Uldis Varnevičs
Pagaidām inflācija kāpj palēkdamās, un viena no jomām, kas kļūs dārgāka, lai arī ne tik ļoti kā siltums, ir maksa par ūdeni un kanalizāciju.
Arī bez elektrības cenu pieauguma jau 2021. gada novembrī par kopējā tarifa sadārdzinājumu informēja SIA «Bauskas ūdens», savukārt decembra beigās par nepieciešamību palielināt tarifus par ūdeni ziņoja Iecavas SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība». Tomēr plānotais tarifu pieaugums nebūt nesedz elektrības cenu kāpumu, kas tagad izraisīs tarifu celšanos arī visur citur.
Cer uz izlīdzinājumu
Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē, kas notika 20. janvārī, Rundāles apvienības komunālā dienesta vadītāja Ivars Čerļenoks informēja par plānotajiem jaunajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastā.
Tiesa, šeit izmaksu kāpums nav plānots tikpat milzīgs kā siltuma nozarē. Piemēram, iecerēts, ka maksa par ūdeni pieaugs no 1,23 līdz 1,34 eiro par kubikmetru. Galvenais iemesls – patērētās elektrības maksājums pieaudzis par 46 procentiem. Pārējās pozīcijās izmaiņas ir nelielas vai pat izdevies panākt samazinājumu.
Deputāts Guntis Kalniņš sacīja, ka prasītā summa tomēr izskatās mazāka, nekā gaidīts. I. Čerļenoks skaidroja, ka realitātē pašlaik izmaksas ir augstākas, nekā prasīts, bet viņš cer, ka gada griezumā elektrības cena samazināsies un gada skatījumā vidējais maksājums par elektrību būs mazāks nekā gada sākumā, un tas būs tuvāks prasītajai cenai.
Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis vērtēja, ka elektrības cenu pieaugums ir stabilizējies un diez vai arī turpmāk pieaugs.
Deputāti lēmumprojektu atbalstīja un virzīja uz domes sēdi, kas notiks 27. janvārī. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks rosināja, ka būtu vērts paredzēt divpakāpju tarifu ar mainīgo daļu, kas šādās situācijās neprasītu nepārtrauktu domes iejaukšanos.
Atkal būs jākoriģē
Savukārt Bauskā SIA «Bauskas ūdens» jau šī gada janvārī sāka ūdens un kanalizācijas pakalpojumus piegādāt pēc jaunā tarifa. Maksa par ūdeni bija 0,86 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par kubikmetru, un tāda arī saglabājas, turpretī maksa par kanalizāciju pieauga no 0,95 līdz 1,34 eiro bez PVN par kubikmetru.
SIA «Bauskas ūdens» valdes loceklis Imants Svētiņš skaidroja, ka šeit sava nozīme bija dažādu resursu cenu pieaugumam, kā arī tam, ka uzņēmumam pievienoja Ceraukstes un Jauncodes ciemu ūdens sistēmas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tarifs atkal būs jāmaina.
«Redzēsim janvāra un februāra rēķinu, un tad kaut ko varēs saprast. Ja tarifs paliks tāds kā tagad, tad ir bankrots. Rēķins par elektrību novembrī bija 13 tūkstoši, savukārt decembrī jau 20 tūkstoši eiro. Iepriekšējā gada decembrī bija deviņi tūkstoši eiro,» stāsta I. Svētiņš.
Viņa uzņēmumam, tāpat kā Bauskas novada pašvaldībai un citiem uzņēmumiem, ir kopējs līgums par elektrības iepirkumu – tas sastāv no «NordPool» elektrības biržas cenas, plus tirdzniecības uzcenojuma.
Var mainīties katru mēnesi
Neapskaužamā situācijā nonākuši SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» pārstāvji Iecavā – tikko viņi aicināja palielināt maksājumu par ūdeni, lai kompensētu īstenotā projekta izmaksas, un tagad jārēķinās vēl ar cenu kāpumu energoresursu dēļ. Tarifu bija plānots skatīt finanšu komitejas sēdē, bet arī šoreiz tas nenotika – mainīgo faktoru vēl aizvien ir pārāk daudz .Šajā situācijā kapitālsabiedrību vadītāji gaida reakciju no valdības puses.
«Ja biržā elektrības cenas mainās katru dienu, jāmeklē jauna metodika, kā tam piemēroties. Jārēķinās ar tādiem momentiem, ka tarifs mainīsies katru mēnesi,» vērtē I. Svētiņš. Viņš uzskata, ka varianti ir vairāki. Viens – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru mēnesi maina tarifu. Šajā situācijā, kad mainās tikai viens faktors – elektrības vai cita enerģijas resursa cena, šādas izmaiņas neesot grūti īstenot. Vai arī sagatavo speciālu metodiku, paredzot tajā mainīgo faktoru – ievadi skaitli tabulā, kas koriģē summu, un tā katrā mēnesī būs jauns tarifs.
«Pašreizējais jautājums – kāds būs mehānisms?» tā I. Svētiņš. Komiteju sēdēs deputāti vairākas reizes skāra jautājumu par to, kā kompensēt cenu kāpumu iedzīvotājiem. Pašlaik vienīgie secinājumi – pēc iespējas palīdzēt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, reizē apstiprinot cenu pieaugumu visās jomās, jo atvēlēt bankrotam kapitālsabiedrības un privātos uzņēmējus arī nav jēgas.
Polija no šā gada noņēma PVN visiem produktiem ,bet kā tur Latvijā ? Latvijā jāj un jāj to tautu, apgriež, bet tauta tikai skatās Panorāmu un klausās par “labdarības” potes lietderību. Tā tik turpināt!
