Baušķenieki Džakartā seko līdzi basketbola izlases panākumiem

Šogad latvieši izdzīvo emocijas, par kādām pat cerēt nevarējām pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad atguvām neatkarību. Sporta jomā daudzi runāja, ka bez spēcīgās Krievijas klātbūtnes Baltijas valstis sportā neko nesasniegs. Tomēr šogad Latvijas basketbola izlasei Pasaules kausa spēlēs sekoja līdzi arī baušķenieki.

No Bauskas kopā ar ģimeni uz Indonēzijas galvaspilsētu Džakartu devās jaunais Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbolists Martins Caune. Viņš pats šogad spēlēs sporta skolas U19 vecuma grupas komandā, trenējas kopā ar abām Bauskas novada pieaugušo komandām un cer šogad spēlēt arī pieaugušo vienību sastāvā.

Džakartā M. Caune kopā ar ģimeni pavadīja 13 dienas. «Sanāca izbaudīt visas Latvijas uzvaras un arī zaudējumu. Redzējām arī to, kā basketbolisti iesildās, kā iebrauca, bijām kopā ar visiem faniem. Pašā arēnā vispār bija izjūta, ka atrodamies arēnā «Rīga». Tādas pašas izjūtas, kad brauktu uz izlases spēlēm Rīgā, jo arēnā Džakartā fani pārsvarā bija no Latvijas. Manuprāt, daudzās spēlēs līdzjutēji arī bija sestais spēlētājs, kas izšķīra rezultātu. Arī pirms un pēc spēlēm pa ielām gāja latvieši. Vietējie arī uz to «parāvās». Pirms mačiem apsargi un vietējie atbalstīja Latviju, jo bijām karstasinīgi fani,» stāsta M. Caune.

Īpašs prieks bijis vērot mūsu basketbolistu sniegumu. «Man patīk visi spēlētāji, bet visvairāk – Artūrs Žagars. No sākuma, kad treneris Luka Banki viņu paņēma komandā, biju kritiskās domās. Šķita, ka vajadzētu braukt Jānim Timmam vai Marekam Mejerim, bet tas, kā Artūrs Žagars nospēlēja pret Franciju, bija fantastiski. Man ļoti patika Rodions Kurucs, lai arī citi kritizēja. Kā basketbolists redzu visas mazās lietas, ko viņš dara spēlē. Lai arī nemet visvairāk punktu vai nedod piespēles, bet redzu, kā spēle mainās, kad viņš ir uz laukuma,» stāsta jaunietis.

Martins atzīst, ka liela nozīme Rodionam Kurucam un Dāvim Bertānam ir kā NBA spēlētājiem. «Varēja just, ka viņiem ir līdera dotības. Mācēja brīžos, kad pat fani lūza, sagrupēties un mierīgi spēlēt savu spēli. Tā bija pret Franciju, pret Spāniju, kad šķita, ka spēle ir beigusies. Viņi spēja ar savu NBA pieredzi un līdera dotībām ievest atpakaļ spēlē,» vērtē M. Caune. Viņš norāda, ka Latvijas izlase faktiski spēlēja ar otro sastāvu – traumēts bija Kristaps Porziņģis, Jānis Strēlnieks, turnīrā traumu guva Dairis Bertāns. Un vienalga nospēlēja ļoti augstā līmenī.

«Man nesen bija dzimšanas diena, es šo braucienu uzskatu par ļoti fantastisku dzimšanas dienas dāvanu. Šādas emocijas varētu būt vienreiz dzīvē, šī piedzīvotā atmosfēra, latviešu uzvaras, ko sanāca piedzīvot. Tā bija Latvijas izlases debija Pasaules kausā, spēles šādā līmenī. Nebiju gaidījis, ka mēs varēsim cīnīties ar tādām basketbola lielvalstīm un uzvarēt. Esmu ļoti, ļoti priecīgs, ka biju viens no tiem, kas varēja izbaudīt spēles klātienē,» saka jaunais baušķenieks.

Par pašu sacensību vietu Martins gan nav sajūsmā. «Vietējie par basketbolu neinteresējas. Arī pati pilsēta turnīru maz reklamēja. Banerus vai informāciju varēja redzēt tikai praktiski lidostā un ap pašu arēnu. Lielākā daļa vietējo pat nezināja, ka tāds turnīrs notiek. Arēnu uzcēla jaunu tieši Pasaules kausa spēlēm – uzcēla lielu, bet vietējo skatītāju bija ļoti maz. Izjūta bija tāda dīvaina – daudz brīvu vietu. Pati pilsēta pārblīvēta – kopā 30 miljoni iedzīvotāju. Satiksme ļoti haotiska, šoferi noteikumus maz ievēro. Liela daļa pilsētas piemēslota, nevar salīdzināt ar Latviju,» pauž M. Caune.

Latvijas basketbola valstsvienības svinīgā sagaidīšana norisināsies pirmdien, 11. septembrī, plkst. 17.30 Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. Pasākuma rīkotāji aicina līdzjutējus nedoties uz lidostu «Rīga», bet pulcēties pie Brīvības pieminekļa. 

Foto: no albuma