www.bauskasdzive.lv
Janvāra beigās sākās pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projekta «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide» 7. kārtā. Strādājošie vecumā no 25 gadiem var izvēlēties kādu no gandrīz 800 izglītības programmām, kas ir līdz šim lielākais mācību piedāvājums vienā projekta kārtā. Pieteikties mācībām strādājošie var līdz 24. februārim mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.
Savs piedāvājums Bauskas novada iedzīvotājiem ir mācību centram «BUTS». Izglītības iestādes Bauskas filiāles vadītāja Aija Zinko norādīja, ka mācību piedāvājums balstīts uz darba tirgū aktuālas profesijas apguvi vai profesionālo pilnveidi, lai uzlabotu nodarbināto profesionālās prasmes atbilstoši darba tirgus aktualitātēm.
Mācību centrs «BUTS» šajā kārtā piedāvā vairāk nekā 50 programmas visā Latvijā, Bauskas filiālē – 46 programmas. «Esam piedalījušies visās mācību kārtās, un šī projekta realizācijas laikā pie mums izglītojušies vairāk nekā 9000 interesentu. Gūtā pieredze ļauj mums piedāvāt aktuālas izglītības programmas un piesaistīt augstas raudzes pasniedzējus,» teic A. Zinko.
Viņa atzīmēja, ka Bauskā īpaši pieprasītas programmas iepriekšējā kārtā bija «Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija» un «Grāmatvedība». Savukārt tagad 7. kārtā tiek piedāvātas gan jaunas programmas «Administratīvie un sekretāra pakalpojumi», «Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli», «Enerģētika un elektrotehnika», «Nekustamā īpašuma tirdzniecība un apsaimniekošana», «Dārza ainavu plānošana», gan jau citās kārtās iecienītās «Metālapstrāde», «Telemehānika un loģistika», «Mēbeļu restaurācija», «Dokumentu un arhīva pārvaldība».
Arī mācību forma dažādām programmām ir atšķirīga – klātienē, daļēji klātienē vai attālināti. Nodarbību laiks tiks pielāgots strādājošiem – darbdienu vakaros vai brīvdienās.
«Aicinām Bauskas novada iedzīvotājus nevilcināties un izmantot šo lielisko iespēju jaunu prasmju apguvei un savas konkurētspējas paaugstināšanai. Ja vajadzīga konsultācija par izglītības programmām vai pieteikšanās kārtību, zvaniet vai rakstiet mums, mēs ar prieku palīdzēsim,» teic A. Zinko.
Pieaugušo mācību programmās var piedalīties ikviens nodarbinātais virs 25 gadiem, mācību maksu 90 – 95% apmērā sedz ES fondi un valsts, 5 – 10% ir programmas dalībnieka līdzmaksājums. Nodarbinātajiem ar maznodrošinātās vai trūcīgas personas statusu mācības ir bez maksas. Projektā ikviens nodarbinātais var piedalīties divas reizes, ja mācības nav pārtrauktas.
Kā būtu, ja nauda sekotu bezdarbniekam uz uzņēmumu, nākamā “speciālista” pēc kursu beigšanas darba vietu, lai tieši tur cilvēks apgūtu vajadzīgās zināšanas, zināšanas, kas nepieciešamas konkrētās darba vietas ieņēmējam. Lai nebūtu tā, ka kursus beigušais vēl vismaz mēnesi jāapmāca tajā, ko būtu jāprot kursus beigušajam. Vai daudzi no bezdarbniekiem kursos nepiedalās vien stipendijas dēļ, un tas beigšanas papīrītis ir vien NVA statistikai? Vai, piemēram, var būt labs metinātājs, ja pat pusgadu vai ilgāk cilvēks “degli” nav turējis rokā? Darbā pieņemtam, viss jāsāk no gala, it sevišķi, ja kursi bijuši kā bezdarbnieka “izklaides” sastāvdaļa?
Atbilde vien – mācības pieaugušajiem nav bezdarbnieku apmācība, tā domāta strādājošiem un parasti cilvēki izvēlas papildināt zināšanas, kas tieši nepieciešamas darbā, vai arī, gluži pretēji – pašreizējais darbs neapmierina un vēlas iemācīties ko gluži jaunu. Ir programmas, kas paredz prakses vietu, ir tādas, kur stundu skaits ir neliels un praktiskās nodarbības ir tikai dažas, papildinot toriju. Katrā ziņā katram iesaku atrast ko noderīgu, ko iemācīties, arī tad, ja turpmākā dzīvē ne visu apgūto var praktiski izmantot, smadzeņu kustināšana nevienam par sliktu nenāk.
neiet runa par bērniem, jo šie kursi domāti vien pieaugušajiem, un lielākoties kursos klausītāji ir tieši bezdarbnieki un tieši tie, kas jau ir ilgstošie bezdarbnieki, jo stipendija, kursu laikā maksātā, ir liels kārums ne vienam vien, lai turpinātu “meklēt darbu”. Cik daudz joprojām ir to bezdarbnieku, kas darbavietā nostrādā vien tik ilgi, lai varētu no jauna saņemt pabalstu un mācīties jaunu profesiju, un tā līdz pensijai Kā zināms, tieši šādu kursu rīkotājiem ir vislabākā sadarbība ar NVA- abas puses ir ļoti apmierinātas, vienai plāns, otriem nauda, bet, vai uzņēmējiem darbaspēks, tas jau atskaitēs nerakstās
Nosauciet uzņēmēju Bauskā kurš meklē darbaspēku….
protams, jebkuras zināšanas ir ieguvums priekš cilvēka. Bet paliek jautājums, cik uzņēmēju ir interesējušies par šiem BUTS organizēto kursu beidzējiem, cik no saviem darbiniekiem uzņēmēji ir nosūtījuši uz BUTS kursiem profesijas apguvei vai kvalifikācijas celšanai, baidos, ka to skaits ir tuvu nullei. Šie kursi, kuros lielākoties mācās bezdarbnieki, ar NVA nosūtījumu vairāk izskatās kā ES līdzekļu apgūšana, ja ir līdzekļi pieejami, atradīsim veidu kā tos apgūt. Starp citu, daudzi no “kursantiem” ir tieši vidusskolas beidzēji ar tajā iegūtajām zināšanā,, zināšanām, ko var pielīdzināt “divām klasēm plus koridors”, jo šāds vidusskolas absolvents- jaunais “mārketinga speciālists” manā klātbūtnē stundu rēķināja jumta segumam nepieciešamo materiāla daudzumu, līd beidzot atzina, ka jānāk citu reizi, kad darbā būs atgriezies aritmētikas intereses apguvušais firmas darbinieks. Ja vidusskolas diplomu spēj iegūt ļoti daudzi ar pilnīgi “tukšu būrīti”, tad arī kursi daudz neko nelīdzēs, ja nu vien pašvaldībā kāda “vietiņa” uzradīsies….