Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bijušajā azartspēļu ēkā Bauskā iekārto radošo centru jauniešiem

Uzņēmums SIA «Alfor» ēkas labiekārtošanā ieguldījis aptuveni 16 000 eiro. Centra iekštelpās vēl turpinās labiekārtošanas darbi. Šobrīd tiek uzstādīta duša, veļas mašīna un plīts, iekārtošanu iecerēts noslēgt oktobra beigās. Foto: www.bauskasdzive.lv

«Open radošie centri» jauniešiem pašlaik Latvijā darbojas jau 18 vietās. Tagad šāds centrs būs pieejams arī Bauskā. Ar šī gada 30. septembri SIA «Alfor» piederošā ēka Bauskā, Plūdoņa ielā 8, uz pieciem gadiem nodota bezatlīdzības lietošanā biedrībai «Open radošais centrs» jauniešu centra izveidei. No augusta ēka tiek labiekārtota, paredzēts, ka jau oktobrī centrs sāks savu darbu un tajā varēs ierasties jaunieši.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Biedrības «Open radošais centrs» vadītājs Edijs Klaišis raksturo centra mērķus – radīt drošu vietu, kur jauniešiem pavadīt brīvo laiku. Viņš uzsver, ka šis nav nedz izglītības, nedz krīzes centrs. Pēc būtības tā ir privāta iniciatīva, kas ar sabiedrības līdzdalību radījusi vietu, kur jauniešiem vecumā no 13 gadiem patverties, pagatavot sev ēst, pildīt mājas darbus, radoši izpausties vai vienkārši pabūt mierā. Jaunieši uz centru dodas brīvprātīgi, un tieši tāpat brīvprātības principos ir balstīta visa viņiem sniegtā palīdzība un dotās iespējas.

Biedrības «Open radošais centrs» vadītājs Edijs Klaišis norāda: problēma, ka jaunieši nav pienācīgi aprūpēti, ir apdraudēti un pat nonāk uz ielas, ir aktuāla visur, arī tur, kur to nepamana vai neatzīst. Foto: no albuma.

«Mēs ļoti ilgi meklējām telpas Bauskā. Pašvaldībai nebija nekas piemērots, bet tas, kas bija brīvā tirgū pieejams, bija tādās cenās, ko nevarējām «pavilkt». Te uzņēmējs pats piedāvāja par liekām kļuvušas platības, un kālab gan šo iespēju neizmantot? Domāju, ka nav jēgas te pīt iekšā azartspēļu jautājumu. Protams, es tās neatbalstu, man pietiekami daudz draugu ir «nospēlējušies», un es zinu, ka tā ir ļoti liela nelaime. Taču viņus jau neviens aiz ausīm spēļu zālēs iekšā nevelk. Es būtu ņēmis telpas no jebkura, galvenais, lai darbojas likuma ietvaros. Man mērķis ir centra izveidošana un palīdzības sniegšana jauniešiem,» teic E. Klaišis.

«Bauskas Dzīve» jau ziņoja, ka Bauskas novada dome atbalstīja SIA «Alfor» iesniegumu ļaut tai pārvietot azartspēļu vietu Bauskā no Plūdoņa ielas 8 uz Salātu ielu 27A. Pašvaldībā tika skaidrots, ka juridisku šķēršļu nav, lai atvērtu zāli Salātu ielā 27A; tāpat tika publiskota informācija, ka telpās Plūdoņa ielā varētu izmitināties biedrība “OPEN radošais centrs”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
«Alfor» valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns (no kreisās) priecājas, ka uzņēmuma ēkai Bauskā atradies jauns un vietējai kopienai svarīgs pielietojums. “Mēs esam radījuši apstākļus, lai centrā būtu ērta un jauniešu saimniekošanai piemērota vide. Novēlu, lai centrs iemanto popularitāti un jauniešu uzticēšanos,” sacīja J. Zuzāns.

E. Klaišis atklāja, ka SIA «Alfor» nodrošina arī telpu remontu, iekārtojumu, kā arī apkures vajadzībām uzstādīja krāsni, jo iepriekš te bijis tikai siltā gaisa pūtējs. Ņemot vērā pieaugušās siltumenerģijas izmaksas, «Jotul» tipa krāsniņa esot labs risinājums, uzskata E. Klaišis. Līdzīgi siltumavoti ierīkoti centros Liepājā un Tukumā. Praktiskums un īsais laika periods telpas uzsildei, Edija skatījumā, ir labākās priekšrocības. Tēriņus siltumam viņš vēl nevarēja precizēt. «Kad sāksim darboties, raudzīsim, ja nebūs atbalsts no pašvaldības, segsim no ziedojumiem, kā tas mums ir arī citviet,» teic E. Klaišis.

Turklāt šajā brīdī neviens nevar konkrēti pateikt, kas sabiedrību sagaida turpmākajos rudens mēnešos un ziemā, jo tā jau nav tikai atsevišķu preču vai pakalpojumu cenu sadārdzināšanās. Kā jau tas šādās krīzēs notiekot, visvairāk parasti cieš tie, kuriem jau tā ir smagāk.

