Uldis Varnevičs
Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē deputātiem bija jālemj par sadarbībā ar «LEADER» programmu projektu īstenošanu Īslīces kultūras nama zāles izgaismošanai un apskaņošanai. Pēdējais raisīja diskusijas, gan ar pašu lēmumprojektu nesaistītas.
Kopumā dažādu veidu kultūras projektu īstenošana novadā, īpaši piesaistot finansējumu ārpus Bauskas novada budžeta, novada komiteju sēdēs lielas diskusijas nav bijušas. Arī šoreiz projektu atbalstīja, bet viena no situācijām raisīja pilnīgi izmisīgu Bauskas kultūras centra vadītāja un Bauskas novada domes deputāta Jāņa Dūmiņa reakciju.
Nolietota un nepilnīga
Par projektu «Īslīces kultūras nama zāles izgaismošana un apskaņošana» finanšu komitejas sēdē, kas notika 17. februārī, informēja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone: «Pašreizējā izgaismošanas un atskaņošanas sistēma ir nolietojusies un nepilnīga. Lai nodrošinātu kvalitāti, ir nepieciešams iegādāties un uzstādīt apskaņošanas un apgaismojuma aprīkojumu. Kopējās izmaksas 36 523 eiro un finansējums 32 871 eiro no «LEADER». Līdz 22. martam jāsagatavo projektu iesniegums.»
Šajā brīdī izskanēja salīdzinoši mierīgs J. Dūmiņa komentārs: «Protams, atbalstīšu šo lēmumam projektu, jo ir iespēja iegūt tehniku. Bet gribētu repliku – bijušajā Bauskas novadā Īslīces kultūras nams ir vislabāk aprīkotais kultūras nams. Līdz manai iestādei informācija, ka varētu piedalīties projektu iniciatīvās, neatnāca. Īslīces kultūras namam ļoti bieži ir šādas projektu prioritātes. Atbalstīšu, bet esmu par to, lai visi kultūras nami attīstās.»
Pilsētai netiks
Situāciju mēģināja skaidrot Īslīces pagasta nodaļas vadītāja Sandra Ķisele: «Esam aprīkoti labi, viss kārtībā, bet tehnika nolietojas, pēdējie mikrofoni ir iepirkti 2017. gadā…» Šajā brīdī J. Dūmiņš neizturēja. «Kultūras centram ir kaut kas nopirkts 2005. gadā!» kultūras centra direktors praktiski «uzsprāga». Viņš pieminēja kultūras centra ēkas problēmas un reizē uzsvēra, ka esot jādomā ne tikai par Īslīces, bet arī citu pagastu kultūras namiem. «Tehniku iepērkam, bet ēkas uzturēšana paliek otrajā plānā. Bauskā drīz varēsim vērt durvis ciet, jo nedrīkstēsim ēku ekspluatēt. Nākamreiz, kad ir iespēja pieteikties «LEADER» projektiem, varētu vairāk aprunāties ar kultūras darbiniekiem,» sašutis bija J. Dūmiņš.
Kādu brīdi abi mēģināja runāt pat vienlaikus, līdz situāciju skaidroja I. Tijone. Viņa sacīja, ka Bauska ir reģionālās attīstības centrs un pilsēta, kas attiecīgi nozīmē, ka šeit nevar īstenot «LEADER» projektus, kas ir atvēlēti lauku atbalstam. Savukārt Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis novērtēja, ka šajā jomā sadarbība bijušajā Bauskas novadā neesot bijusi pietiekami laba. Deputāts Juris Krievs komentēja, ka līdzīgs tehniskais iepirkums Iecavas kultūras namam esot bijis 1999. gadā.
Pārmetumus noraida
Īslīces pagasta nodaļas vadītāja S. Ķisele gan projektu aizstāvēja, norādot, ka lielāko daļu finansējuma plānots atvēlēt Īslīces kultūras nama apgaismojuma sistēmas nomaiņai, kur lielākā daļa ir no kultūras nama celtniecības laika, un ik pa brīdim apgaismojums izslēdzas pats no sevis.
Bauskas novada administrācijas vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka skaidroja, ka projekti veidoti arī citām kultūras ēkām. «Iepriekšējā projektu konkursā no Grenctāles tieši iesniedza divus «LEADER» projektus – skatuves aizkaru un apgaismošanas tehnikai. Katrā reizē ir attīstīti arī citi kultūras centri – Ceraukstes tautas namā skaņa un fasāde, Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā bija remonta darbi, un arī šogad iesniegsim projektu skatuves labiekārtošanai. Gailīšos, Kamardes centrā, ir bijuši trīs projekti. Diemžēl Bauskā nevaram ieguldīt,» tā J. Kalinka.
Deputāts Guntis Kalniņš aicināja aktīvāk šādā situācijās iesaistīties kultūras nodaļai. A. Okmanis pārliecinājās, ka to dzirdējusi kultūras nodaļas vadītāja Antra Ozoliņa. Deputāti lēma jautājumu virzīt uz domes sēdi, kas notiks 24. februārī.
