Uldis Varnevičs
Biedrība «Bauskas vecpilsēta» turpina rīkot pasākumus, kuru mērķis ir aktivizēt Bauskas vecpilsētas un pilsētas iedzīvotāju kopienu, kā arī atrast veidus, kā iegūt finansējumu Bauskas vecpilsētas teritorijas attīstībai un sakārtošanai.
Tā 8. oktobrī Pestīšanas Armijas telpās notika «Nedarbnīca» biedrības pakalpojumu attīstībai un finansējuma piesaistei. Tikšanos vadīja pazīstamā biznesa konsultante Vita Brakovska. Ieradušies bija vairāk nekā 20 interesenti, kurus uztrauc vecpilsētas teritorijas nākotne.
«Visi apzināmies, ka Bauskas vecpilsēta kā apkaime nav pietiekami atraktīva pat vietējiem iedzīvotājiem. Popularizējam kā tūrisma objektu, bet nav piemērota 21. gadsimta vajadzībām, nav centralizētās komunikācijas vai tās ieviestas nepilnīgi. Tāpēc iedzīvotāji pamet vecpilsētu, lai meklētu citu vietu un tādu vidi, kas ir atbilstoša vajadzībām, ir dzīvīga un nav degradēta. Teritorijas pārvaldība ir neveiksmīga, pievienojas cilvēki ar zemākiem ienākumiem, veidojas segregēta sabiedrība.
Iesakņojas priekšstats par vecpilsētu kā neveiksmīgu vietu dzīvošanai, ir tukšas ēkas, tukšas teritorijas. Jūtam, ka velti tērējam savu laiku, gadu no gada klauvējot pie pašvaldības durvīm. Tāpēc esam uzsākuši dialogu ar vecpilsētas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai varētu saprast, ko darīt, lai veicinātu vecpilsētas attīstību,» sanākušos uzrunāja biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes locekle Egija Stapkeviča.
«Laipni lūgti Laimes lāča saietā. Varam jau gaidīt Laimes lāci, bet tie esam mēs paši. Ir svarīga vecpilsēta, kur patīkami dzīvot, kur plūst tūristi. Neesmu atbraukusi jūs mācīt – jūs esat paši lieli, paši gudri. Šodien nebūs atpūta, šodien būs sacensības!» sanākušos uzrunāja V. Brakovska. Ideju radīšanas procesā viņa izmantoja «British Council» radīto «Nākotnes pilsētas» spēli.
Finansiālās idejas sanākušie radīja dažādas, un dažas no tām divu nedēļu laikā jāizstrādā centīgāk. Pēc divām nedēļām idejas apspriedīs tiešsaistes tikšanās reizē. Aktivitāte norit projekta «Bauskas vecpilsētas kopienas tête-à-tête» ietvaros, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu «Aktīvo iedzīvotāju fonds».
Malači ! dome jau varēja kādu iniciatīvu izrādīt 🙁
Viss jau sākas un izbeidzas naudā, pareizāk tās trūkumā. – Ja ir iespēja kādu projektu sabīdīt un realizēt plašākai sabiedrībai derīgas idejas, tad vajag to darīt. Vecpilsētai likumsakarīgi ir jākļūst par prestižu vietu dzīvošanai un strādāšanai. Jautājums tikai kad tas notiks. Ja sagrūs tas, kas vēl atlicis, vai tā vairs būs vecpilsēta?
Pagaidām nav nekādas indikācijas, ka tuvākā laikā lietas uzlabosies.
Nepiekrītu, ka pašvaldība neko nedara vecās Bauskas labā. Laukums pie Mēmeles un prominādes gar abiem krastiem ir daudzu miljonu ieguldījums, kas pieejams visiem. Taču tauta ir nabadzīga un domā pirmām kārtām par eksistenciālām lietām un nesteidz ieguldīt nolietotos nekustamos īpašumos.
Pats saprati, ko uzrakstīji? Kāds sakars kaut kādam laukumam pie Mēmeles un “prominādim” ar vecpilsētas attīstīšanu? Muļķīga ir arī tēze par tautas nabadzību. Ne baušķenieku autoparks, ne RIMI iepirkumu rati par to neliecina. Problēma ir tajā, ka n-to gadu garumā ir darīts viss, lai vecpilsētā veidotos tā segregētā sabiedrība un šī teritorija degradētos, un nav darīts tikpat kā nekas, lai situāciju mainītu. To nemainīs arī rotaļas un dejas šāda tipa pasākumos, bet katrs jau izklaidējas kā māk.
