Salātu ielas kokiem piespriests nāvessods

Teksts SANDRA DANOSA, NIKOLA SMIRNOVA

Šonedēļ Bauskas novada pašvaldībā tika izlemts Salātu ielas koku liktenis. Pretēji daudzu baušķenieku vēlmei saglabāt vismaz daļu no vairākas desmitgades piedzīvojušajām liepām un bērziem, tika nospriests tos nozāģēt un vietā iestādīt vien trīs jaunus eksemplārus.

Pagājušā gada nogalē sāktā Salātu ielas pārbūve pilsētniekiem deva gandarījumu, kāds, iespējams, pat priekā sasita plaukstas, ka gadiem gaidītais remonts ir klāt, bet šogad līksmei vairs vietas nebija, jo namu iemītniekos, uzzinot par 22 koku nozāģēšanu, samilza satraukuma vētra. Tapa iesniegums domei ar vairāk kā 60 parakstiem, lūdzot daļu koku saglabāt, vienlaikus tika pievērsta mediju uzmanību, mēģinot attālināt zāģu zobus no koku stumbriem. Pašvaldībā atzina, ka iedzīvotāju aptauja netika pienācīgi veikta, tālab tika piesaistīts profesionālis – SIA «Koku eksperts» pārstāvis Gvido Leiburgs, kurš padziļināti novērtēja Salātu ielas kokus un sagatavoja atzinumu, ar kuru pilnā versijā var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē.

Atzinumā viņš apliecina, ka izpētē analizēti 22 koki, kas atrodas būvdarbu ietekmes zonā, un, balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādātas rekomendācijas par turpmāko rīcību.

Tiek minēts, ka teritorijā sastopamas trīs dažādas koku sugas – Holandes liepa, āra bērzs un platlapu liepa. Vairums ir Holandes liepas (15 kokaugi), te aug arī seši āra bērzi, kuriem ir brīvi augoši vainagi, un viena platlapu liepa. Eksperts norādījis, ka lielākā daļa Salātu ielas koku ir apmierinošā vai problemātiskā stāvoklī, turklāt ievērojama daļa no tiem iepriekš ir tikuši galotņoti, kas ir negatīvi ietekmējis to dzīvotspēju. «Vidējais koku stāvokļa novērtējums ir 5,05 no 10, kas liecina par to, ka daudziem kokiem nepieciešama regulāra kopšana un to uzturēšana ir finansiāli neizdevīga,» atzinumā pauž G. Leiburgs.

Lai gan koku stāvoklis ir viduvējs, eksperta vērtējumā tie nerada tūlītēju bīstamību apkārtējai videi. Tāpat neviens koks nav sasniedzis aizsargājama koka kritērijus, nav arī konstatēta īpaši aizsargājamas sugu dzīvotnes klātbūtne. «Kopumā 16 kokiem, tos saglabājot, būtu jāveic regulāra vainagu cirpšana, 4 kokiem jāpaceļ vainagi, 15 kokus, ņemot vērā esošo un paredzamo situāciju, ir pieļaujams likvidēt, bet 2 kokus rekomendējoši likvidēt, jo šiem kokiem kopšana ir bezjēdzīga to stāvokļa un ārēju apstākļu rezultātā,» teikts atzinumā.

G. Leiburgs atzīmē, ka šobrīd būvobjektā Salātu ielā nav veikti aizsardzības pasākumi, proti, nav nodrošināti pat stumbru aizsargvairogi. «Jau tagad var redzēt būvdarbu negatīvu ietekmi, jo tika konstatēti koki ar būtiski bojātu sakņu sistēmu vai bojātiem stumbriem. Ja kokus projektā bija paredzēts nozāģēt, tad tas bija jāizdara pirms būvdarbu aktīvās fāzes uzsākšanas. Ja kokus paredzēts saglabāt, tad bija jānodrošina to aizsardzības pasākumi,» uzsver G. Leiburgs.

G. Leiburgs akcentē, ka ielas rekonstrukcijas plānā nav paredzēti koku vai krūmu stādījumi, bet visā ielas platumā dominē cietie segumi. Šāds risinājums neatbilst labas pilsētplānošanas principiem un ir pretrunā ar klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju, kā arī nelabvēlīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātei.
Koku eksperts ir izstrādājis priekšlikumu projekta izmaiņām. Viņš iesaka izveidot vismaz 15 jaunas koku stādvietas, kas kompensētu 21 nozāģēto koku. Šīs stādvietas iespējams plānot, būtiski nemainot sākotnējo projekta konfigurāciju, «upurējot» tikai četras autostāvvietas. Stādījumu izvietojums būtu pēc principa, ka ik pēc četrām autostāvvietām paredzama viena koku stādvieta, lai nodrošinātu pietiekamu augšanas telpu.

