iedzivotajvidiveido
Tātad komunālserviss un daži privātie Bauskas upēs turpinās ievadīt lietus- fekālo kanalizāciju un ierīkos turpat arī peldvietas? Neierīko, jo tad var turpināt upēs ievadīt kanalizāciju. Loģisks lēmums, mazāk peldēsies, mazāk iespēju tikt ” pie melnās trusenes” un koli baktērijām.
projekta rakstītāju tu zini, bet vajadzēja iepazīties ar projektā rakstīto, tur minēta arī upes krasta sakopšana, starp citu…
vēl “Svētiņa laikā” novada domē tika pieņemti saistošie noteikumi, kuri paredzēja regulāras pašvaldības institūciju pārbaudes tiem namīpašniekiem, kuriem īpašums atrodas pie jaunuzbūvētajiem centrālās kanalizācijas kolektoriem, bet īpašnieki kādu sev zināmu iemeslu dēļ tam nav pieslēgušies. Bet kādi noteikumi izstrādāti prieks tiem īpašniekiem, kas jau senāk, bet tagad masveidā sāk apdzīvot upju krastus ceļot jaunbūves, bet tur nekādas centrālās kanalizācijas nav un tuvākajā nākotnē netiek paredzēta? Nekādi, arī septiķu, ja tādi ir pārbaudes, nekādas?
Latvijas likumi atklātās ūdenstilpnēs atļauj novadīt tikai bioloģiski un reāli attīrītus notekūdeņus. Kamēr Bauskā pastāvēs lietus kanalizācija, kurā legāli vai nelegāli tiek ievadīta fekālā kanalizācija, tikmēr tiek pārkāpts likums. Likumu pārkāpj arī visi upju krastu privātie apdzīvotāji, kuriem nav bioloģisko attīrīšanas iekārtu vai ir septiķi ar infiltrāciju, bet likumam neatbilstošā attālumā no upes un savas akas.
reāli, cik reižu esi bijis vai garām gājis vietai, kur Lielupē ieplūst it kā attīrītais ūdens no pilsētas attīrīšanas stacijas? Kāds tas “attīrītais” ūdens bieži vien ieplūst upē? Nemaz nerunājot par novada sīkāku “attīrītāju” veikumu, kur šo “attīrīto” ūdeņu ieplūdes vietā Lielupē tiek ar dažu gadu starpību veidotas “nārsta vietas” vimbām un nēģiem (pēc BMMB apgalvojuma), bet faktiski tiek sakopta upei nodarītā cūcība, ko rada neattīrīto, vai nepilnīgi attīrīto kanalizācijas notekūdeņu novadīšana upēs
Par upju krastiem labi vēl, ka zāli nopļauj…katru vasaru dodos uz Rundāles ūdens dzirnavām….pabiju arī muzeja, ko vērts skatīt ik vienam…vēl bieži piestāju Mežotne, bet…tālāk jau uz Jelgavu…tas ir apbrīnojami. Bauska divas upes un nevienas publiskās peldvietas…izskatās, ka tiem lēmējiem, katram sava peldvieta…
Par fekalo notek ūdeņu attīrīšanu pilnībā pārzinu procesu, bet zinot nianses un, ka tas patiesībā notiek- paklusēšu. Šajā teksta runa par publiskām peldvietām….vai, kāds var pateikt, kurā gadā tā bijusi prioritāte bauska….tapec, lai, katrs plunčājas, kur un, ka patik…