Gada nogalē laikraksta «Bauskas Dzīve» portāla komentāros cilvēki sūdzējās, ka jaukto cīņas mākslu Latvijas čempionātā neievēro bērnu tiesības un apdraud viņu veselību. Tālab laikraksts vērsās ar jautājumu Bērnu aizsardzības centrā, no kā ir saņēmis atbildi, kā arī apmeklēja treniņu nodarbības Bauskā.

Pagājis tas laiks, kad jauktās cīņas mākslas mūsu sportisti apguva tikai Jūrmalas MMA klubā. Tagad mums ir jau divi treniņu centri un abu jaukto cīņas mākslu jeb MMA klubu treniņu telpas Bauskā atrodas vienā ēkā – Slimnīcas ielā 9. Tiesa, lai nokļūtu uz treniņu vietu, vēlams kāds pavadonis, jo reizēm maršruts var būt diezgan sarežģīts. Toties telpas ir piemērotas un abi treneri turpina ieguldīt darbu un finansējumu to kvalitātes uzlabošanā.

Slimnīcas ielas 9. ēkas trešajā stāvā notiek «MMA Bauska» vadītāja Jura Ručkanova treniņi. Trešdienās atsevišķi darbojas arī daiļais dzimums. Pats treneris ir startējis profesionālajās cīņās, bet pašlaik ārstē traumu. Ar labākajiem sportistiem darbojas ne tikai Bauskā, bet brauc uz sparingiem arī uz citām treniņu bāzēm. Brīžiem treniņus apmeklē ļoti pazīstamas sporta personības – janvārī bija pazīstamais bokseris Mairis Briedis, kā arī uz sparinga cīņām ieradās jaukto cīņas mākslu pārstāvis Artūrs Leisāns.

Pēdējam viesim galvenais mērķis bija izmēģināt savas spējas sparingā ar pašreizējo baušķenieku no Ukrainas Artjomu Turčinjaku, kurš uzvarēja savā svara grupā Latvijas MMA čempionātā, kas notika Bauskā decembrī. Viņa cīņas videoierakstos izskatījās ļoti sāpīgas, bet pats sportists atzīst, ka pēc čempionāta juties normāli – sāpējuši nedaudz muskuļi un mugura, bet citādi viss bijis labi. «Trenējos šajā sporta veidā arī Ukrainā. Atbraucot uz Latviju, atradu Bauskā treneri. Gribu nākotnē turpināt startēt profesionāli cīņas sporta jomā,» stāsta Artjoms Turčinjaks.

Šīs pašas ēkas ceturtajā stāvā vairāk nekā pusi visas platības aizņem «Bauskas cīņu sporta kluba» vadītāja Mārtiņa Aukštikalna treniņu bāze. Treneris ieguldījis daudz darba un līdzekļu, lai sagatavotu telpas un aprīkojumu – pašam ir savs «būris», sagatavots mīkstais segums treniņiem, ir trenažieri. Ir plāni un domas par treniņu bāzes attīstību arī nākotnē. M. Aukštikalnis turpina izglītoties, apmeklē kursus, tai skaitā arī par bērnu tiesību aizsardzību. No vecāku puses saņemtas pozitīvas atsauksmes. Telpās notiek arī Montas Tīrumas funkcionālie treniņi sievietēm.

Klubs šogad jau aizvadījis pirmās sacensības. 25. janvārī notika «Open Lithuanian MMA Cup». Zelta medaļas ieguva Lennijs Ģedraitis un Stefans Belejs, sudrabs Markusam Aukštikalnim, bronza Rodrigo Landorfam, ceturtā vieta Grigorijam Rimaram.

Abi treneri norāda, ka viens otram netraucē. Abu mērķis ir sagatavot savus audzēkņus fiziski, garīgi un profesionāli. Norāda, ka nesalīdzina savu sportu ar citiem sporta veidiem – katrā sporta veidā ir kaut kas īpašs, kas palīdz sportista pašizaugsmei. Abus sporta klubus atbalsta Bauskas novada uzņēmēji. 

Bērnu aizsardzības centra komentārs

Atbildi par iedzīvotāju publicētajiem ierakstiem internetā, kur cita starpā tika aicināts aizliegt bērniem jauktās cīņas mākslas sportu, sagatavoja Ivita Dambeniece, Bērnu aizsardzības centra Bērnu tiesību uzraudzības dienesta Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece.

«Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantā noteikto vecāku pienākumu pret bērnu un atbilstoši Civillikumā noteiktajam vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un intereses, un vecāka pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Vienlaikus minētā likuma 16. pantā noteiktas bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tostarp atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu un arī sportu. Raugoties no bērna labāko interešu ievērošanas principa, kas noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā, visām darbībām attiecībā uz bērnu jānodrošina bērna tiesības un intereses, tostarp atbalsts bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai, un iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.1 pantā noteikts – bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, savukārt minētā likuma 50.2 pantā noteikts, ka bērna drošību publiskos pasākumos vai publisku vietu apmeklēšanas laikā nodrošina pasākuma organizētājs.

Iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, secināms, ka MMA sporta veidam ir noteikumi/standarti, kuri izstrādāti, balstoties uz regulējošām iestādēm Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzām MMA organizācijām visā pasaulē (tajā skaitā Galīgais cīņas čempionāts, Ultimate Fighting Championship, UFC, kas ir noteikumu pamatizstrādātājs), kas pazīstami kā vienotie jauktās cīņas mākslas noteikumi (Unified Rules of Mixed Martial Arts), minētā sporta veida noteikumu ievērošanu sacensībās Latvijā veic Latvijas MMA federācija. Ņemot vērā minēto un ievērojot normatīvo regulējumu par vecāka pienākumiem un saskaņā ar bērna labāko interešu ievērošanas principu, tostarp bērna spējām, interesēm, bērns var tikt iesaistīts dažādās aktivitātēs, tostarp interešu izglītībā (piemēram, nodarbībās sporta centros pedagoga vadībā – treniņš boksa grupā, peldētmācības u.c.) vai profesionālās ievirzes izglītībā, piemēram sporta skolā, vai citās aktivitātēs, kur par bērna tiesību un interešu ievērošanu , tostarp drošību, atbild pasākuma organizētājs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Izglītības likumā noteikts regulējums par interešu izglītības īstenošanu, gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 495 «Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā», un minēto normatīvo regulējumu ievērošanu uzrauga Izglītības kvalitātes valsts dienests. Vēlamies uzsvērt, ka bērna likumiskajam pārstāvim rūpīgi jāizvērtē bērna iesaiste dažādās aktivitātēs, tostarp sporta nodarbībās, lai tās būtu atbilstošas bērna interesēm, spējām un nekaitētu bērnam, vienlaikus sporta pasākuma organizētāji ir atbildīgi par bērna drošības nodrošināšanu. Gadījumos, ja apdraudēta bērna drošība pasākumā, nekavējoties jāiesaista attiecīgās institūcijas vai dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts vai pašvaldības policija u.c.»