Brunavā, lai tiktu pie gluda ceļa uz pagasta centru, vēl ilgi jāgaida

Sals un tam sekojošie atkušņi, pārmērīgi lielais nokrišņu daudzums februārī ir bijis milzīgs pārbaudījums lauku teritorijās esošajiem grantsceļiem. Tie ir grūti izbraucami, intensīvi veidojas bedres, daudzviet, lai kaut kā situāciju glābtu, ir ieviesti transporta masas ierobežojumi. Uzņēmumā «Latvijas Valsts ceļi» norāda, ka Bauskas novads neatšķiras no visas Latvijas – valsts ceļu tīklā vairāk nekā 10 000 ceļu ir ar grants segumu, lielākā daļa ir sliktā tehniskā stāvoklī. Vairāk nekā 4000 km vietējo ceļu ir zaudējuši savu nozīmi valsts mērogā, tāpēc ir nododami pašvaldībām, un katrai vietvarai jau ir jāizvērtē, kuri ceļi ir prioritāri sakārtojami.

Lamājas, bet dzīve uz priekšu rit

Šonedēļ «inženieris sals» ir nedaudz uzlabojis braukšanas apstākļus uz grantsceļiem Brunavas pusē. Dubļu zampas, kas bija pirms vairāk nekā nedēļas, tagad autovadītāji pamanās izlīdzināt, dubļu masu piebraucot bedrēs.

Situācija ir kritiska, atzīst Brunavas pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova. Vaicājot, vai apstākļi ir līdzīgi kā 2017. gadā, kad toreizējā Bauskas novada dome aicināja Ministru kabinetu izsludināt novadā ārkārtējo situāciju valsts grantsceļu kritiskā stāvokļa dēļ, B. Marčenkova atbildēja, ka nekas īpaši no tā brīža nav mainījies: «Ceļu stāvoklis, cik slikts bija toreiz, tik neapmierinošs tas ir arī tagad. Otra lieta, kas ir identiska ar pieminēto laika nogriezni, ir tas, ka šis periods sakrīt arī ar Saeimas vēlēšanām. Taču tas neko daudz nemaina, jo labāki apstākļi šajā brīdī netiek piedāvāti.»

Pagasta nodaļas vadītāja atzina, ka apmierinošākā stāvoklī ir pašvaldības ceļi, kuriem 2019. un 2020. gadā tika veikta pārbūve. Tā, piemēram, kad pirms neilga laika valsts autoceļš no A7 uz Ērgļiem vietām bija gandrīz neizbraucams, daudzi iedzīvotāji un preču piegādātāji izmantoja nokļūšanai Ērgļos un tuvējā apkaimē pašvaldības ceļus, kas iet caur Grenctāli. Attiecībā par valsts vietējo autoceļu V1021 Grenctāles pienotava–Ērgļi–Mežgaļu skola–Tunkūni posms no A7 līdz Ērgļiem ir identificēts kā primārais Brunavas pagasta Ērgļu savienojums ar novada centru un ir iekļauts valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla būvniecības stratēģijā, paredzot līdz 2027. gadam tam veikt pārbūvi un ieklāt saistīto segumu. VSIA «Latvijas Valsts ceļi» savā 25. janvāra vēstulē Zemgales plānošanas reģionam apliecināja, ka būvdarbu sākšanas laiks šajā autoceļa posmā būs atkarīgs no autoceļu nozarei pieejamā finansējuma.

«Vieglāk no šiem LVC ziņojumiem nepaliek. Taču jāatzīmē, ka dzīve pagastā nav apstājusies, veikali strādā, preču piegāde tiek nodrošināta, bērni uz skolu tiek aizvesti, sabiedriskais transports kursē, ar kādām problēmām, tā ir cita lieta. Mēs visi lamājamies, esam neapmierināti, noguruši, lieli izdevumi ir automašīnu remontiem, bet ietekmēt notiekošo ir grūti. Latvieši jau ir izturīgi, tie, kas te dzīvo, kaut kā cīnās. Kas tad cits atliek? Tas jau ir daudz panākts, ka vismaz kaut kad nākotnē brauktuve ir iezīmēta, jo līdz šim vispār neko nesolīja. Nedaudz uzlaboja ceļa virsmu, un tas arī viss. Esmu rakstījusi simts un vienu vēstuli dažādām institūcijām, un nekāda rezultāta. Pateica, ka ceļš ir normālā stāvoklī, autotransporta plūsma ir minimāla, un tālab jāpriecājas, ka pašlaik vismaz viens posms ir iekļauts kaut kādās programmās,» teic B. Marčenkova.

