Ar ceļiem saistītas problēmas turpina vajāt Brunavas pagasta iedzīvotājus. Pārbrauktuve pār Ceraukstes upi Grenctāles ciemā ir sakārtota, un iedzīvotāji var mierīgi braukt pāri, bet tagad viņi sūdzas arī par to grants seguma ceļu, kuru remontēja salīdzinoši nesen.
Janvāris atnāca ar lieliem ūdeņiem un sadalīto Grenctāles ciemu – ūdens izskaloja pārbrauktuvi. Tagad problēma novērsta. «Brauktuve ir atjaunota, viss notiek. Cilvēki brauc, vairāk tādu problēmu nav, ūdens līmenis bija augsts, tagad ir krities,» informē Brunavas pagasta nodaļas vadītāja Baiba Marčenkova. Toties pašķīdušie zemesceļi tagad tracina pārējos Brunavas pagasta iedzīvotājus, kam līdz asfaltētam ceļam gana tālu.
Brunavas pagasta iedzīvotājai Dacei Savčenko šīs nedēļas sākumā pacietības mērs bija pilns. «Septiņus kilometrus līdz šosejai braucu 42 minūtes. Ceļš tāds, ka lauž mašīnas, – manam auto izpūtējs nokrita,» stāsta iedzīvotāja. Viņa uzskata, ka problēma ir arī ceļa zemais statuss – to labo pašu pēdējo. Attiecīgi, ja rodas bedres, tad tās izsit aizvien vairāk. Turklāt arī citi ceļi neesot labāki. «No Ērgļu centra ir trīs ceļi, kur braukt. Neviens no tiem pašlaik nav normāli mērojams,» tā D. Savčenko.
Tuvu izmisumam ir uzņēmuma «Kāpostnīca» vadītāja Iveta Ļekūne. «Tikko atbraucu no Bauskas un nolādēju visu pasauli. Braucu ar 30 kilometriem stundā 18 kilometrus uz Brunavu. Vedam ar četriem mikroautobusiem produkciju katru dienu. Pirms sniega ceļš bija ļoti briesmīgs, smagās meža mašīnas izbraukā. Mašīnas remontējam, pabaramies, bet to var risināt tikai valsts līmenī. Eksporta kravas nebrauc pie mums – vedam paši uz Rīgu, jo neviens jau nebrauc pa tādu ceļu. Tās ir milzīgas naudas, ko sedzam no biznesa,» pauž I. Ļekūne.
Situāciju mēģināja uzlabot valsts VSIA «Latvijas Valsts ceļi». «Uzveda šķembas uz bedrēm. Ceļš ir diezgan normālā stāvoklī. Pašlaik ir izbraucams. Bija sliktāk – kā jau grantsceļi, kad tie pārmirkst. Pašlaik no Ērgļiem līdz Grenctālei var izbraukt,» saka B. Marčenkova.
Iedzīvotāji tik pozitīvam vērtējumam nepiekrīt. «Vakar un aizvakar lielākās bedrēs bēra granti, bet labāk jau nekļuva, jo neko neizlīdzināja, tikai pabārstīja,» saka D. Savčenko. «Varētu palaist kādu greideru, kas kaut nedaudz pieskrāpē, lai bedres nav tik asas. Arī tas ceļš, kur miljonu iegāza, ir slikts. Zemē nomesta nauda. Arī tagad uzbērtās šķembas – diezgan bezjēdzīgi tas izskatās,» vērtē I. Ļekūne.
Uzņēmēja atzīst, ka situāciju saprot, – valstij nav naudas, lai visur uzlietu asfaltu. Bijušas sarunas, ka 2027. gadā vismaz vienu no trim ceļiem asfaltēs, bet līdz tam laikam atliek ciest.
Kopumā rodas izjūta, ka gandrīz vai katrs Brunavas pagasta attālāku teritoriju iedzīvotājs ir rakstījis vai prasījis palīdzību Satiksmes ministrijai. «Esmu bijusi pie ministriem. Cīnos par normālu ceļu kopš 2017. gada. Atceros, kā ceļu apskatīja vēl Uldis Augulis satiksmes ministra amatā,» saka D. Savčenko.
«Bauskas Dzīve» lūdza Satiksmes ministrijas un citu iesaistīto personu viedokli par situāciju Brunavas pagastā. Turpināsim sekot līdzi situācijai un tuvākajā laikā publicēsim iesaistīto skaidrojumu.