Jauni koku stādījumi būtu jāveido mulčētās apdobēs ar 100% krūmu stāva nosegumu, kas palīdzētu kokiem ieaugt un samazinātu to jutību pret pilsētvides stresa apstākļiem. Kā rekomendējamās krūmu sugas ieteikts izmantot ložņu kārklu kombinācijā ar graudzālēm. Papildus iespējams stādīt rievaino rozi, kas labi pielāgojas pilsētas apstākļiem un pacieš augsnes sasāļošanos, taču dabiskajos biotopos tiek uzskatīta par invazīvu sugu.

Koku stādīšanai koku eksperts iesaka sugas ar kompaktiem, vertikāli augošiem vainagiem, kas sasniegtu 10–18 metru augstumu. Piemērotākie varianti ir parastais skābardis, lauku kļava, sarkanā kļava un kokveida lazda. Iespējams stādīt arī kompaktas formas ozolus.

Lai rastu kompromisu, 4. martā Bauskas novada domē notika tikšanās starp pašvaldības pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kurā tika apspriesti iespējamie šīs problēmsituācijas risinājumi. Klātesoša bija domes vadība – priekšsēdētājs Aivars Okmanis, priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, kā arī attīstības un būvniecības nodaļas pārstāvji.

Sapulci atklāja būvniecības speciāliste Laima Berga, norādot, ka pašvaldībai ir svarīgi sakārtot ielas infrastruktūru, ņemot vērā «Sadales tīkla» prasības, tāpēc iedzīvotājiem ir jāveic sava izvēle – saglabāt kokus vai auto stāvvietas. «Cilvēki mācās, iegūst diplomus un kvalifikācijas. Viņi vadījās pēc standartiem, tāpēc mēs nevaram apstrīdēt viņu profesionalitāti,» sacīja L. Berga. Viņa atklāja, ka šobrīd ielas remontdarbi ir apturēti, jo tas ir diezgan vecs un sarežģīts objekts, kas neatbilst topogrāfijai.

L. Berga pavēstīja, ka šobrīd ir iecerēts likvidēt visus kokus, kas atrodas pie brauktuves, un iestādīt trīs jaunus – 12. nama galā, pretī šūšanas darbnīcai, kas atrodas pāri ielai, un 12. un 14. namu savienojuma vietā pretī Akāciju ielai. Šāda pārbūve paredz divu papildus autostāvvietu izveidošanu. «Mums ir jādomā par nākamajām paaudzēm. Svarīgi ir izbūvēt ielu tā, lai ir vismaz 20 gadu garantija. Bauskas iedzīvotāji šīs ielas remontu gaida jau ļoti ilgu laiku.»

Iedzīvotāju viedokļi šķēlās. Salātu ielas iedzīvotājs pauda, ka cilvēku skaits turpina samazināties, taču viņiem rūp koki – visiem patīk zaļas pilsētas. «Kad tiks izbūvēts apvedceļš, Salātu iela nevienam neinteresēs, pilsēta būs drūma un bez zaļumiem,» pauda viens no iedzīvotājiem. Viņš piedāvāja alternatīvu risinājumu, saglabājot piecus kokus un iestādot trīs jaunus, apbūvējot tos ar ekobruģi. Ar atbildes argumentu pie kaimiņa un domes pārstāvjiem vērsās cita daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja: «Jau šobrīd ielai ir intensīva satiksme, un tā nav droša – vasarā nedēļas laikā tika notriekts sirmgalvis un suns ar kaķi. Tas liecina par to, ka ir nepieciešama ceļa pārbūve, lai satiksme būtu sakārtota un mašīnām uz brauktuves nebūtu grūtību izmainīties.»

Savu skatījumu esošajā situācijā pauda arī Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs: «Šobrīd satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 10 procentiem. Arī par apvedceļa izbūvēšanas laiku mēs nevaram galvot.» Viņš novērojis, ka pilsētā automašīnu mazāk nepaliek, tāpēc ir jādomā ilgtspējīgi, lai iela kalpotu vismaz 10 gadus.

Viņš stāstīja, ka kopā ar kolēģiem Ralfu Simanoviču un Laimu Bergu devušies koku apsekošanā līdzi ekspertam, kur apskatīja visu koku saknes, stumbrus un lapotnes. «Koki nav kopti, izskatās nevīžīgi. Kopšanai ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai tie priecētu iedzīvotājus ar skābekli.» Koki varētu turpināt dzīvot, taču šobrīd tie ir novērtēti kā nepilnvērtīgi, jo labumu tie nedod.

Priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks papildināja, ka ir svarīgi domāt par iedzīvotāju drošību, jo satiksme uz Salātu ielas ir patiesi intensīva. «Ja mēs sašaurināsim ielu, tad to nepieņems ekspluatācijā.» Viņš stāsta, ka Salātu ielas apakšslānī tika atklāti dubļi – līdzīgā stāvoklī ir arī blakus esošā Dārza iela, kuras pārbūve šobrīd tiek projektēta.

Salātu ielas 14. nama iedzīvotāja pauda bažas par iekšpagalma ceļiem, kas ved uz pagaidu stāvvietu vecajā skeitparka placī. A. Mačeks atbildēja, ka iekšpagalms ir māju privātīpašums, kuru pašvaldība nevar finansēt, tāpēc par samaksām ir jāatbild pašiem namu iedzīvotājiem. Sākoties remontdarbiem, uzņēmums piekritis atjaunot iekšpagalmu segumu uz sava rēķina. Iedzīvotāji vēlas, lai stāvvieta daudzīvokļu namu iekšpagalmos saglabātos arī pēc ielu pārbūves.

Būvniecības nodaļas vadītājs Ralfs Simanovičs informēja par jaunajā projektā iestrādātajām iespējām piebraukt pie kāpņu telpām operatīvajiem dienestiem vai mantu izkraušanas gadījumā. «Šobrīd ir paredzēts, ka mājas galā būs ierīkota viena stāvvieta, kurā auto varēs novietot tikai operatīvie dienesti. Nepieciešamības gadījumā tie tuvāk varēs piebraukt pa gājēju ietvi.»

R. Simanovičs uzskata: «Ja saglabātu šobrīd esošos kokus, tad pēc laika atkal būs jāpārrauj visa iela.» Arī iedzīvotāja ieteikums par ekobruģi apkārt kokiem neatrisinās situāciju.

A. Mačeks noskaidrojis, ka lielākā daļa klātesošo vēlas saglabāt esošās autostāvvietas. Otrs projekta variants būtu autostāvvietu likvidēšana, saglabājot esošos kokus uz Salātu ielas. Priekšsēdētājs Aivars Okmanis piedāvājis iedzīvotājiem izvēlēties kokus, kurus vēlas iestādīt. Tika nolemts par labu sarkanai kļavai un kokveida lazdai. L. Berga pauž, ka arī šo trīs koku iestādīšanai ir jāmaina projekts, kam šobrīd ir jārod papildu finansējums.

Sapulces noslēgumā priekšsēdētājs Aivars Okmanis atvainojās iedzīvotājiem par neinformēšanu par projektu un pārbūvi iepriekš, apstiprinot, ka tas varētu novērst radušās nesaskaņas.

Salātu ielas nama iedzīvotāja Ilze Egle pauž dziļu vilšanos par pašvaldības lēmumu un veidu, kādā tas ticis pieņemts. «Pēc 4. marta pseidosapulces, kurā iedzīvotāju viedokļiem kārtējo reizi nebija nekādas nozīmes – ne mūsu piedāvātajam plānam, ne daudzajiem parakstiem, ir jāsaprot, ka Bauskā koku genocīds ir valdošā politika,» norāda I. Egle.

Viņa akcentē, ka iedzīvotāji nav pret ielas sakārtošanu, bet gan pret bezjēdzīgo izšķērdību un dabas iznīcināšanu: «Par kādu ilgtspējīgu attīstību Bauskā var runāt, ja nepilnu 600 metru rekonstrukcijai jātērē vairāk nekā divi miljoni eiro, bet rezultāts ir – lielceļa malā dzīvojošo cilvēku dzīves telpas kvalitātes būtiska pasliktināšanās? Mazpilsētas priekšrocība ir tās tuvums dabai, mierīga un cilvēkiem draudzīga vide, kas ietvertu kokus kā vērtību, nevis traucēkli.

Mūsu mājas no ielas šķīra koku rinda – tie mūs iepriecināja un radīja cilvēkiem draudzīgu vidi. Vienīgais, par ko visi sapņoja, bija beidzot uzlabot ielas segumu. Katrs atceras Bauskas anekdoti, ka Salātu iela, kas agrāk saucās Sišinašvili iela, ir tāda palikusi no tiem laikiem, kad Abibo Sišinašvili ar tanku pa šo ielu izbrauca un bedres uztaisīja. Jaunā anekdote būs – cik ļoti zaļi mēs esam un tagad brauksim pa 600 metru veloceliņu, bet, lai nekas mums netraucētu, visus kokus nocirtīsim. Lielisks divu miljonu eiro risinājums, bet patiesībā vajadzēja tikai jaunu ielas segumu!»