Iemīta taka, paši nevaram, saucam ekspertu. Pozitīva nots, ir iekodušies kaut kādā finansējumā. Nu tik jāapgrūtina būvvalde ar būvniecības ieceri, ekspertīzi, projektu, atkal ekspertīzi, tad konkurss, sadārdzinājums. Nav skaidrs, kā publiska nauda taps par personīgo naudu personīgā īpašumā vai arī tiks modificētas tikai publiskas teritorijas un infrastruktūra. Lai veicas. Ja par mērvienību pieņem pašlaik atjaunojamo sociālo ēku vecpilsētā, tad vecpilsētai ir nepieciešami desmitiem miljonu, varbūt pat vairāk. Nosaukto donorvalstu budžets diez pavilks.
Cik zinu,tad biedrības kodols nedzīvo vecpilsētā! Neesot tur iekšā, tas viss (tukšu salmu kulšana) ir plika diršana. Vienai daļai vecpilsētas iemītnieku sapņu piepildījums ir labierīcības dzīvoklī!
pie “Taapat” rakstītā:
daudzi biedrības biedri gan dzīvo, gan strādā vecpilsētā. Bet tieši apsveicami, ka vecpilsēta rūp arī tiem, kas dzīvo Bauskā citā apkaimē un atbalsta biedrību un tās mērķus. Vai tad vecpilsēta nav visa Bauskas novada kultūrmantojums?
diez, kas tā tāda un ar ko īpašu šie kopienas ļauži nodarbojas vai kā savādāk atšķiras no pārējiem baušķeniekiem? Varbūt, vienīgi ar to, ka savulaik novada vadības vadībā šajā pilsētas daļā veiktās darbības it kā vērstas vecpilsētas sakārošanai, rezultējušās pilnīgi pretējā virzienā. Pēc vecpilsētas ielu “sakārtošanas”, dzīvošana “sakārtoto” ielu malās esošajos namos ir kļuvusi bīstama veselībai un arī gandrīz visi pirmo stāvu dzīvokļi kļuvuši par puspagrabiem. Varbūt, par kopienu šos vecpilsētas iedzīvotājus jāsauc tādēļ, ka dzīvojot šādos puspagrabos ar slapjām sienām un ledusaukstām grīdām var ātri saķert “diloni” , kā tas aprakstīts mūsu novadnieka Plūdoņa darbos…. Tātad, uz “labo pusi” no “Plūdoņa laika” tā arī nekas nav mainījies, ak jā, nodibināta biedrība “Vecpilsēta” , bet arī tā neko citu,, kā dīkšanu pēc naudas un tur dzīvojošiem apgrūtinājumus radīdama, neko citu prātīgu tā arī nav paveikusi.
tam pulciņam sievišķu no biedrības ir visai tāla sajēga no būvniecības. Jau veicot Kalna un Zaļās ielas rekonstrukciju ar sekojošo abu ielu kolmatāžu (lasi – ielas līmeņa paaugstināšanu pret tai blakus esošajām būvēm), būvdarbu ģenerāluzņēmējs “apgaismoja” vietējo vadību, ka projekts ir kļūdains un šādā veidā veikta rekonstrukcija vēlāk radīs problēmas apkārtējo celtņu īpašniekiem. Iebildes netika ņemtas vērā un no tā laika gandrīz visas ielas Bauskā ir uzbērtas. Sevišķi spilgti tas izpaužas Rīgas ielā, skatoties uz tajā esošo ēku pamatu daļu un fasādēm. Lai ko labotu, ir jāiegulda milzu līdzekļi hidroizolācijas ierīkošanai šīm ēkām, pie tam vairumam ar ķīmiskās injekcijas palīdzību, kas arī ilgtermiņā nedod 100% garantiju. Kāds risinājums, mēģināt glābt esošās ēkas par ļoti lielām summām, kaut arī daļa telpu tāpat atradīsies dzīvošanai ne visai piemērotos puspagrabos, vai arī vēl “Rātsnama un tam pretī esošo ēku variants”. Nojaukt, ieskaitot pamatus, un bijušās ēkas vietā uzcelt “Cinevillas” cienīgu namu, mūsdienu izglītību apguvušajiem tas ir “viens pīpis”
Ar rātsnama gala sienas mitruma infiltrāciju ēkas īpašnieks netiek galā. Visi var apskatīt apmetuma bojājumus. Ne tikai injekcijas no iekšpuses vecpilsētas apraktajām sienām, bet arī sienu un pamatu atrakšana, sanācija, siltināšana, ” pumpaino” membrānu uzstādīšana, drenāža, lietus kanalizācijas visticamāk pārbūve, šo darbu rezultātā ietvju demontāža un montāža. Tas ir tikai viens darbu veids un tas jau maksās milzu naudu. Mitrums ir ēku lielākais ienaidnieks, ja neatrisina mitruma jautājumu, tad citi darbi ir bezjēdzīgi un nav ilgmūžīgi. Kaut kādas spēļu nodarbības nepalīdzēs, sauciet profesoru Biršu.
