Bauskas skolniece ēnos RTU zinātnieku Šveices CERN

Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Kristīne Ella Slaidiņa Ēnu dienās, 2.–4.aprīlī, dosies uz Šveici, lai ēnotu Latvijas zinātniekus Eiropas Kodolpētījumu centrā (CERN).

Baušķeniece ēnos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošo pētnieku Andri Ratku, kurš koordinē Latvijas paātrinātāju grupas darbu CERN starptautiskajos projektos I.FAST un HITRIplus, «Bauskas Dzīvi» informēja RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Uz Šveici Kristīne Ella dosies kopā ar vēl četriem jauniešiem – Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieci Evitu Mārtinsoni, Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolnieku Kristapu Felkeru, Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas 12. klases skolnieci Annu Bētu un RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieku Pēteri Teodoru Skrastiņu.

Zinātnieki pateicas Ēnu dienas pieteikumu iesniedzējiem par ļoti pārdomātajām un radošajām motivācijas vēstulēm un interesi par STEM (science, technology, engineering and mathematics) jomu. Latvijā Ēnu diena notiks 4. aprīlī, un potenciālās ēnas līdz pat marta beigām var pieteikties portālā enudiena.lv, lai iepazītu savu izraudzīto ēnu devēju darbu.

CERN starptautisko projektu I.FAST un HITRIplus mērķis ir nodrošināt ilgtspēju nākotnes paātrinātajiem, samazinot tehnoloģiju izmaksas, enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, kā arī padziļināt biofizikas un medicīnas pētījumus vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju, vienlaikus attīstot tam nepieciešamos instrumentus. I.FAST zinātnieki strādā ar aditīvās ražošanas tehnoloģijām un meklē iespējas tās izmantot nākotnes paātrinātājos. Savukārt HITRIplus projektē medicīnisku rotējošu portālu vēža ārstēšanai ar jonu terapiju.

Anna Bēta ēnos RTU un Latvijas Universitātes doktorantūras programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» studenti Daci Osīti. Dace strādā CERN CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā. Ikdienā viņa izmanto programmēšanu datu analīzei par elementārdaļiņām – top kvarkiem. Evita Mārtinsone ēnos LU un RTU doktorantūras programmas studenti un CERN-MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde) eksperimenta darbinieci Patrīciju Kalniņu. Viņa strādā ar radioaktīvām vielām, kuras var izmantot onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Kristaps Felkers ēnos RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru Kārli Dreimani, CERN Latvijas zinātnieku grupas vadītāju, kas pēta CMS eksperimentu. Savukārt Pēteris Teodors Skrastiņš ēnos RTU pētnieku Gunti Pikuru, pirmo doktora grāda ieguvēju, kas promocijas darbu ir izstrādājis CERN. Guntis pēta, kā aditīvās ražošanas tehnoloģijas izmantojamas paātrinātāju izgatavošanā.

Zinātnieki ir gandarīti, ka Latvijā ir daudz jauniešu, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar eksaktajām un dabaszinātnēm. Tas dod cerību, ka Latvijā veidojas jauna paaudze, kas varēs turpināt Latvijas zinātnieku darbu CERN, pauž RTU pārstāve.

CERN jau 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi – ir radīts pasaules interneta tīmeklis (world wide web – www) un pierādīta Higsa bozona eksistence.