Ar katru reformu citas prioritātes

Viņa atklāja, ka pašvaldībā ir saņemtas daudzas ziņas par ceļiem, kurus grib nodot pašvaldības pārziņā. Viena no šīm brauktuvēm ir arī ceļš no Mūsas ciema līdz pat Bardžūniem. «Kā pašvaldība lems, tā arī būs. Es ceru, ka vietvara nepiekritīs šim piedāvājumam un nepieņems, jo brauktuve ir sliktā stāvoklī,» vērtē B. Marčenkova.Viņa akcentēja, ka ir izveidojies jauns novads un prioritātes atkal noteiktas citas. Tagad tiek uzsvērts, ka ceļa nav uz Vecumniekiem, normālas brauktuves neesot arī uz Kurmeni. Brunava diezin vai drīzumā kādā prioritātē tiks ietverta, lēš B. Marčenkova.«Man ir lielas bažas, ka nākošajā administratīvi teritoriālajā reformā nolems Bauskas novadu apvienot ar Ķekavas novadu un tad uzturēs tikai šoseju A7, Brunava būs «pazudusi», iespējams, izzudīs prioritāte uz Vecumniekiem. Lūkojoties uz kaimiņvalsts ceļiem, situācija tik tiešām ir apskaužama. Pārbraucu Bardžūnos pāri valsts robežai, un pēc dažiem kilometriem sākas asfalts. No LVC viedokļa mēs skaitāmies nomale, bet tajā pašā laikā uzskatu, ka Brunava ir vārti no Eiropas Latvijā, taču tiesa – tie vārti galīgi izļodzījušies. Jā, mums gabaliņš ir A7, bet iekšējie ceļi pilnīga katastrofa,» tā B. Marčenkova.

Pašvaldībai pārņemt ceļus nav reāli

Bauskas apvienības pārvaldes būvinženiere Agita Eglinska apliecināja, ka brauktuves un ielas Bauskas novada Bauskas pārvaldē ir apsekotas. «Sadalot autoceļus un ielas pēc intensitātes, viskritiskākais stāvoklis ir uz Bauskas ielām. Ceļi pašlaik ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet, kamēr nenožūs klātne, nekādus uzturēšanas darbus, izņemot caurteku tīrīšanu, ūdens novadīšanu vai apauguma noņemšanu, veikt nav iespējams,» paziņo A. Eglinska.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis piekrita būvinženieres teiktajam. Viņš apstiprināja, ka pašlaik notiek LVC piedāvājuma izvērtēšana, taču, viņaprāt, neesot iespējams pārņemt brauktuves, kurām valsts paredzējusi piecus gadus pēc kārtas katru gadu dot 1560 eiro, kuros ietilpst grāvju tīrīšana, pļaušana, ceļa planēšana, greiderēšana un citi darbi. «Domāju, ka nav reāli pārņemt. Ja Brunavas pagastā Liepu ielas rekonstrukcija Grenctālē izmaksā 1,8 miljonus eiro, aizņēmumā varam iegūt vien miljonu eiro, tās ir milzīgas investīcijas. Ja pārņemsim ceļus, automātiski nauda vairāk neradīsies, tālab uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina valstij.» Bauskas novada domes priekšsēdētājs arī kritizēja LVC Bauskas nodaļas darbu un norādīja, ka šo tematu izrunājis ar LVC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski, kurš solījis veikt reorganizāciju, izveidojot kopīgu Zemgales nodaļu.

Vairāk kā puse – ar grants segumu

LVC pārstāve Anna Kononova skaidroja, ka grantsceļu stāvokli ļoti ietekmē laika apstākļi. «Kā zināms, ziemā tos uztur ar piebraukta sniega kārtu. Šo ceļu bīstamos posmus pēc nepieciešamības rievo un kaisa ar smiltīm, taču šādos apstākļos tas nav efektīvi, jo kūstošais sniegs un lietus noskalo smiltis no ceļa, bet rievojums izkūst. Jāņem vērā tas, ka ceļa stāvoklis šādos apstākļos var mainīties ļoti strauji. Atkusnī uz grants autoceļiem var iestāties šķīdonis – pārmitrināts grants segums zaudē nestspēju, un braukšanas apstākļi pasliktinās. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām,» stāsta A. Kononova. Viņa uzsvēra, ka atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Šķīdonis uz grantsceļiem parasti iestājas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā esot vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt – uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grantsceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.

A. Kononova akcentēja, ka šķīdonis uz Brunavas ceļiem vēl nav iestājies un nestspēja nav zudusi. Patlaban remontdarbi uz vietējās nozīmes autoceļa Bauska–Brunava–Paņemūne–Lietuvas robeža (V1022) nav plānoti, ceļš tiek uzturēts ar ikdienas uzturēšanas darbiem. Lūdzot precizēt, kad varētu sākties autoceļa V1021 posma pārbūve, LVC pārstāve norādīja, ka tuvākajos pāris gados darbi plānoti, kas nozīmē, ka tie varētu notikt tuvāk 2027. gadam.