“Bez Tabu” pieaicinātais “Koku advokāts” Edgars Neilands no “Labajiem kokiem” bija citās domās. Liepas, kas šeit augušas tik ilgi, kaut arī nav dendroloģisks retums, var turpināt augt, taču šis viedoklis domei nebija interesants – tāpat kā iedzīvotāju iesniegtais priekšlikums, ko prezentēja Māris Punenovs, lai tiktu saglabāti astoņi koki, 17 stāvvietas un brīva piebraukšana kāpņu telpu celiņiem,” pauž I. Egle.

Baušķeniece akcentē – pirms bīdīt gigantiskus lielprojektus, vajadzētu paskatīties, kas patiešām ir svarīgi. Varbūt tā ir cilvēkiem draudzīga vide – ar kokiem, gludiem, nevis milzīgiem ceļiem, ar atmiņām un mājas sajūtu, kad zini, ka tavs viedoklis ir svarīgs un ka tavu durvju priekšā modernu «pseidozaļu» projektu vārdā neiznīcina visu, kas šo ielu padara par mājām.

«Iespējams, atceramies vēl ļoti senu, bet skaistu filmu «Bezgalīgais stāsts», kur fantāzijas pasaulei draudēja iznīcība, jo tukšums to pārņēma? Tad es gribētu, lai Bauskā šis tukšuma un pelēcības uzvaras gājiens apstājas un pilsētas modernizācijas projekti kalpotu cilvēku labklājībai, nevis pelēko kabinetu pelēkajiem ierēdņiem,» paziņo I. Egle un piebilst, ka viss notiekošais rada apātiju un depresīvu noskaņu. Viņa ar nožēlu secina, ka Bauska attīstās nevis kā piemīlīga un pievilcīga mazpilsēta, bet gan kā bezpersonisks asfaltbetona tuksnesis.

«Bauska lēnām, bet neatgriezeniski pārvēršas par neglītu asfalta kluci ar milzīgām, kantainām lielveikalu būdām. Kokus varēsim lūkoties, kāpjot Bauskas pils tornī – no turienes skatoties, kā teica Bauskas mērs, gana zaļa tā Bauska vēl esot… Vien atminēsimies, ka Bauskā bez problēmām «Lidl» veikala uzcelšanai iznīcināja dižozolus, bez problēmām notrausīs no ainavas parastas liepas, jo tās taču ir tik parastas! Bez problēmām pārvērš Rātslaukumu par teritoriju bez kokiem – bez ēnas, bez rakstura. Ko tur darīt vasarā?

Piebraukt ar auto, paņemt «Lāča ķepu» «Tavernā» un tad doties ātri prom? Tie pāris soliņi saulē sakarsīs, un neviens tur neuzkavēsies. Un tas ir pilsētas galvenais laukums, vizītkarte! Vēl atlicis ķerties klāt Dārza ielas kokiem un tad jau būs idille rokā. No skaistas, zaļas un mājīgas un ar skaistām atmiņām piepildītas pilsētas Bauska tiek pārveidota pēc «labākajiem» padomju paraugiem par bezpersonisku, pliku vidi, ko ir viegli pašvaldības nolīgtajiem pilsētvides uzturētājiem «Vizzi Urban» uzkopt,» pārdomas uztic I. Egle.

Arī kokkopis Gvido Leiburgs, uzzinot pašvaldības nodomu, norāda, ka izvēlēts ne pārāk veiksmīgs risinājums. «Tā pilnīgi noteikti nav laba prakse, tā mūsdienās neveido ielu infrastruktūru. 15 kokiem bija iespēja atrast vietu, būtiski nekoriģējot projektu. Tātad, īpaši nemainot ne brauktuves platumu, ne ielas konfigurāciju, tur varēja iegūt vietu vismaz 15 kokiem, ņemot vērā komunikāciju izvietojumu. Iespējams, vēl kādu rūmi varētu atrast,» spriež G. Leiburgs.

Viņš atzīmē, ka aizvietot ar trīs kokiem nozāģētos arī no ainaviskā viedokļa nav korekti, jo jau 15 koki vien ir retināts stādījums tik garā ielas posmā. Turklāt bijusi arī diskusija par iespēju samazināt ietvju platumu un attiecīgi būtu iespējams ieekonomēt materiālus, iegūstot vairāk vietas kokiem. Šādas izmaiņas neapturētu projekta īstenošanu, jo šobrīd noris vien inženierkomunikāciju izbūves posms, bet apzaļumošana ir noslēdzošajā etapā. Visas iespējas turpināt realizēt, bet labiekārtošanas darbu posmā iekļaut koku stādījumus.

