Bauskas slimnīcā izsludināta gripas epidēmijas karantīna, ierobežota pacientu apmeklēšana

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 12. janvārī Latvijā izsludināja  gripas epidēmiju, Bauskas slimnīcā no 12. janvāra noteikta gripas epidēmijas karantīna un ieviesti ierobežojumi pacientu apmeklējumiem, portālu informēja SIA “Bauskas slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule.

Karantīnas laikā aprūpes nodaļā pacientus drīkst apmeklēt tikai ar dežūrpersonāla atļauju. Poliklīnikā ierobežojumi nav ieviesti, bet joprojām ir spēkā SPKC noteiktie profilaktiskie pasākumi, piemēram, sejas masku nēsāšana, ja cilvēkam ir augšējo elpceļu infekcijas simptomi.

SPKC kopēja gripas monitoringā Bauskas novads nav iekļauts. SPKC pārstāve Ilze Arāja informēja, ka 2023.–2024. gada sezonas gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringā ir iesaistītas 44 ģimenes ārsta prakses (ĢĀP) desmit Latvijas administratīvajās teritorijās: Daugavpilī – 4, Gulbenes novadā – 1,  Jelgavā –  2, Jēkabpilī –  2, Jūrmalā –  4, Liepājā – 4, Rēzeknē – 2, Rīgā – 21, Valmierā – 1, Ventspilī – 3.

Ģimenes ārsti sniedz iknedēļas datus par pacientiem, kuri vērsušie gripas, akūto augšējo elpceļu infekciju un pneimoniju gadījumos, norādot pacientu skaitu pa vecuma grupām: 0 – 4 gadi, 5 – 14 gadi, 15 – 64 gadi un 65 gadi un vairāk.

Šajā sezonās monitoringā piedalās arī 10 slimnīcas:  SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”.

Apkopotie monitoringa dati liecina, ka ģimenes ārstu praksēs Latvijā pirmajā šī gada nedēļā reģistrēti 56 klīniski gripas gadījums jeb vidēji 77,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, salīdzinoši gada nogalē jeb 2023.gada 52. nedēļā – 62,2 uz 100 000 iedzīvotāju.  Visvairāk saslimstība reģistrēta Ventspilī – 411,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Gulbenes novadā – 124,1 uz 100 000, Daugavpilī  – 95,1 uz 100 000 , Rīgā – 87,7 uz 100 000 iedzīvotāju un Liepājā  – 34,3 uz 100 00. Augstākā saslimstība reģistrēta 0 – 4 gadu vecuma grupā – 277,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 

Kopā saņemti ziņojumi no 10 slimnīcām par 4041 hospitalizētu pacientu, no kuriem 228 jeb 5,6% bija pacienti ar SARI jeb smagu akūtu respiratoru infekciju. No tiem 6 jeb 2,6% tika ievietoti intensīvās terapijas nodaļās (ITN). 489 pacienti slimnīcās tika testēti uz gripu, 34 (7,0%) gadījumos tika konstatēts pozitīvs rezultāts, t. sk. 20 gadījumos tika noteikta A tipa gripa un 11 gadījumos B tipa gripa. Savukārt no 643 pacientiem, kuri slimnīcās tika testēti uz SARS-CoV-2 klātbūtni, 62 (9,6%) pacientiem tika apstiprināta Covid-19 infekcija, tāpat arī 92 pacienti tika testēti uz respiratori sincitiālo vīrusu (RSV), RVS infekcija tika apstiprināta 23 (25,0%) gadījumos.

Kopš sezonas sākuma (2023. gada 40. nedēļas) nav saņemti paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripu vai ar aizdomām par gripas infekciju.

Lai neapdraudētu savu, ģimenes locekļu, tuvinieku un darba kolēģu veselību, mediķi aicina ievērot piesardzības pasākumus un nedoties ārpus mājām ar slimības simptomiem, izvērtējot, vai šādā situācijā klātienes vizītei pie ārsta nav iespējams cits risinājums, piemēram, ģimenes ārsta izsaukšana dzīvesvietā vai ārsta attālināta konsultācija. 

Gripas epidēmijas laikā, cik iespējams, jāizvairās no vietām un pasākumiem, kur pulcējas daudz cilvēku. Īpaša piesardzība jāievēro, apmeklējot ārstniecības iestādes, piemēram, poliklīniku vai slimnīcu. 

Jau ziņots, ka infektologi vērš uzmanību, ka vienīgais efektīvais gripas profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Ieteicams ir vakcinēties hronisko slimību pacientiem, piemēram, pacientiem, kas sirgst ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām plaušu slimībām, aknu, nieru, onkoloģiskām slimībām, cukura diabētu, aptaukošanos u.c. Pret gripu būtu jāvakcinējas arī tiem, kas ikdienā uzturas un klātienē komunicē ar lielu cilvēku skaitu, piemēram, veikalu darbiniekiem, pedagogiem, medicīnas iestāžu ārstniecības personālam u.c.

Gripai raksturīga tādu pēkšņu simptomu parādīšanās kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus, stipras galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, izteikts bezspēks, aizlikts deguns un iesnas, kā arī var būt vemšana un caureja, biežāk maziem bērniem. Smagāk ar gripu slimo mazi bērni, seniori un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī cilvēki ar novājinātu imunitāti.

Gripa izplatās gaisa pilienu ceļā ar relatīvi lieliem pilieniem, kas rodas inficētajam cilvēkam runājot, šķaudot vai klepojot īpaši attālumā līdz vienam metram, cieši kontaktējoties ar slimu cilvēku, saskaroties ar rokām, muti un tamlīdzīgi, kā arī, pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kurus izmantojis vai, kam ar nemazgātām rokām pieskāries slims cilvēks.

Gripa atšķiras no citām saaukstēšanās slimībām ar izraisīto komplikāciju smagumu. Iespējamās gripas komplikācijas ir plaušu iekaisums, tai skaitā bakteriāla pneimonija, deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums, hronisku slimību, piemēram, hroniskas sirds mazspējas, bronhiālās astmas vai cukura diabēta paasinājums.