Rīgā ir restaurācijas centrs ” Koka Rīga”. Jārunā ar koka ēku pareizas restaurācijas speciālistiem nevis ar kaut kādām koučistēm.
Ja biedrībā aktīvo sieviešu kodols labāk saprotas ar sievietēm, tad nevajadzētu ignorēt Antru Viļumu no RTU.
savās radiopārraidēs profesors Biršs arī savulaik ir daudz d—is, reklamēdams firmu piedāvātos , priekš Latvijas jaunos materiālus, materiālus, kas visbiežāk neder konkrētiem ieteiktiem risinājumiem, bet firma jāreklamē, par lielu naudu jāreklamē. Tā pati tevis ieteiktā “pumpainā membrāna” īstenībā nav nekāda membrāna, bet presēts plastmasas gabals, kā saki “ar pumpām” . Vien padomā, vai tā plastmasa aizsargās pamatus, novietota tiem līdzās un mehāniski pieskrūvēta, ja gruntsūdens līmenis gada šķērsgriezumā lielākoties būs augsts? Vai arī stiklam, iegremdētam ūdenī, kas pats ūdeni cauri nelaiž, vienā pusē būs sauss, ne taču, ūdens šo barjeru vienkārši aptecēs…
Cienījamie komentētāji! Te lasāms daudz skarbu, bet patiesu vārdu par kļūdām ielu izbūvē, kuras būtiski mazinājušas vēsturiskās apbūves vizuālās kvalitātes (mājas it kā iegrimušas zemē, zaudējušas sākotnējās proporcijas un augstumu), nemaz nerunājot par jau iepriekš plaši aprakstīto ietekmi uz ēku tehnisko stāvokli. Par šo noteikti BDz vienreiz būtu jāsaņem dūša un jānointervē ielu projektā (os) iesaistītās puses, tai skaitā tā laika politisko vadību. Tiešām, gribētos saņemt skaidrojumu, vai izdarītajam ir kāds kaut cik objektīvs attaisnojums, vai arī tā izpaudusies jau ierastā aprobežotība, uzskatot sevi gudrākus par jomas profesionāļiem. Tajā pat laikā jāsaprot, ka par šo atbildību nevar prasīt no šī mazā dāmu klubiņa, kurš, lai arī neprot, taču vismaz vēlas kaut ko darīt (kaut vai iet rotaļās ar koučiem).
bet arī daudzas pēckara celtnes ir cietušas, teiksim, pilsētas vadības dēļ. Paejieties pa “jaunās Bauskas” vēl padomju laikā un vēl pavisam nesen par ES naudu rekonstruētajām ielām. Ir visas viņas ir piebērtas no pus metra līdz pat vairāk kā metram, salīdzinot ar to laiku, kad tika celtas vairums šīm ielām piegulošo ēku. Kā izskatās tie zemesgabali “dziļi lejā” ar ēkām, kur pirmā stāva līmenī gar logiem zib pliki stilbi uz jaunubūvētajiem trotuāriem- amerikāņu kalniņiem jeb BMX trasēm? Diez, kur paliek ūdens, lietus, kūstoša sniega, kas vienmēr atrod zemāko vietu, šoreiz gruntsgabalu, kas “iežogots” ar uzbērtajām ielām, turklāt bez jebkādas iespējas pieslēgties lietus ūdens kanalizācijai, gūlijas vien šur tur atrodamas uz uzbērtajām ielām, bet tās “augstu” un iedzīvotājiem nepieejamas. Tad ko dara iedzīvotāju lielākā daļa, lai viņu māja šad tad “nepeldētu ezerā? Vienkārši lietus ūdeni novada Svētiņa fekālajā kanslizācijā. kas bieži vien lietavu periodā ir pārslogota un ielaiž upēs neattīrītus, kā arī daļēji attīrītus fekālos notekūdeņus un ceļ tarifus iedzīvotājiem mākoņos, it kā nezinādami, ka lielākoties attīra nokrišņu ūdeņus, kam pilsētā it kā domāta cita kanalizācijas sistēma- lietusūdens kanalizācija, bet vai to novada vadībai vajag, tāpat labi un tūkstoši ik mēnesi ieripo ķešā
Priecājieties, ka Latvijā pagaidām nav uzbūvējuši diletantisku atomstaciju, kuru projektējuši fiziku nezinoši projektētāji , racionalizējuši veiklie celtnieki, pasūtījuši un pieņēmuši kaut kādi universālie ierēdņi.