Bauskas pils muzejs aicina uz senās mūzikas ansambļa «La Capriola» koncerta publisko mēģinājumu

Bauskas pils muzejs aicina uz ansambļa “La Capriola” koncerta programmas „Cappella Marciana”  publisko mēģinājumu jau ceturtdien, 5. septembrī, plkst. 19.

Kā vēsta Elīna Jegorova,Bauskas pils muzeja vecākā komunikāciju speciāliste, senās mūzikas ansamblis “La Capriola” (Liona, Francija) aizsākās no draugu entuziasma un intereses par renesanses mūziku. Ansambļa mērķis ir atdzīvināt 16. gadsimta vijoļu konsorta tradīciju un bagātināt sava ansambļa skanējumu, iekļaujot tajā arī arfu un cilvēka balsi. Izmantojot eksperimentālu, uz sadarbību balstītu, pieeju, kas apvieno pētniecību un prasmi, ansamblis “La Capriola” ir iesaistījies arī maģistra darba izstrādē. Atklājot savu vēlmi iepazīt mazāk zināmus skaņdarbus un rekonstruējot to skanējumu, viņi uzstājas dažādos festivālos un koncertos Eiropā.

Senās mūzikas ansambļa “La Capriola” koncertprogramma „Cappella Marciana” koncentrējas uz muzikālo dzīvi Svētā Marka bazilikā Venēcijā 16. un 17. gadsimtā. Sākot ar Adrianu Villaertu un beidzot ar Klaudio Monteverdi, daudzi ievērojami mūziķi pēc kārtas ir ieņēmuši ērģelnieka un kora vadītāja amatus. Dažiem šis amats bija dzīves stāsts: Adrians Villaerts tam veltījis 35 gadus. Citiem tas bija tikai īslaicīgs dzīves periods. Tomēr visi no viņiem vairāk vai mazāk ir veicinājuši mūzikas dzīvi bazilikā. Visi skaņdarbi no koncertprogrammas ir atskaņoti Sv.Marka bazilikā. 

Renesanses laikā vijoļu konsorts bija bieži sastopama instrumentāls sastāvs – ļoti novērtēts un izplatīts Venēcijā un visā Itālijā. No 1550. gadiem itāļu vijoles pakāpeniski atrada savu vietu liturģiskajā mūzikā. Mūzika, kura kādreiz pamatā tika paredzēta sena dubultmēlīšu instrumenta piffaro atskaņojumam reliģiskajās ceremonijās, pamazām tika iekļauta arī vijolnieku repertuārā, kuru nozīmība drīz vien apsteidza dziedātājus (un jo sevišķi Sv.Marka bazilikā). Vai nu procesijā vai kā pastāvīga sastāvdaļa, vijoļu konsorta skanējuma krāsas piedalījās liturģiskajās svinībās, pavadīja ikdienas dievkalpojumus un uzsvēra apcerīgo atmosfēru, ko tas spēja radīt.

Ansamblis „La Capriola”: Manona Papaserdžio (Manon Papasergio) – basa vijole, trīskāršā arfa; Dorīna Lepeltjē (Dorine Lepeltier-Kovacs) – tenora vijole, basa vijole; Šarlote Gerbica (Charlotte Gerbitz) – vijole, alts; Kamilla Friša (Camille Fritsch) – balss.

Koncerta programmas publisks mēģinājums notiek starptautiskas radošās rezidences ietvaros Bauskas pilī sadarbībā ar Rīgas Senās mūzikas centru, informē E. Jegorova.  Radošās rezidences mērķis Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls 2024. Informāciju par festivāla norisi skatāma tīmekļa vietnē https://earlymusic.lv/.

Jau 10 gadus Rīgas Senās mūzikas centrs ir viens no galvenajiem starptautiskā rezidenču projekta „Eeemerging” partneriem. Sadarbojoties nozīmīgiem Eiropas senās mūzikas centriem, perspektīvākie un labākie Eiropas jaunie senās mūzikas ansambļi tiek pie profesionālajai attīstībai nozīmīga atbalsta, skaidro E. Jegorova, piebilstot, ka no 2024. gada ir aizsācies jau trešais ilgtermiņa projekts “Sustainable Eeemerging”, kas arvien vairāk akcentē ilgspējīgas domāšanas nozīmību arī mūzikā un ar to saistītajās industrijās.

Publiskā mēģinājuma koncerts 5. septembrī plkst.19 un ieeja koncerta mēģinājumā bez maksas, apliecina Bauskas pils muzejā.