Valsts zinātniskajā institūtā “BiOR” aizvadīta diskusija “Ar smago tehniku upē – izaicinājumi, ieguvumi (un zaudējumi?) ūdensteču tīrīšanā un atjaunošanā”, kuras mērķis bija rast labākos risinājumus, kā, pielietojot smago tehniku, uzturēt straujteci, lai veicinātu lašveidīgo zivju populāciju Salacā, portālu informēja “Bior” pārstāve Ilze Dimante.
Salaca ir nacionālā lašu indeksupe, tajā netiek ielaisti lašu mazuļi no zivjaudzētavām. Lašu populācija Salacā veidojas tikai dabiskā ceļā, tāpēc ļoti liela nozīme ir lašu nārstam piemērotu dzīvotņu platībai un kvalitātei, ko ir samazinājusi upes gultnes aizaugšana.
I. Dimante atklāja, ka uz diskusiju tika aicināti nozares eksperti un upju apsaimniekošanā iesaistītās valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas, lai kopā rastu risinājumus, kā efektīvāk veikt upes gultnes atjaunošanu, aizauguma samazināšanu un zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošanu.
Pasākuma dalībnieki vienprātīgi atzina, ka upju atjaunošana ir svarīgs priekšnosacījums upes ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai, tomēr, lai sasniegtu iespējami labāku rezultātu, tas jādara zinātniski pamatoti.
Upju aizaugšanu veicinājusi cilvēka rīcība, gan novadot upēs pietiekami neattīrītus notekūdeņus, gan arī pieļaujot sedimentu un barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm. Pirmā upes atjaunošanas pieredze gūta pirms vairāk nekā 30 gadiem Lielupē, Mūsā un Mēmelē, kur ar traktortehniku veikta upes gultnes tīrīšana.
Diskusijā noskaidrots, ka smagās tehnikas izmantošana pierādījusi savu efektivitāti, taču ir jāņem vērā, ka tās izmantošana var atstāt arī nelabvēlīgu ietekmi gan uz ūdens organismiem, gan aizsargājamām dzīvotnēm. Nepareiza tehnikas izmantošana var degradēt upes ekosistēmu, bet zivju un citu organismu dzīvotņu atjaunošanās var prasīt vairākus gadus.
Apkopojot visu upju apsaimniekošanā iesaistīto pušu un ārvalstu pieredzi, secināts, ka, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātu upju atjaunošanā, veicinot zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošanos, svarīgi to darīt mērķtiecīgi un plānveida. Kā akcentēja institūta “BIOR” pētnieks Kaspars Abersons: “Upju atjaunošanas pasākumi ir nepieciešami, taču tie ir rūpīgi jāplāno, un pēc darbiem ir nepieciešams monitorings faktisko ieguvumu novērtēšanai”.
Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieku un citu iesaistīto ekspertu pieredze un zināšanas, kā arī, apkopotā informācija par labas prakses piemēriem tiks izmantota, lai projekta “LIFE IS SALACA” ietvaros īstenotu efektīvu un ilgtspējīgu Salacas upes atjaunošanu.
Diskusijā piedalījās un dalījās praktiskā pieredzē gan nevalstisko organizāciju, gan valsts institūciju pārstāvji, kuri jau ir īstenojuši ūdensteču atjaunošanas pasākumus Salacā, Lielupē, Mūsā, Mēmelē, Gaujā un Ventā.