«Varētu ielikt vairāk kokus, jo, piemēram, tajā pašā rotācijas aplī ir pietiekami daudz vietas, kur kādu koku grupu var iestādīt. Vienkārši, lai nedaudz ainaviski saskaldītu to viengabalaino, ļoti plašo ieseguma laukumu. Pieņemu, ka pavasarī tur putekļi virpuļot virpuļos, jo tur ir maz zaļās zonas, faktiski tur tās nav vispār,» G. Leiburgs

«15 koki uz kopējā projekta finansējuma nav būtiski līdzekļi pat tad, ja koki ar visu stādīšanu un sagatavošanu maksātu ap 15 tūkstošiem eiro, stāvvietu bruģēšana jau tāpat kaut ko maksā. Ietves iespējams var izbūvēt vietām šaurākas, nav nepieciešamas visur tik platas, jo pieļauju, ka Bauskā nav milzīga gājēju plūsma un visticamāk plūsma būtiski nepieaugs.

Tas, ka padomju laikos bija kaut kāds noteikts ietvju platums, nenozīmē, ka tas automātiski jāpārnes uz mūsdienām. Par veloceliņa nepieciešamību man pašam ir tāds amatiera viedoklis. Taču, manuprāt, Salātu iela nav ar tādu satiksmes intensitāti, lai bērni nevarētu braukt pa ietvi, bet pieaugušie pa ielu. Ņemot vērā Bauskas apvedceļa izbūvi, Salātu ielu nevajadzētu pielīdzināt tranzīta ielai, nav lietderīgi satiksmi virzīt caur dzīvojamo rajonu. Te gar ielas malu ir ieplānotas autostāvvietas un drošības apsvērumos vajadzētu paredzēt braukšanas ātrumu 30 km/h, varbūt arī kādu gulošo policistu. Velosipēdi uz ielas nerada nekādu konfliktu, jo satiksmei šajā zonā jābūt lēnākai. Es domāju, ka šajā projektā ir daudz neatrisinātu lietu, par kurām pēdējais brīdis sākt domāt,» pauž G. Leiburgs.

Viņš vēlreiz akcentē, ka jau sākotnēji projektā nebija paredzēti koku stādījumi un tas liecina par sliktu projekta kvalitāti. Tas nozīmē, ka pasūtītājam nav bijušas prasības attiecībā uz projektētāju un piesaistītais projektētājs nav kvalificēts veikt šādu projektēšanu pilsētas urbānajā telpā. «Jā, šādus projektus var realizēt ārpus pilsētas, bet ne pilsētā. Bauska nav ciemats. Cita lieta, ja būtu ciemats un riņķī mežs, tad droši vien nav prioritāri domāt par kokiem ielas apstādījumos. Pilsēta tomēr jāplāno ilgtspējīgi, galu galā zaļo kursu neviens nav atcēlis, dzīves kvalitātes uzlabošana pilsētā nav mazsvarīga.

«Ar tādiem paziņojumiem, ka Bauska no pils torņa ir pietiekami zaļa, var nākt klajā septiņdesmitajos gados, bet ne mūsdienās.» G. Leiburgs

Šādi ielas plānoja astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Mēs šobrīd dzīvojam 2025. gadā un ielu nepārbūvē priekš piecu gadu nākotnes termiņa. Iela faktiski tiek projektēta priekš nākamās paaudzes, un tas ir pietiekami aktuāls jautājums. Es pieļauju, ka jaunā paaudze drīzāk izvēlētos dzīvokli zaļā mikrorajonā, kur ir infrastruktūra, ir ērtības, bet vienlaicīgi rajons ir zaļš un drošs.

Rezumējot, protams, trīs koki ir labāk nekā neviens koks, bet tas iespējamais potenciāls ne tuvu nav izmantots. Vēl jautājums, kas tur tiks iestādīts, kā tiks sagatavota stādbedre, varbūt beigās, tas, kas tur tiks iestādīts, nebūs ilgtspējīgs,» tā G. Leiburgs.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu koku kopšanu un ilgtspēju, pašvaldībai ieteicams piesaistīt sertificētu arboristu, kurš uzraudzītu gan koku stādīšanu, gan to kopšanu. Tāpat rekomendēts Bauskas novada būvvaldei sagatavot pašvaldības saistošos noteikumus par koku aizsardzības pasākumiem būvdarbu laikā, lai turpmāk izvairītos no koku bojājumiem un nodrošinātu labāku pilsētas zaļās infrastruktūras aizsardzību.