LETA
Bauskas un Dienvidkurzemes novados, kas sākuši darbu pirms gada, aizliegta ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Komentējot saistošos noteikumus “Saistošie noteikumi par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Bauskas novadā” dome norāda, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punkts noteic, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Savukārt Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 22.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
Aizliegumu Bauskas novada dome noteikusi, lai nodrošinātu ģenētiski modificēto organismu drošu apriti, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, saglabātu bioloģisko daudzveidību un veicinātu ilgspējīgas lauksaimniecības attīstību.
Domē norāda, ka ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana mazinātu bioloģisko kultūraugu audzētāju konkurētspēju. Audzējot ģenētiski modificētos kultūraugus, to izplatība blakus esošajās teritorijās esot neizbēgama. Bioloģiskā lauksaimniecība nevar pastāvēt līdzās ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.
Tāpēc saistošie noteikumi nosaka desmit gadu aizliegumu Bauskas novada administratīvajā teritorijā audzēt jebkādus ģenētiski modificētus kultūraugus.
Dienvidkurzemes novadā aizliegums noteikts uz 20 gadiem. Domē norāda, ka ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana rada potenciālu negatīvo ietekmi uz Dienvidkurzemes novadā esošajām īpaši aizsargājamām teritorijā un biotopiem.
Tāpat saistošie noteikumi “Par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Dienvidkurzemes novada teritorijā” pieņemti, “lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību”.
bet kurš no šiem aizliedzējiem pats vispār izprot, ko nozīmē vārdu salikums- ģenētiski modificētās kultūras un kā novada deputāti tās atpazīs? Paši dosies garšot vai ostīt, jo novada pakļautībā ne tādas iestādes, ne arī laboratorijas, varbūt deliģēs Boņuku no pašvaldībniekiem? Ko nozīmē- novads brīvs no ģenētiski modificētas produkcijas, ja pilni veikali ar to, kuras sastāvā gan ģenētiski modificēta soja, gan kukurūza un arī tomāti tā kā pēc kartupeļa garšo, tikai sarkani? Vai tas nav novada deputātu tīrs populisms priekš nelgām, kuri noticēs un vienu otru no novada varbūt iebalsos Saeimā. Ar apvedceļu vairs “iebraukt” nekur nevar, tad jāķeras klāt tā “modifikācijām”