Ieraugot biedrības auto, jaunieši droši var nākt klāt aprunāties. Ja jaunietim ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, tad viņš ar biedrību «Open radošais centrs» var sazināties zvanot, vai rakstot (24/7) WhatsApp : 22028398. Foto: no albuma.

«Mēs esam pacēluši pietiekami smagu tēmu, jo, lai kur mēs skatītos, šādu ielu jauniešu mums nav. Visi papīri ir kārtībā. Būsim reāli, ja jūs uzdosit sistēmas pārstāvjiem jautājumus par mūsu darbību, deviņdesmit deviņi procenti atbildēs, ka mēs nepareizi rīkojamies ar jauniešiem. Precīzāk – viņi jums atbildēs, ka nepareizāki par mums nevar būt. Tiesa, sistēma jau uzskata tikai sevi par pareizu, tas, ka viņiem neizdodas šo problēmu risināt, tas viņiem ir dziļi vienaldzīgi, galvenais, lai ir tabulas un ķekši pareizajās vietās,» saka E. Klaišis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Būtiski ir saprast, ka biedrība nestrādā ar jauniešiem, uzsver Edijs. Viņš raksturo situāciju: «Mēs radām vidi, kurā viņiem pašiem ar sevi strādāt. Mums jāatceras, ka pusaudzis nenonāk uz ielas tāpēc, ka viņš to izvēlas, vai tāpēc, ka ir slikts vai nepareizs. Viņš tur nonāk tālab, ka dzīve viņu piespiež tā rīkoties. Lielākajai daļai mājās ir nepanesami, dramatiski apstākļi. Viņiem pašiem ir jādomā, kur viņi dabūs ēdienu, kur iegūs palīdzību, bet jaunietim nepavisam par to nebūtu galva jālauza. Brīnās, kālab skolā nemācās, bet kā ar tukšu vēderu var izglītoties? Policija var jums atklāt,. ko pusaudži veikalos zog, – pārtiku, tādu, kuru var aiz stūra aizskriet un ātri apēst. Tāda diemžēl ir realitāte. Nevienam arī nepārmetu, ne pašvaldībai, ne valstij, ne kam citam. Vienmēr būs bērni, kuriem vecāki lieto alkoholu, narkotikas.

Tagad iezīmējas arī otra problēma. Mūsu centros nāk jaunieši ne tikai no mazturīgām ģimenēm, bet arī no pietiekami turīgām saimēm. Tur ir cita problēma. Vecāki tik ļoti pārņemti ar sevi, ka atvasēm nav laika, jo bizness ir jātaisa.»

E. Klaišis akcentē, ka «Open centros» jauniešiem tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte. Jauniešus šeit neviens neizglīto, nepamāca, kā dzīvot. «Jāatceras, ka šī ir emociju paaudze ar pilnīgi citu domāšanu un pilnīgi citām vērtībām. Mēs esam materiālisti un, kā es saku, – pamuļķu paaudze. Viņi ir pavisam citādāki, un mums nav nekādu tiesību viņus pamācīt. Tas, ka vecākā paaudze jauno mēra pēc savas mērauklas, ir bijis visos laikos. Jāatzīst, ka mēs vienkārši paši nespējam saprast šo laiku,» teic E. Klaišis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš skaidro, ka jauniešu centrs parūpēsies par jebkuras palīdzības sniegšanu, tiks nodrošinātas dažādu speciālistu konsultācijas, tostarp arī psihologa, psihoterapeita, atkarības speciālista. Pašlaik esot piesaistīta juristu un advokātu komanda, kura nepieciešamības gadījumā pārstāvēs jauniešu intereses.

Centri Latvijā jauniešiem ir pieejami katru dienu, savukārt no 16 gadu vecuma – visu diennakti. «Open centrs» darbojas pateicoties ziedotāju atbalstam, tamdēļ svarīgs ir katrs atbalsts. Ikviens var ziedot kancelejas, mākslas preces, sporta inventāru un citas lietas radošām un sportiskām izpausmēm. Centrā priecāsies arī par spēlēm, puzlēm, jauniešiem saistošām grāmatām, saimniecības, kosmētikas un higiēnas precēm, pārtīku, virtuves un vannas istabas piederumiem. Jauniešiem «Open centri» ir pieejami bez maksas.

Biedrība novērtēs ikvienu ziedojumu:

Ziedojumam ar bankas pārskaitījumu:
​Biedrība “OPEN Radošais Centrs”,
Reģ. Nr. 40008278783
Konts: LV81RIKO0002930293084
Maksājuma mērķis: Ziedojums

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (19)

  1. Tas zuzāns nu dikti līdzīgs ābelniekam. Sākumā, ieraugot bildi, tā arī padomāju. Izrādās, – ne. Bet varbūt viņi ir brālēni ? Ģērbšanās stili arī vienādi -abi tādi rūtaini

    4
    3
  2. Vai tad bāriņtiesa un sociālais dienests ir likvidēts. Ko var ņemties krustu šķērsu! Varbūt tam centram ir arī nepubliskots mērķis? Tās pseido policijas mašīnas tā jocīgi izskatās. Ir aizliegts civilās mašīnas krāsot policijas krāsās. Taisa visādas zaļās ielas un miljonus iegulda graustos un te vēl kaut kādi brīvprātīgie. Kā tas viss iet kopā? Kāds atbildīgais var paskaidrot?

