Valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstījusi 776 patvēruma meklētāju brīvprātīgu uzņemšanu.Saskaņā ar Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksmē otrdienas, 22.septembra, vakarā
pieņemto lēmumu Latvijai pagaidām būs jāuzņem papildu 281 patvēruma
meklētājs, tādējādi kopējais uzņemamo bēgļu skaits pagaidām būs 531. Ekspertu darba grupai uzdots 29. septembrī valdībā ziņot par turpmāko rīcību ar bēgļiem, kad tie nonāks Latvijā. Iespējams, patvēruma meklētāji var nonākt arī mūspuses pašvaldībās.
Ekonomikas ministrija visām pašvaldībām septembra sākumā izsūtījusi vēstuli, kurā lūgts līdz 15. oktobrim sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošām dzīvojamām telpām, kuras varētu izmantot, sniedzot atbalstu mājokļa meklēšanai bēgļu statusu ieguvušajām personām. Bauskas, Iecavas, un Rundāles novadā informācijas pieprasījums ir saņemts. Vecumnieku novadā līdz šim neviens no valsts institūcijām jautājumā par bēgļu iespējamo izmitināšanu nav vērsies, laikrakstam apliecināja Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis.
Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka pieļāva, ka pašvaldība bēgļu uzņemšanai kā vienu no variantiem piedāvās Mežotnes internātvidusskolas telpas. Iecavas novadā pašvaldība pašlaik nespēj nodrošināt ar piemērotu dzīvojamo platību pat sava novada iedzīvotājus, kuri atrodas dažādos vietvaras palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistros. Tālab patvēruma meklētājiem šai pusē neesot, ko piedāvāt, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece-Jostmane.
Rundāles novada domes priekšsēdētāja vietniece Inta Klīve uzskata, ka patlaban runāt par konkrētām darbībām un plānu bēgļu uzņemšanas jautājumā ir pāragri, jo ir ļoti daudz neskaidru jautājumu par nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu un to finansēšanu. «Problēma nebūs tikai dzīvojamās platības nodrošināšanā, loks ir daudz plašāks, ietverot arī integrācijas, izglītības, veselības un drošības jautājumus,» pārdomās dalās I. Klīve.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks atzina, ka pašvaldība uz savu galvu negrasās risināt bēgļu jautājumu. «Tas tomēr ir Latvijas valdības kompetences jautājums. Ja valdība paredzēs bēgļus izmitināt pa dažādām pašvaldībām, jābūt skaidriem spēles noteikumiem gan par finansējumu, gan integrācijas programmām u.c. Pie mums patvēruma meklētājus tik drīz nevar atsūtīt, jo bēgļi vispirms nonāk Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un tur pavada vairākus mēnešus, līdz saņem oficiālu bēgļa statusu,» teic R. Ābelnieks. Ja tomēr Bauskas vietvarai nāksies uzņemt patvēruma meklētājus un ierādīt tiem dzīvesvietas, tad piemērotākā vieta būs Mežotnes internātvidusskolas daļēji apdzīvotais internāts, atklāja R. Ābelnieks.
Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti neļauj pašvaldībām savus resursus lietot bēgļu nodrošināšanai, uzsvēra Vecumnieku novada priekšsēdētājs R. Melgailis. Vietējā sabiedrībā attieksme pret šo jautājumu esot atšķirīga. Pašvaldībā vēl neviens nav vērsies ar jautājumiem, taču iedzīvotājus šī problēma uztrauc, iespējamo imigrantu parādīšanās tiek apspriesta šaurākā vai plašākā lokā.
Romas pāvests Francisks aicinājis katru katoļu draudzi, konventu un klosteri uzņemt vismaz vienu bēgļu ģimeni. Bauskas katoļu draudzes priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns atklāja, ka līdz šim draudzē bēgļu tematika nav skarta. «Baznīca konkrētu «nē» nav pateikusi, taču ir daudz neskaidrību, sākot ar valodas barjeru un beidzot ar piemērota darba atrašanu šiem ļaudīm,» teic monsinjors. Viņš akcentēja, ka pagaidām baznīcai būs nogaidoša pozīcija, «Dzīvosim, redzēsim,» nobeigumā rezumē Bauskas katoļu baznīcas prāvests.
