Vērtspapīru pirkšana un pārdošana vairāku desmitu, pat simtu tūkstošu latu apmērā. To realizējusi Bauskas pilsētas slimnīca laikā, kad publiskajā telpā izplatīta informācija par naudas nepietiekamību medicīnas iestādes darba nodrošināšanai. Bauskas novada domes sēdē 26. novembrī par šo situāciju deputātus informēja izpilddirektore Dagnija Ludrika. Latu fondā Bauskas slimnīca bija noguldījusi vairākus simtus tūkstošus latu. Piemēram, 2008. gada 1. janvārī šajā fondā bija uzkrāts naudas atlikums 638 211 latu. Tā ir brīvi pieejama nauda, ko var lietot dažādām saimnieciskajām darbībām, kādas paredzētas kapitālsabiedrības darba nodrošināšanai. Ja nauda netiek izlietota, esot vērtspapīru kontā, tā pelna procentus. Piemēram, pērn, 11. augustā, uzkrātie procenti bija 308 99 latu vērtībā. Šī gada 1. janvārī latu fonda Bauskas slimnīcas kontā bija 419 612 latu, šī gada 1. oktobrī kontā bija 306 tūkstoši latu.D. Ludrika atzīst, ka tas nav nekas krimināls, jo, ja nauda konkrētā brīdī nav vajadzīga, tad to var ieguldīt izdevīgos fondos un pelnīt. Vienlaikus viņa piebilst, ka tomēr ir tāda dīvaina situācija. Nav naudas traumpunkta finansēšanai, novada domes deputāti runā ar ministrijas pārstāvjiem un ir gatavi no pašvaldības budžeta atvēlēt daļu līdzmaksājuma, bet tajā pašā laikā slimnīcas kontā ir simtiem tūkstošu latu. Par šo naudu novada administrācijai informācijas nav. D. Ludrika uzskata, ka tā no slimnīcas vadības puses ir nekorekta rīcība. Lai kliedētu šaubas, vai šajos naudas darījumos nav nelikumīga rīcība, novada administrācija uzaicinājusi zvērinātam revidentam veikt finanšu pārbaudi Bauskas slimnīcā. Dots uzdevums izpētīt šīs naudas rašanos, apgrozību, izlietojumu. Par tās rezultātiem tiks informēti arī deputāti. Pēc D. Ludrikas ziņojuma neviens deputāts savam kolēģim, Bauskas slimnīcas valdes loceklim Uģim Zeltiņam, jautājumus neuzdeva. «Bauskas Dzīvei» U. Zeltiņš paskaidroja, ka no revidentu pārbaudes nebaidās, jo viņa rīcībā nav nekādu pārkāpumu. Ja kapitālsabiedrībai ir lieki līdzekļi, ir tiesības tos noguldīt fondos, kur šī nauda var dot peļņu. Viņš arī paskaidroja, ka šādi lieki finanšu līdzekļi rodas tādējādi, ka valsts slimnīcas kontā ieskaita naudu par lielāku laika periodu. Tā daļa, kas nav izlietojama uzreiz, arī tika noguldīta vērtspapīru kontā. U. Zeltiņš precizē, ka viņš nav šo naudu ņēmis nost no slimnīcas konta, ieskaitījis kaut kur citur un tad peļņu izmantojis savtīgos nolūkos. Nauda visu laiku bijusi slimnīcas kontā, tikai, izmantojot situāciju, ar to tika pelnīts. Izpilddirektores pārmetumu, kāpēc šī nauda netika izlietota brīdī, kad slēgtas vairākas slimnīcas nodaļas un pašvaldība bija gatava iesaistīties slimnīcas «glābšanā» ar saviem finanšu līdzekļiem, U. Zeltiņš skaidro, ka viņam nav bijis juridisku tiesību šo naudu tērēt. Atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem, šovasar mainīts slimnīcas profils, nodaļas slēgtas. Tādējādi nav bijis tiesību tērēt naudu tādu darbību nodrošināšanai, kas nav paredzētas slimnīcas profilā. Pēc domes sēdes D. Ludrika «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka viņa nevēlas izdarīt nekādus secinājumus par U. Zeltiņa rīcību, kamēr nebūs saņemts zvērināto revidentu ziņojums. Vienlaikus viņa izteica iebildumu, kāpēc deputātiem, arī novada administrācijai nav bijusi pieejama pilna informācija par Bauskas slimnīcas finansiālo situāciju. U. Zeltiņš gan iebilda, ka viņam neviens šādas ziņas neesot prasījis.
