Pēc nepilnas nedēļas Latvijas debesīs atkal uzmirdzējusi pasakaina ziemeļblāzma. Gaismas spēles pirmdienas, 18. septembra, vakarā bija starveidīgas un priecēja dabas parādības vērotājus dažādās Latvijas vietās. Baušķenieks Guntars Homičs ziemeļblāzmu devās vērot uz Īslīci, kur to iemūžināja ar digitālo fotokameru “Sony Alfa 6000”.
“Sekojot līdzi aplikācijā “Aurora alerts” prognozei, sapratu, ka šajā vakarā ir jādodas ārā, lai mēģinātu iemūžināt skaisto dabas parādību. Viskrāšņākie stari bija no pulksten 21:35 līdz 21:45, kad varēja tos ar aci redzēt un sekot līdzi, kur tie parādās,” stāsta G. Homičs. Viņš ziemeļblāzmu mēģināja nofotografēt arī Bauskas pils apkārtnē, bet tur traucēja pilsētas gaismas, un attēli lāgā neizdevās.
G. Homičs atklāja, ka prognozes pagaidām rāda, ka arī otrdien ir iespējama ziemeļblāzma, bet tā kā gaidāms ir lietus, viņš šaubās, vai varēs ko saskatīt, ja nu vienīgi debesīm noskaidrojoties uz vakara pusi.
“Pirmo reizi devos lūkoties ziemeļmeitu. Ar aci redzēju, ak, tās sajūtas ir brīnišķīgas, kad pamani uzmirgojam vienu stabu, tad otru, tad treš! Foto gan man nesanāca ,laikam štruntīga telefona kamera, bet iespaidi palika,” sajūtās dalās Lita.
“Šī bija gada spožākā izrāde man. Nebija ilga, bet, laba daudz nevajag. Eksperimentēju Brocēnu muižas apkārtnē, palielā gaismas piesārņojumā,” savu pieredzi sociālo mediju platformā “X” ( iepriekš pazīstama kā “Twitter”) izklāsta Gatis Vilbrants.
Ziemeļblāzma ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar saules vēja daļiņām. Ziemeļblāzma tiek dēvēta arī par “Aurora borealis” ziemeļu puslodē, par “Aurora australis” dienvidu puslodē. Ziemeļblāzmas mūsu platuma grādos pārsvarā novērojamas no septembra līdz martam. Šajā laikā debesis ir pietiekami tumšas, lai ziemeļblāzma varētu netraucēti uzmirdzēt.