    12
    4
  3. Tātad nodokļu nauda ir ieguldīta neefektīvi, ja no ziedojumiem jāveic tas, ko dara algotas un no nodokļiem finansētas organizācijas?

    12
  4. vai tieši “bāriņtiesa” valstī nav izveidota kā institūcija, kam visas šeit, rakstā minētās jauniešu problēmas būtu jāredz un jānovērš? Ak jā, tā ir kārtējā iestāde, kuras darbinieces redz to pašu, ko citas tādas pašas redz pa “Izglītības un zinātnes ministrijas” logiem, respektīvi neredz neko, jo galvenais ir “sakārtot papīrus” , Tie valstī daudz augstākā vērtē nekā mazais cilvēkbērns.

    15
  5. Pievilti no pieaugušo puses. Vainas apziņa. Bezcerība. Nav nekā, ko ēst un ģērbt. Tās ir tikai dažas no emocijām, par kurām jaunieši stāsta biedrībā “OPEN Radošais Centrs”. Vislielākā atbildība par šo jauniešu likteņiem un dzīvēm gulstas uz sabiedrības pleciem, jo tieši sabiedrība ir tā, kas viņus noniecina, un sabiedrība ir tā, kas nedod viņiem iespējas.

    12
  6. Palūko – sistēmai jau zināmi ir šie visi gadījumi, bet tā neko nedara kā tikai saraksta pareizi papīrus. Manuprāt nav sliktāka Sociālā dienesta Latvijā, kāds tas ir Bauskā.

    10
    2
  7. Pašķirstīju Zuzānes bēru viesu galeriju, kur nu bez Attīstībai Par Jaunupa, Bondara, arī Pūce kā dzīvs, ak azartspēļu atbalstītāji…

    12
    3
  8. Šie bērni nepiedzimst sabiedrībai, bet gan konkrētiem vecākiem, tad kādēļ šeit jāpiesauc sabiedrība?Tev tāda komunistiska domāšana – mēs atbildam, sabiedrība, visi un tā joprojām, tad kāpēc tā cīnās par to, ko sauc par ģimeni, tad jau visi piedzimušie bērni uzreiz jānodod sabiedrībai ,jāatņem vecākiem. Es arī esmu sabiedrības daļiņa un nejūtu atbildību par svešiem bērniem, visus pabalstus u.c taču valsts dod vecākiem, tie to notērē un sabiedrība lai tālāk rūpējas par viņu bērniem. No sabiedrības rūpēm čiks vien sanāks.

    9
    2
  9. Kaut kas neiet kopā. Kāds kaut ko noklusē. Latvijā brīnumu nav. Bērnu aizsardzības instances varētu apgaismot tautu, kāpēc Bauskas bērni ir badā, pliki, bez pajumtes. Tā ir saprotams no šī raksta.

    4
    2
  10. tik katrs, kuram nepatiks noteikumi maajaas, dosies uz centru, jo tur var dariit,ko grib, neviens nemaaciis pareizi dziivot. Ko dariit beerniem liidz 13 gadu vecumam, ja ir nosauktaas probleemas? Kas paliidzees tiem?

    2
    1
  11. vai tad tāda domāšana šeit jau no laika gala? Ja kas, pilsoņi domā, ka viņu vietā bērnu audzināšanu var uzticēt bērnudārziem, skolām un citām, speciāli veidotām iestādēm, Bet iestādēs domā, kādu pabalstu vēl piešķirt, lai bērnu vecāki “atkratītos” un bieži vien arī vecākiem ar pabalstiņu ir gana. Kādēļ tajā pašā Anglijā, Īrijā sociālie dienesti ir tik aktīvi? Vai ne tādēļ, ka zina savus pienākumus un ar “papīru sakārtošanu” tur nekas nebeidzas, tur sociālās iestādes nestāv tukšas, kā pie mums, par miljoniem būvētas…. Arī man ir nācies kontaktēties ar Bāriņtiesas vadītāju, kura jau toreiz izskatījās krietnā pensijas vecumā un negribēja saprast, vai arī nesaprata manis teikto pusaudzes sakarā. Tāda nu ir tā “pieredze”, vairāk negribas

  12. Kāpēc azartspēles tik loti rūpējas par bērniem? Bāriņtiesai pat būtu pienākums izpētīt. Varbūt jāpiesaista arī nodokļu speciālisti. Mašīnas labi izskatās.Ja viss kārtībā, lai dieviņš palīdz svētajā darbā.

    1
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.