www.bauskasdzive.lv
Baušķeniece Inta pauž satraukumu par veikto upju izpļaušanu Bauskas apkārtnē. Viņasprāt, ar upju tīrīšanu Bauskas pusē ir pārāk aizrāvušies.
«Bauskā tiek veikta upju tīrīšana, ūdenszāles visas tiek izpļautas, bet putniem nav, kur palikt. Ir apsveicami, ka upes tiek atbrīvotas no saaugumiem, bet nevajadzētu pārspīlēt. Parasti dodos pastaigās uz Mūsas tiltiņu, vēl pagājušajā gadā redzēju puduri, kur ziedēja daudz ūdensrožu. Šogad šī skaistuma vienkārši nav. Tas viss ir likvidēts! Vai tiešām tā bija jārīkojas?»
Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns skaidro, ka upju gultnes tīrīšanas vietas ir neliela daļa no kopējā upju gultnes laukuma. Viņš uzsver, ka absolūti lielākā daļa upju paliek neiztīrītas, tādu vietu, kuras nav paredzēts tīrīt, kur ziedēs ūdensrozes un būs putnu ligzdošanas vietas, ir un būs daudz vairāk nekā iztīrīto.
Koptas tiek tikai vietas, kas piemērotas zivju, pamatā vimbu, nārsta apstākļiem, lai saglabātu, atjaunotu un pavairotu šo saimnieciski vērtīgo zivju resursus. Bauskas pilsētas teritorija lielā mērā sakrīt ar šīm vietām. Arī pēc pilsētvides nosacījumiem aizaugušas, nesakoptas teritorijas un ainava būtu pretrunā ar iedzīvotāju vairākuma interesēm. Tāpēc arī pamatā upju tīrīšana un izpļaušana notiek vietās, kuras ir vairāk apdzīvotas.
Savukārt upju pļaušana garākos maršrutos tiek veikta, lai uzlabotu ceļu laivošanai, kas, iestājoties siltam laikam, kļūst ļoti iecienīta. V. Gabrāns sacīja, ka arī turpmākajos gados tas tiks darīts. Kaut arī visā maršrutā tiek izpļauta tikai aptuveni piecu metru plata josla, tas tiek veikts, pielāgojoties putnu ligzdošanas periodam, un nav atļauts agrāk par jūlija vidu. «Skaistums slēpjas dažādībā. Tāpēc ir nepieciešamas vietas, kur dabas procesi un ainavas mijas ar cilvēka vajadzībām un estētiku,» akcentē V. Gabrāns.
Phe vai tad to var nosaukt par upi, kur līdz ceļiem vai potītēm ir ūdens. Ar to pļaušanu ūdens līmenis pavisam krities, turklāt mazūdens periods. Augšgalā Mūsa vispār pārpurvojusies, ne tur kājām izbrist, ne ar laivu izbraukt.
dažadu krāsu eirikos, gan no Zivju fonda, gan pašvaldības naudiņas. Un nākampavasar atkal ūdenszāles tu augs griezdamies, labi, trekni dzīvosim!
kādēļ vēl nav iesniegts priekšlikums purvu izpļaušanai? Vislabāk tādu, kur ne braukšus, ne brišus nevar piekļūt? Tāpat, kā nevar peldēt jau izpļautajās upju platībās, piemēram, kāda paveras tagad Mēmele gan vietējiem, gan ārzemniekiem augšpus un lejpus šosejas tilta pār Mēmeli? Augšpusē it kā noticis ķīmiskais uzbrukums, bet lejpus…, pie tam pāris gadus pēc tūkstošiem vērtās bagarēšanas. Vai, nosaukuma došanai jaunizveidotajām salām upes vidū, jau izsludināts pašvaldības konkurss?