Bauskas pilī koncertēs senās mūzikas ansamblis “Ludus”

Sestdien, 15.aprīlī, Bauskas pilī senās mūzikas ansamblis “Ludus” un dziedātāja Dārta Paldiņa aicina uz koncertu “O dolce vita mia” (Ak, mana mīļā dzīve). Tiks atskaņoti renesanses laikmeta zināmu un anonīmu autoru skaņdarbi, portālu informēja Bauskas pils muzeja pārstāve Elīna Jegorova.

Viņa pastāstīja, ka senās mūzikas ansambļa “Ludus” repertuārā valda vēlīnās renesanses un agrīnā baroka laika kompozīcijas, kuras mūziķi atskaņo uz autentisku instrumentu kopijām, laikmetam atbilstošā manierē un tērpos. Instrumenti ir dažāda lieluma blokflautas, violas da’gambas, lauta, baroka ğitāra, arhlauta, fidelis, vijole, sitamie instrumenti.

Ansambli „Ludus” 1988.gadā kopā ar domubiedriem nodibināja Jeļena Komšilova, un toreiz tā bija pārdroša eksotika. Ansambļa sastāvā ir pieci mūziķi: vadītāja un vijolniece Māra Birziņa, blokflautiste Dagnija Tuča, lautists Sergejs Sjomins un viola da gamba spēlē Lauma Liepiņa un Romāns Trautmanis. “Ludus” 30 gadu garumā koncertējis starptautiskajos senās mūzikas festivālos Bauskā un Rundālē, kā arī Vācijā, Dānijā, Krievijā, Polijā un Lietuvā.

Dārta Paldiņa senās mūzikas dziedāšanu apguvusi mūzikas augstskolās Latvijā un Francijā, papildinoties viduslaiku, renesanses un baroka laikmetu mūzikas meistarklasēs pie speciālistiem Čehijā, Vācijā, Francijā, Latvijā. Veidojusi renesanses mūzikas koncertprogrammas „Karaļa Henrija VIII dziesmas” (2018), „Angļu renesanses dziesmu stāsts” (2019), viduslaiku kultūras iespaidotu mākslas performanci „Traks pēc Tevis, Hildegard!” (2020). Sadarbojas ar senās mūzikas ansambļiem Ludus, Mediatore, Schola Cantorum Vox Iubilantis, kā arī Musica Humana biedrību.

Koncertprogrammā “O dolce vita mia” skanēs mūzika, kas radīta renesanses laikmetā, ar kuru mūs šķir teju puse tūkstošgades. Renesanses laikmetā ieviesa jaunu jēdzienu – compositor – komponists un sāka fiksēt mūzikas radītāju vārdus. Tamdēļ renesanses laikmetā ir daudz pazīstamu autoru, lai gan ir saglabājušies arī daudz anonīmu komponistu skaņdarbu.  Īpašs skanējums renesanses laikmetā ir instrumentālajai mūzikai, jo īpatnēji ir paši instrumenti, piemēram: stīgu strinkšķināmie instrumenti – lautas; pūšaminstrumenti – senās trompetes, šalmejs; stīgu instrumenti – dažādu veidu violas, kā arī dūdas, bungas, stabules un dažādu izmēru ērģeles. Mūzika renesanses laikmetā skanēja gan tirgus laukumos un svētkos, gan baznīcās un pilīs, gan dejās un izrādēs.

15. aprīļa koncertā Bauskas pilī varēs dzirdēt angļu komponista un virtuoza lautista Džona Daulanda (John Dowland,~1562-1626), flāmu komponista, instrumentālista un mūzikas izdevēja Tilmana Susato (Tilman Susato, ~1500 – ~1562), itāļu komponista Džovanni Džakomo Gastoldi (Giovanni Giacomo Gastoldi, ~1554-1609), flāmu komponista Adriana Villaerta (Adriaan Willaert, ~1490-1562) , šveiciešu komponista Ludviga Senfla  (Ludwig Senfl, ~1486 – 1542/43) un itāļu lautista un komponista Andrea Falconieri (~1586-1656) skaņdarbus.

Foto: publicitātes attēls