Daudzos gadījumos iedzīvotājiem nākas atzīt, ka mēģinājumi panākt tauvas joslas ievērošanu līdzinās cīņai ar vējdzirnavām. Baušķeniece Ināra interesējās, kāda ir iespēja piekļūt upēm Bauskas novadā? Daudzas teritorijas upju krastos ir privātīpašumi un daudzkur milzīgi žogi priekšā tā, ka pie ūdens nemaz nevar piekļūt.
“Vai kāds no pašvaldības šīs teritorijas apseko? Vai tiešām drīz nekur neviens pie upes nevarēs tikt, lai paglābtos no svelmes?” sašutusi ir Ināra.
Bauskas novada domē skaidroja, ka pašvaldības teritorijas plānojuma funkcionālajā zonējuma kartē ir norādītas peldēšanas vietas, kurām jābūt brīvi pieejamām iedzīvotājiem.
Lai arī pie upēm liela daļa teritorijas apdzīvotās vietās ir apbūvēta un pieder privātpersonām, katrā apdzīvotā vietā jābūt vismaz vienai vietai, kura nodrošina brīvu piekļuvi upei.
“Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka tur, kur zemes platības definētas kā privātīpašums, kurš apzīmēts ar atbilstošu zīmi un privātīpašnieka teritorija ir norobežota, šajās vietās zemes īpašniekiem nav jānodrošina nokļūšanu tauvas joslā izmantojot privātīpašuma teritoriju.
Lai piekļūtu upei, ir jāizmanto tam paredzētās publiskās piekļuves vietas, no kurām tad arī pa tauvas joslu jebkurš var brīvi pārvietoties.
Ja tauvas josla ir ierobežota vai tauvas joslā veikti kādi teritorijas norobežošanas pasākumu vai cita veida būvniecība, tad tas ir pārkāpums, par kuru jāziņo attiecīgajiem dienestiem, bet, vēlreiz – privātīpašnieku teritorijas nekalpo par nokļūšanas ceļu līdz tauvas joslai.
Valsts īpašumā ir publiskie ūdeņi, kas noteikti un uzskaitīti Civillikuma 1102. un 1104. pantā, visi pārējie ūdeņi ir privāti. Privātos ūdeņus drīkst lietot īpašnieki, kuriem pieder ūdens un kuru īpašumiem tas piekļaujas. Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai piekļūt pie valstij piederošajiem publiskajiem ūdeņiem, pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nosaka gājēju ceļus (Zemes pārvaldības likuma 6. pants). Attiecīgi īpašniekam, kura zeme piegulst krastam un kur noteikts piekļuves ceļš, šī prasība jāievēro.
Taču gan publisko, gan privāto ūdeņu īpašniekiem jāņem vērā visi normatīvie akti, kas regulē ūdeņu izmantošanu, piemēram, nosaka aizsargjoslu, tauvas joslu, prasības ūdens kvalitātei, peldvietu ierīkošanai u. c.,” skaidroja pašvaldībā.
Tauvas joslas regulējums izriet no Zvejniecības likuma, kas definē tauvas joslu kā “sauszemes joslu gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem”. Taču tauvas joslas regulējuma saturs paredz pēc būtības plašāku izmantošanas tiesību nekā tikai ar zveju (un makšķerēšanu) saistītiem mērķiem, kā arī paredz tauvas joslu noteikšanu gan gar publisko, gan privāto ūdeņu krastiem (4 metri), izņemot attiecībā uz tādiem privātiem ūdeņiem, kuri visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
Pašreizējais regulējums dod tiesības izmantot tauvas joslu ikvienam – gan kājāmgājējam, gan zvejas vai makšķerēšanas tiesību realizēšanai, norādīja Bauskas novada domē.
