www.bauskasdzive.lv
Otrdien, 31. janvārī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) konferenču centrā VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīkoja konferenci “Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā – iepirkumi un konkurence”. LVC Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze informēja par valsts ceļu remontdarbu plānošanas principiem un 2023. gada būvdarbu sezonā plānotajiem darbu apjomiem.
“Būvdarbu plānošanas process balstās uz diviem pīlāriem: stratēģijas politiski pieņemtas, saskaņotas Ministru kabinetā, kurās ir noteikti mūsu stratēģiskie mērķi un prioritārie maršruti, un pēc tam ir viss pārējais autoceļu tīkls, par kuru mums kā rūpīgam saimniekam ir jāgādā,” sacīja K. Grieze.
Viņš atgādināja, ka 2021. gadā tika pieņemta Valsts autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Šīs stratēģijas mērķis ir – attīstīt valsts galveno autoceļu tīklu tādu, lai no katra administratīvā centra līdz Rīgas apvedceļam varētu nonākt divās stundās.
“Lai to izdarītu mums jāveido jauna veida ceļi – ātrgaitas maģistrāles. Pie tā arī šobrīd strādājam. Tuvākajā horizontā ir pieci šādi projekti. Visi ir balstīti augstākajā satiksmes intensitātes daļā ap Rīgu un “Via Baltica” posmā uz Lietuvu. Vispirms būtu Rīgas apvedceļu abu pušu pārbūve par ātrgaitas ceļiem,” pavēstīja K. Grieze.
Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi – no 2026. līdz 2028.gadam.
Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei – 2023.-2025.gadā.
Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti – ar dzelzceļa projektu “Rail Baltica” apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.
Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta būvniecību varētu pabeigt līdz 2027.gadam, savukārt posmu no tilta līdz Ķekavas apvedceļam – līdz 2029.gadam.
Kā vienu no prioritārajiem projektiem K.Grieze minēja arī Bauskas un Iecavas apvedceļu. “Saskatām kā ļoti vajadzīgu un vēlamies šo projektu realizēt. Finanšu un ekonomiskais aprēķins šim projektam ir veikts. Turpmākajai rīcībai ir vajadzīgs valdības lēmums.
Projekta ieviešanai ir vairāki iespējamie scenāriji. Veikt pa daļām – vispirms Bauskas apvedceļu, tad secīgi Iecavas apvedceļu, tāpat iespējams veikt visu kopā. Šo tad arī gaidām no valdības, lai varētu virzīties tālāk, un teorētiski šī projekta pabeigšana varētu būt 2033. gadā,” tā K. Grieze.
Fantastika…bija jāpaiet vairāk kā 30 gadiem,lai pie tik vienkāršas domas nonāktu…lai, kāds no tiem gudriniekiem nostājas Bauska un izskaita tranzīta plūsmu kas viena stunda velas tai cauri…tikai tagad, kad caur šo pilsetu vairs nav normāli izbraukt, sākuši domāt ,kad jau ūdens smeļas mutē…
Kādi 40 jau gan vismaz būs. Bet A7 jau nav noslogota, ko tur
Tas ir vienkārši psc, ja Latvijā, 21. gadsimtā uz visvairāk noslogotākās šosejas A7 nav 2+2 joslas un apvedceļi Iecavai un Bauskai. Cik gadsimtiem vēl jāpaiet, lai visu sakārtotu reāla saprāta robežās ? Cik valdības un cik atbildīgie ministri vēl nomainīsies ? Bet tikmēr Bauska jūk un brūk …
A7 nav Latvijā visvairāk noslogotākā šoseja. LVC mājkaslapā ir pieejama informācija ar satiksmes intensitātēm. Tāpēc visu pēc kārtas.
Pateikšu vēl vairāk, apvedceļa plāni jau ir gadus 60-70, kopš 20. gs. vidus. Tik cik pacēlās uz 90-to beigām, 2000-to sākumu, kad sāka politiķi žvadzināt kā solījumu.
Nu, pēc gadiem 10-12 gan jau arī realitātē redzēsim, jautājums vai tad tas vēl būs aktuāli vispār 😀
Jāpiekrīt Ģ – atveram LVC un paskatamies. A7 galīgi nav tā noslogotākā, faktiski A7 intensīvākais posms ir jau starp Ķekavu un Rīgu. Ķekava -> Iecava vēl tā 50/50, Iecava -> Bauska jau pašvaks, bet Bauska -> LT robeža pavisam švaks.
Godīgi arī nesaprotu tos Bauskas iedzīvotājus, kas drausmīgi par šo gaužās, esmu padzīvojis pēdējo 15 gadu laikā gan Bauskā, gan Iecavā, gan Rīgā un Bauskā viennozīmīgi satiksme ir vismazākā. Protams, atskaitot kaut kādu brīdi rītā un vakarā, kad visi dodās šurpu turpu uz darbiem, mājām, veikaliem, kas tā kā būtu loģiski.
Es uzskatu, ka, ja pilsētai cauri izbrauc 100 vieglās vai 50 fūres, tad noslodze ir lielāka ar fūrēm. LVC skaita tikai auto vienības, neizdalot to kategoriju. No Rīgas līdz Ķekavai nav tik liels % fūru kā no apvedceļa līdz Bauskai.
Ir gan viens Sūnu ciems. Bezmaz cilvēka mūžam jāpaiet, kamēr “brīvajā Latvijā” izbūvēs to Bauskas apvedceļu.
Ja nopietni, tad uzskatu, ka Bauskā tomēr nav lielāka satiksmes intensitāte, kā Iecavā. Uzreiz arī pamatoju-no Grenctāles līdz Bauskai pamatā iet tranzīts, tajā pašā laikā Bauskā dzīvo un strādā Rīgā (arī Iecavā un citur) daudz cilvēku, kas no Bauskas arī uzsāk braucienu. Un 99% +tie, kas brauc no ciemiem nonāk Iecavā. Iecavā nav labāk, arī dzīvo te un strādā Rīgā un citur… Nu tad arī tie ņem savu vietu uz ceļa.. Rezultātā darba laikā (vismaz līdz 21:00) no Iecavas uz Rīgu vairāk vai mazāk esi spiests braukt kolonnā. Pat apdzīt ir ļoti maz iespēju – visu laiku pretī brauc apmēram tāda pati kolonna. Vienīgais, par ko biju pārsteigts – ap trijiem naktī vēl ir iespējams vietām ieslēgt tālos… Pārējā laikā tāda slēdža raustīšana vien sanāks, ja vispār sanāks.. Arī transporta uzskaite būtu labāk veicama, piemēram – pie Misas tilta mežā. Arī Dzērumi izmanto to pašu A7 kā uz vienu pusi, tā otru… Redzēs, kā mainīsies satiksme Ķekavā pēc viņu apvedceļa atvēršanas… Katrā ziņā, tam posmam būs ko turēt…
palasot komentārus, redzams, ka “krāniņu mērītāji” nekur nav pazuduši, sākot dalīt ne tikai nenošauta, bet vispār neredzēta lāča ādu. Ja kāds ministrijā kaut ko paburkšķ, tad atrodas arī tādi, kas to ņem par pilnu….
Varbūt A-7 ir šlesera ”diplomdarbs” miljonāra statusā…
Polija praktiski ir jau pabeigusi autobāni no Lietuvas robežas līdz Vācijas robežai. Citos virzienos arī ir OK. Ar visiem meža zvēru tiltiem.