Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Lāsma Krastiņa saņem prestižo Ekselences balvu

Desmito reizi Latvijā pasniegta “Ekselences balva”, nosaucot profesionālākos bioloģijas, fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotājus, kuri savās stundās skolēniem māca būt uzņēmīgiem un radošiem, rosina darboties kā pētniekiem. Par izcilāko bioloģijas skolotāju Latvijā šogad atzīta un Ekselences balvu saņēma Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Lāsma Krastiņa. Starp “Ekselences balvas” konkursa 25 finālistiem bija arī Pilsrundāles vidusskolas bioloģijas skolotāja Vita Rozēna, taču pēdējā kārtā pedagoģe nepiedalījās slimības dēļ, portālu informēja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra projektu vadītāja Laine Blūma.

Viņa skaidro, ka balvas pirmajai kārtai audzēkņi, vecāki, kolēģi un skolas vadība šogad kopā bija izvirzījuši 190 bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas un vācu valodas pedagogus. Kandidātus pieteicēji novērtējuši kā ekselentus sava aroda meistarus, ņemot vērā kā skolotāja darbu mācību stundās, tā skolēnu uzrādītos rezultātus un interesi mācīties.

Finālā no pieteiktajiem 190 pedagogiem piedalījās 22 spēcīgākie (4 līdz 5 katrā mācību priekšmetā), kuri 1. novembrī tikās Rīgas Teikas vidusskolā, lai atklātā konkursā savstarpēji sacenstos par ekselenta skolotāja titulu un naudas balvu.

Fināla kārtā skolotāji savu meistarību demonstrēja, vadot reālu mācību stundu Rīgas Teikas vidusskolas 7. – 10. klašu skolēniem, kā arī analizējot un piedāvājot risinājumus nestandarta mācību situācijai. Pedagogu uzdevums bija fokusēt nodarbības uz skolēna rezultātu, mūsdienīga mācību procesa prioritātēm un skolēnu iesaistīšanu.

Piemēram, bioloģijas skolotāji vadīja mācību stundas fragmentu, kura rezultātā skolēniem bija jāprot skaidrot augu lomu oglekļa apritē.

“Intuitīva sajūta par galvenās balvas saņemšanu radās pēc stundas novadīšanas. Es biju klāt divās stundās pirms sava uznāciena klases priekšā un vienā, kas bija pēc manis, tālab ļoti labi varēju vērot konkurentes un izdarīt secinājumus. Mēs bijām četras dāmas, kuras pretendēja uz galveno balvu – prēmiju 1400 eiro apmērā. Atšķirīgais mūsu stundās bija skolēnu aktivitāte. Tiesa, nobijusies biju gan es, gan Teikas vidusskolas “astotie”, bet man izdevās izveidot kontaktu ar jauniešiem. Pēc manas bioloģijas stundas novadīšanas skolēni paziņoja, ka bija spiesti domāt – pielietot savas smadzenes, un šis apstāklis bija būtisks vērtējumā,” stāsta L. Krastiņa.

Pedagoģei nācās atbildēt arī uz žūrijas jautājumiem. Pirmkārt, vērtētājus interesēja, kāpēc ir izvēlējusies strādāt skolā. “Galvenais iemesls, kālab esmu izglītības iestādē ir skolēni, kuriem spēju acīs iedegt dzirkstelīti. Arī vakar Teikas vidusskolā vienai skolniecei tik ļoti “iedegās acis”, ka noslēgumā viņa pienāca man klāt uz paziņoja, ka bijusi kolosāla mācību stunda un izteica pateicību. Tieši šādi brīži ir tie, kas veicina, ka skolā ir vēlme palikt, lai arī ir bijuši darba piedāvājumi ārpus izglītības iestādes, bet tos neesmu pieņēmusi,” norāda Ekselences balvas ieguvēja.

Viņa atzīst, ka šādi pasākumi ir nepieciešami skolotāja profesijas prestiža celšanai. L. Krastiņai 1. novembris bija dubulti svētki – dzimšanas diena un viņas darba augstais novērtējums – “Ekselences balva”.

“Konkursa finālā bija fascinējoši vērot, cik ļoti dažādos veidos var mācīt vienu un to pašu tematu, cik dažādus, radošus ceļus skolotāji izvēlas, lai sasniegtu labāko rezultātu – skolēnu izpratni par konkrēto mācību tematu. Profesionalitātes latiņa, ko šodien uzrādīja skolotāji, ir ļoti augsta – gan tajā, cik lielā mērā pedagogi iedziļinās, analizē savu darbu klasē, gan tehnoloģiju lietojumā, gan arī savos centienos strādāt ar to, kā skolēni domā,” finālistu sniegumu raksturoja balvas iniciatore un Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone.

“Lai gan eksaktajos priekšmetos ir daudz talantu, mēs redzam, ka studentu vidū trūkst tādu, kuri studē šos priekšmetus. Talanti ir, iespējas arī, bet tiek izvēlēti tādi priekšmeti, kas neatbilst ekonomikai un darba tirgum. Jūs, mīļie skolotāji, iedvesmojat jaunos cilvēkus atklāt pasauli caur šiem priekšmetiem, caur valodu, un tādā veidā jūs radāt pamatu mūsu nākotnes sabiedrībai. Mūsu skolēni gūst labus panākumus starptautiskās olimpiādēs un konkursos, taču šis ir viens no tiem nedaudzajiem pasākumiem, kad apbalvo skolotājus. Paldies tiem, kuri izvirzīja skolotājus šai balvai! Liels paldies skolotājiem par darbu, ko darāt!” pedagogus apbalvošanas ceremonijā sveica Valsts prezidents Egils Levits.  

Balvas pretendentu sniegumu vērtēja kā kolēģi, tā arī profesionāla žūrija, kuras sastāvā bija LU, Valsts izglītības satura centra eksperti, “Ekselences balvas” 2019. gada laureāti, kā arī uzņēmēji – konkrētās nozares profesionāļi un balvas mecenāti.

“Ekselences balva” ir atzinība un pateicība izcilākajiem skolotājiem! Šī balva ir viena no mūsu iniciatīvām, lai palīdzētu skolēnus virzīt uz obligāto eksāmenu. Bez motivētiem pedagogiem un saistoša mācīšanas veida pie zināšanām netikt,” norāda Normunds Bergs, ilggadējs balvas atbalstītājs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents un AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs.

Ceremonijā piedalījās un skolotājus sveica arī LU rektors Indriķis Muižnieks, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ilze Saleniece, Vācijas vēstnieks Kristians Helts, kā arī balvas mecenāti – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Gētes institūta Rīgā, izglītības uzņēmuma “Lielvārds”, profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes FITA, AS „Latvijas valsts meži”, “Accenture Baltics” un “LIDL Latvija” pārstāvji.

“Ekselences balvu” jau desmito gadu organizē LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar LU Fondu, Valsts izglītības satura centru, Izglītības un zinātnes ministriju. Šogad rīkotājiem pievienojusies arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” piektdien, 4. novembrī.