Vissliktākajā situācijā ir tie, kas strādā, saņem algu, kura neļauj būt maznodrošinātam, bet tā īsti izdevumus nesedz. Maznodrošināts var skriet pa apli un visu par velti saņemt. Cilvēks, kurš strādā, maksā pēc pilnas programmas arī par slaistiem. Un tik izdomā jaunus pabalsta veidus. Kādreiz vajag paskatīties uz nelielo algu saņēmējiem.
Jabut mulkim,lai slegtu ligumu pec birzas cenam.
Rīgā ūdens +kanalizacija+ PVN=1,53€.šķiet ,tur arī izmanto elektrību!?
Loceklis Imants Svētiņš krāso matus.
Ārzemēs visam samazina PVN, pat Zviedrijā, kur nevar sūdzēties par algām.
Bet Latvānijā vēl pieliek klāt 😁
Droši vien jāceļ cena arī par rēķina sagatavošanu – taču vairāk elektrība patērējas! Bet, vispār, nezinu nevienu pakalpojuma sniedzēju, kurš par rēķina sagatavošanu prasītu naudu, pie tam, ne mazo. Dažs labs par ūdens patēriņu maksā tik pat, cik par rēķina sagatavošanu. Tad jau visi pakalpojuma sniedzēji var to darīt – veikalnieki par čeka izdruku, frizieri par kvīts izrakstīšanu, komersanti par pavadzīmju… Varbūt Bauskas Dzīve varētu uz šo palūgt skaidrojumu?
Monta, citi pakalpojuma sniedzēji to atsevišķi neatšifrē, lai nebūtu par ko cepties, kas arī ir pareizāk. Skaidrs, ka viss ir cenā.
Strādāju pašvaldībā. Alga 600, ja Rīgā maznodrošinātais skaitās no 420 aptuveni, tad pie mums 320. Komunālajos, internets, aizgāja 200 eur, tagad 280. Faktiski paliek 2 eur dienā ēšanai, pulverim, šampūnam, tualetes papīram. Par zābakiem, frizieri, zobārtsu nav ko sapņot. Var jau iet citur strādāt, bet kur ???? ir tikai veikali, kur maksā vēl mazāk un zāģētavas, kur strādā vīrieši. Ietu pat tur, bet manos gados neņem. Padomju laikā jau būtu pensijā.
6oo eiro, tas nemaz nav maz, jo to algu tev nopelna tie, kuri strādā tajos gateros, uzņēmēji, pakalpojumu sniedzēji, ne tie tur pašvaldībās, kuri vien paši sevi uzskata par pakalpojumu sniedzējiem, to pakalpojumu, ko katrs iedzīvotājs pats sev varētu sniegt, ja nebūtu jāatdod nodokļos tā algas daļa, par kuru jāuztur “pakalpojumu sniedzēju” varza pašvaldībās un valsts pārvaldē, pie tam ar tendenci palielināties
Kamēr būs biržas cenas un elektrības tirgotāji/pārpircēji, kuri elektrību neražo, tikmēr būs vāks.
Svētiņš varētu savā artēzisko aku zemesgabalā salikt saules paneļus, tik un tā aizsargjosla, bomži tik sauļojas.
Švētiņam jau sen laiks pensijā, vai tiešām Bauskas novadam vajadzīgi šādi odiozi personāži!
Secinājums par rēķina sagatavošanu – es personīgi eju pie skaitītāja. Es personīgi nolasu Skaitītāja rādījumus. Es personīgi apmaksāju ziņošanu caur telefonu vai Bill.me. ES pūlos, bet viņi vēl man par to, ka ES padaru viņu darbu pieprasa VĒL naudu -2 eiro. Tas taču ir tas pats valdības iedibinātais OIK. Nav taisnības vairs …
Zinot 1 m3 cenu. es taču pats varu to rēķinu sagatavot pilnīgi par velti, kā jau to darīju kādu gadu iepriekš Es noziņoju skaitītāju rādījumus, viņi tos ciparus pareizina ar 1 m3 cenu un atsūta man atpakaļ jau rēķinu , par to vēl pievienojot 2 eiro . Ja 1 m3 cena ir konstanta noteiktā laika periodā, tad taču man tā rotaļa ar BŪ ir lieka. Es noziņoju rādījumus kontrolei un pats pareizinu un samaksāju, bet kāpēc tad nepaņemt tos 2 eiro par šo riņķa danci, tā taču tīrā peļņa par neparko. Savulaik jau tā sev taukus audzēja Gāze ar abonenta maksu.
BŪ dara tāpat kā latvenergo, st, gaso, tet, cet, bet, bankas, aģentūras un pārējās ērces un to vadoņi jeb uzraugi kopumā -izsūc klientus, varbūt tautu tomēr. Lai upuriem būtu mazāk sāpīgi, arī Latvijas vārdu savulaik izvāca no saviem nosaukumiem.
Atvainojiet, sniedz pakalpojumus klientiem un palīdz ar pvn nomaksāt valsts megaparādu.
Elementāras lietas padara par luksusu un mākslīgi dārgu preci. Kā rēķina izrakstīšanu piemēram. Kā abonetmaksas, vai kā cenu monopols, vai kantoru sadalīšana daudzos kantoros, vai cenas sadalīšana daudzos komponentos utt.. Shēmas ar garantiju, kopš viens neskūts vīrs parādīja ceļu -shēmošanas ceļu.
Ja daudz ērces, upuris var arī nosprāgt, ko tad sūks?
Varbūt sūks tos niknos melnīgsnējos vīrus, kas nesen nikni vicinājās ar lāpstām pie kaimiņu robežas?
Varbūt kādiem lēmējiem beidzot dieviņš dos prātu un godaprātu likvidēt krīzes cēloņus, nevis līmēt 20 eiro plāksterus un nepārtraukti aizņemties.