Hem… BKC vadītājam tak pašam būtu jāmeklē savai iestādei atbilstoši projekti, nevis jāizmanto savs deputāta statuss, lai noliktu Īslīces kulturas namu.
Tak ej uz domi, kā BKC vadītājs un prasi mikrofonus, pagājušajā sasaukumā tak bija koalīcijā, ko neizmantoja priekšrocības. Neviens “lielais” pasākums nenotika, nebija jāplāno- varēja rakstīt projektus un pieprasījumus.
Nu man arī liekas smieklīgi, ka tagad deputātelis uzsprāgst. Vai tad tā nav vadītāja kompetence meklēt līdzekļus un attīstīt savu centru? Tiešām nožēlojami, ja kā pats saka BKC kaut kas nopirkts vien 2005.gadā. Ar tādu izdarību arī 2055.gadā nekas netiks nopirkts! Vispār jau vajadzēja vienu kārtīgu multifunkcionālu halli uzcelt, kur arī rīkot pasākumus un koncertus. Vai arō koncertzāli būvēt. Bet te jau bibliotēkai naudas nav, ielām naudas nav, kultūrai droši vien tikai 2100.gadā varbūt bitkoins parādīsies.
Jāpiekrīt Jānim Dūmiņam. Bauskai atkal- nekā. Tas ir saprotams, ka šis projekts neatbalsta pilsētu, bet tad ir jāpārplāno līdzekļi savādāk.
B Dz rakstā par tūrisma attīstību tas pats Dūmiņš augstprātīgi norādīja, ka “ Korfa dārza lampiņas bija domātas tikai baušķeniekiem”. Laikam tie novada iedzīvotāji, kas nedzīvo Bauskas “lielpilsētā” ,viņaprāt, nav pelnījuši baudīt svēku atmosfēru. Kad runa ir par finansējumu un atbalsts tiek ārpus “lielpilsētas”,tad gan pēkšņi -visiem esot jāattīstās vienlīdzīgi.
Kur Bauskas KC izmanto lietderīgi naudas līdzekļus? Krēsli….mīkstais segums-lielajā zālē uz pakāpieniem….ui naudiņa….Nauda…”nesmird” un vēl jau ….
Kādi pasākumi tur notiek….Nekādi….
Jā vecie prožektori kalpo jau VAIRĀK kā 40 gadus, jaunie jāmaina biežāk,,,,,,,,,,,
Es atvainojos, bet kā, KĀ, deputāts var nezināt, ka LEADER ir atbalsts lauku attīstības veicināšanai? KĀ viņš vispār var iebilist un komentēt, ja tiek runāts par konkrēto projektu atbalstu?
Es saprotu kā BKC vadītājs.. jā, ok. Bet kā deputāts? Kā var nepārzināt par ko vispār tiek runāts?
Tad nākas aizdomāties vai vispār jebkurš lēmums par jebkāda finansējuma piesaisti tiek pieņemts korekti.
Bauskas Kultūras centra ēka kļūst arvien nožēlojamāka. Tomēr normālā laikā tieši tur notiek lielākā daļa pasākumu un koncertu ko vērts apmeklēt. Diemžēl direktors, pat būdams deputāts, nav gādājis lai iegādātu labāku aparatūru, uzlabotu apgaismojumu, kas bieži atgādina krēslas stundu. Bet pašvaldība pati savai iestādei necenšas palīdzēt.
Turpretīm Grenctālē labākajā gadījumā viens pasākums gadā vai kāds bēru galds. Īslīces kultūras namā liels plašums un tukšums, ko vajag deju skates laikā, bet kori tur neskan. Ballītes, jā tām tur ir vieta.
Toties Rundāles savos patstavības gados saviem spēkiem ir tikusi pie lieliska multifunkcionāla centra un izcilas kultūras darbinieces vadībā spēj piesaistīt kultūras notikumus no visas Latvijas.
vai, vēl pat 10 gadus atpakaļ ar tādu pašu centību nepieprasījām naudu lauku skolām? Ne tikai tūkstošus, bet arī miljonus dažai labai? Vien gribas atgādināt, vai toreiz Dikļos un arī vēlāk varētu notikt latviešu dziesmu svētki, ja to rīkotāji būtu pieprasījuši šodienai adekvātas summas? Vai visus okupācijas gadus būtu spējuši saglabāt latvisko kultūru, ja rīkotājam pat par vienu pasākumu dziesmu svētku ietvaros būtu samaksā jau 20 tūkstošus? Piedodiet, tā nav kultūra bet bizness un personīgas intereses, kurās dalībnieki ir vien statisti
Tad vismaz Bauskai varēja atvēlēt tāda paša apjoma naudiņu, kādu atvēl projekta līdzfinansējuma formātā lauku kultūras namiem. Tad vismaz būtu kait cik līdzvērtīgi.