Pēc pēdējo dienu publikācijām par Dreņģeru sētas atjaunošanas ieceri Bauskā sabiedrībā par šo projektu uzvirmojuši daudz jautājumi un arī kritiski viedokļi. Visvairāk iebildumu izskanējuši par projekta izmaksām, iecerētās funkcijas lietderību un to, vai pašvaldībai šobrīd šāds ieguldījums patiešām būtu prioritāte. Īpaši aktīva viedokļu apmaiņa bijusi pie publikācijas portālā bauskasdzive.lv, kā arī sociālajā tīklā “Facebook”.
Komentāros dominē jautājumi par projekta lietderību un prioritātēm. “Vai tiešām šis ir tas, kas Bauskai šobrīd visvairāk vajadzīgs?” raksta kāds lasītājs. Citi norāda uz neskaidrībām par ieceres saturu: “Ideja varbūt laba, bet izskatās nepārdomāti un nepabeigti”.
Komentāros bieži izskanējis sašutums par projekta izmaksām, tomēr jāprecizē, ka publiski minētie vairāk nekā divi miljoni eiro ir visa projekta kopējās izmaksas, nevis tikai pašvaldības finansējums. Vietvaras līdzfinansējums šajā projektā ir 326 250 eiro, bet pārējā summa tiks segta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Ne mazāk kritiski komentāri ir par pašu ēku un tās atjaunošanas jēgu. “Kas tur būtu atjaunojams? Koka grausts,” raksta kāds lasītājs, savukārt cits to dēvē par “kārtējo projektu projekta pēc”. Vēl daļa komentētāju apšauba iecerēto amatu mājas funkciju, uzskatot, ka tā neatbilst vietas vēsturiskajam raksturam.
Vienlaikus netrūkst arī viedokļu, kas uzsver nepieciešamību saglabāt vēsturisko vidi, taču aicina to darīt pārdomāti un sabiedrībai saprotamā veidā.
Situāciju komentējusi arī biedrības “Bauskas vecpilsēta” valdes priekšsēdētāja Egija Stapkēviča, uzsverot, ka sabiedrības reakcija ir saprotama, jo projekts ir apjomīgs un šķietami šobrīd vēl nepilnīgs.
Biedrības “Bauskas vecpilsēta” sociālā tīkla “Facebook” kontā E. Stapkēviča akcentē, ka Dreņģeru sētas attīstība nav spontāns lēmums, bet gan gadiem ilga darba rezultāts, kuru virzījusi pašvaldība, kultūras mantojuma jomas speciālisti un biedrība “Bauskas vecpilsēta”.
Viņa atgādina, ka projekts balstīts plānošanas dokumentos un tapis, izmantojot Eiropas Savienības finansējuma iespēju, kas šādiem objektiem nav pieejama jebkurā brīdī. “Finansējums piesaistīts, jo projekts spējis izturēt lielu konkurenci. Bez šīs iespējas ēka turpinātu degradēties,” uzsver E. Stapkēviča.
Viņa atzīmē, ka svarīgi ir redzēt arī plašāku kontekstu — Bauskas vecpilsētā pārmaiņas jau notiek. Darbojas Bauskas kopienas centrs “Pasta5”, kura attīstība balstīta mērķtiecīgā plānošanā un sadarbībā starp nevalstisko sektoru un pašvaldību.
Papildus tam arī privātpersonām ir iespēja iesaistīties — pašvaldība piešķir līdzfinansējumu vēsturisko ēku atjaunošanai, kas ļauj soli pa solim sakārtot arī citas vecpilsētas ēkas. Biedrības savukārt sniedz praktisku atbalstu un iespēju iedzīvotājiem mācīties, kā sakārtot savus īpašumus: http://www.bauskasvecpilseta.lv/…/biedriba-bauskas…
Biedrības “Bauskas vecpilsēta” ieskatā šādu projektu vērtība nav tikai šodienas vajadzībās, bet ilgtermiņa ieguldījumā pilsētas attīstībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un jaunu iespēju radīšanā nākotnē. Tāpēc diskusijās par Dreņģeru sētu pēc Stapkēvičas domām, īpaši svarīgi ir balstīties pilnā informācijā un izpratnē par līdz šim paveikto darbu.
“Ja mums patiešām rūp Bauskas vecpilsēta, tad svarīgākais ir ne tikai vērtēt, bet arī iesaistīties tās attīstībā,” uzsver biedrības vadītāja, piebilstot, ka biedrība “Bauskas vecpilsēta” darbu turpina un aicina pievienoties arī citus.
Biedrības “Bauskas vecpilsēta” pārstāve, māksliniece un restauratore Laura Matilde Ikerte sociālajā tīklā “Facebook” papildina, ka Dreņģeru iebraucamā sēta ir būtiska pilsētas koptēla saglabāšanai.
“Mūsu vecpilsētā katrs vēsturiskais būvapjoms ir vērtība, ielu plānojuma un pašas pilsētas vēstures kontekstā. Jā, norādītās kļūdas komunikācijā un plānošanā ir, bet ceru, ka ar katru šādu projektu, tiks apzinātas un kādreiz – projektu izstrāde būs atvērtāka diskusijām pirms tā realizācijas, lai līdzdalība būtu laicīga un skaidra.
Ticu, ka mana Bauska uzmirdzēs ar vienu rekonstruētu ēku! Ticu, ka arī tās piepildījums un funkcijas būs iedzīvotājiem noderīgas ilgtermiņā! Ticu! Ticu, ka iesaistoties un interesējoties par šo projektu, tiks saglabāts iespējami daudz vēsturiskā materiāla un amatniecības paraugu!” tā L.M. Ikerte.
