Baušķeniecei izvilina 950 eiro; publicējam piemēru, kā krāpnieki apvārdo potenciālos upurus

Telefonkrāpnieki turpina uzdarboties. 14. decembrī Bauskā sievietei no viņas bankas konta nezināma persona pārskaitīja 950 eiro. Saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess.

Ņemot vērā aizvien augsto krāpnieku aktivitāti, Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi glabāt savus personīgos un bankas kontu datus, kā arī neinstalēt savos datoros krāpnieku atsūtītas datorprogrammas, piemēram, «TeamViewer» un «AnyDesk», ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties datoram un veikt darbības bankas kontā. Vēlams par krāpnieku aktivitāti brīdināt arī savus tuviniekus, īpaši gados vecākus cilvēkus, padomus sniedz Gita Gžibovska.

Pagājušajā nedēļā kāds liepājnieks saņēma divus zvanus no it kā starptautiskas datu aizsardzības kompānijas numura +46411353629, kurā secīgi “jaunākā” un pēc tam “vecākā” “finanšu speciāliste” centās attālināti iekļūt liepājnieka datorā, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Viņu plāns bija šāds. Informēja potenciālo upuri, ka uz viņa vārda atvērts kriptovalūtu konts, kurā tiek ieskaitītas un pēc tam sūtītas tālāk milzīgas summas – konkrētajā gadījumā 90 tūkstoši eiro.

Sievietes klāstīja, ka tas nozīmējot, ka kāds ir nozadzis potenciālā upura (vīrieša, kuram krāpnieces piezvanīja) personas datus, bet tas draudot ar lieliem nodokļiem, kas viņam būs jāmaksā. Tāpēc vajagot šo kontu slēgt.

Vārds pa vārdam un liepājnieks tika mudināts doties uz legālu interneta vietni anydesk.com, kur lejuplādējamo programmatūru cilvēki izmanto, lai attālināti piekļūtu datoriem un citām ierīcēm.

Piemēram, lai cits citam palīdzētu, ja radušās kādas problēmas ar datoru, un lejupielādēt attiecīgo aplikāciju.

Krāpniece gan skaidroja, ka tas nepieciešams, lai viņa varētu uz vīrieša e-pastu atsūtīt oficiālo dokumentu, izmantojot “korporatīvo iekšējo čatu”. Ja tiktu lejupielādēta šī programma un pēc tam veiktas vēl dažas darbības, krāpnieki, visticamāk, savienotos ar vīrieša datoru, būtībā iegūstot iespēju rīkoties ar viņa datiem pēc saviem ieskatiem.

Var pieļaut, ka sekotu mudinājums veikt kaut kādas darbības internetbankā, lai iegūtu bankas datus.

Vīrietis šo “laipno piedāvājumu” neizmantoja un viltvārde nolika klausuli, pirms tam brīdinot, ka pēc trīs darbadienām sekošot zvans, tiesa, jau nevis no Austrijas, kur atrodoties labdaru birojs, bet no Rīgas.

Publicējam vīrieša ierakstītas divas telefonsarunas (viena aptuveni četras minūtes, otra – astoņas minūtes gara), lai saprastu, kādā stilā un ar kādām atbildēm un pretjautājumiem krāpnieki apvārdo potenciālos upurus.