www.bauskasdzive.lv
Konkursam “Latvijas būvniecības Gada balva 2024” pieteikti 149 objekti, portālu informēja konkursa rīkotāji.
Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.
Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils.
Konkursam pieteikti arī vairāki objekti Bauskas novadā. “Latvijas būvniecības Gada balvai 2024” izvirzīta Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūve (Rīgas ielā 24, Vecumniekos), kas ir būtisks ieguldījums izglītības infrastruktūras attīstībā. Projekta pasūtītājs ir Bauskas novada dome, un tas tapis ar “BM-projekts” arhitektu iesaisti. Būvdarbus veica Personu apvienība “Kvintets M” un “REMCE”, savukārt būvuzraudzību nodrošinājis Raivo Soks.
Starp pieteikumiem atrodams vēl viens pašvaldības objekts, un tas ir sociālo pakalpojumu centrs Bauskā (Rūpniecības ielā 9). Pasūtītājs ir Bauskas novada dome, projektēšanu veica “JaunRīga”, būvniecību – “REATON”, bet būvuzraudzību nodrošinājis “Cerkazi-G”.
Arī privātajā sektorā Bauskas novadā ir izceļami objekti. Konkursam pieteikta vēsturiskas ēkas pārbūve. Pasūtītājs ir privātpersona, projektēšanu veica arhitekte Aija Ziemeļniece, bet būvniecību realizēja “Kaskāde Būve”.
Papildus tam konkursā pieteikts teritorijas labiekārtojuma projekts pie vēsturiskas ēkas Bauskas novadā. Projektu realizējusi Iveta Burkāne.
Gunita Jansone, konkursa organizatore un biedrības “Building Design and Construction Council” (BDCC) pārstāve, atzīmē, ka konkursam pieteikto objektu skaits un atrašanās vieta ir zināms pamats secinājumiem par ekonomisko aktivitāti un ekonomiski aktīvākajiem reģioniem, kā arī par pašvaldību pretimnākšanu investīciju piesaistē. Piemēram, ievērojami uzlabojas medicīnas iestāžu telpu un vides kvalitāte valstij piederošajās iestādēs, arī privātais bizness medicīnā saredz perspektīvu, investējot ievērojamus līdzekļus savulaik pamestu ēku kvalitatīvā atdzimšanā.
Agrita Lūse, BDCC valdes locekle, savukārt norāda uz dažādu tehnoloģiju un lietoto materiālu inovācijām, kā arī izceļ objektus, kuros notiek militāra rakstura ražošana un kas paredzēti valsts aizsardzības stiprināšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Analizējot ieguldīto finanšu līdzekļu sadalījumu pieteikumu kontekstā, publiskais finansējums izmantots 48% objektu, komersantu finansējums – 39%, privātpersonu finansējums – 13%.
“Fasāžu atjaunošanas” nominācijā 80% pieteikumu ir Rīgas objekti, rajonos fasāžu atjaunošana noris lēnāk, veidojot tikai 20% pieteikumu kopskaita. Pretējs sadalījums ir nominācijās “Ražotne, Inženierbūves – pārbūves” un “Jaunas inženierbūves” – aptuveni 70% ir rajonos realizēti projekti, Rīgā – 30%. Rajonos salīdzinoši lēni vai pat nemaz neattīstās jaunu dzīvojamo ēku sektors, no Rīgas saņemti 70% visu nominācijā “Jauna dzīvojamā ēka” iesniegto pieteikumu. Nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka” puse pieteikumu ir no rajoniem, otra puse no Rīgas, tāds pats sadalījums ir nominācijās “Koka ēka”, “Teritorijas labiekārtojums”, “Restaurācija”.
Konkursa organizatori norāda, ka dzīvojamo ēku sektorā dominē jaunbūves, ir arī veiksmīgi pārbūvju risinājumi un kvalitatīvi veikti restaurācijas darbi. No jauna tapušas četras ārstniecības iestādes, pārbūves bijušas sešās ēkās, aktivitāte ir vērojama izglītības iestāžu ēku sektorā – gan jaunas, gan pārbūvētas –, tāpat aktīvs ir biroju un noliktavu sektors.
Kultūras iestāžu jomā piemēru nav daudz, bet tie visi ir nozīmīgi Latvijas kontekstā, kā arī konkursa žūriju patīkami pārsteiguši jaunbūvētie un pārbūvētie autoservisi, nodrošinot darbiniekiem izteikti ērtu un komfortablu vidi. “Daudzviet tapuši sociālo pakalpojumu centri, objektos tiek demonstrēta kvalitatīva kokmateriālu lietošana, koka kā būvmateriāla izmantošanas pieredze un alternatīva tradicionālajiem būvmateriāliem. Pārdomāti un atraktīvi risinātie teritorijas labiekārtojumu piemēri veicina sabiedrības fiziskās aktivitātes, pavadot brīvo laiku ārpus telpām un dabas izziņā,” norāda konkursa organizatori.
Konkurss “Latvijas būvniecības Gada balva 2024” notiek sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un biedrību “Zaļās mājas”.
“Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūve”
Šo ēku būvēja no nulles, nevis ko pārbūvēja.
kur nu vēl pārdomātāki, kā pašvaldības objektam Rūpniecības ielā 9 vismaz pāris miljonu vērtībā. Cik darba nācās ieguldīt, lai nesagāztos sienas, “restaurējot” ēkas pamatus ar visu “vēsturisko izpēti” un galarezultātā atstājot vien “pirmatnējā līmenī” ēkas ārējo veidolu. Vai lētāk, izdevīgāk, ātrāk nebija arī sienas nojaukt un pēcāk uzbūvēt tajā pašā stilā no tiem pašiem ķieģeļiem? Varbūt, kādu miljonu ietaupīt varējāt, ja vien uzsvars visos šādos objektos, valsts vai pašvaldību pasūtītos nebūtu tieši uz sadārdzinājumu likts? Teiksiet, ko tad tu ,muļķīti, saproti no restaurācijas? Vien to, ka tā ēkas iekšpuse ne tuvu nav līdzīga tai, kurā vēl sporta skolas laikā mēs ar tur strādājošiem intruktoriem pēc kroga bieži zolīti spēlējām, uz naudu.
Nominēju deputāta Kalnina renovēto ekas fasādi Vecumniekos uz gadsimta balvu.
Otru fasādes pusi atstāsim nākamajam gadsimtam.