Ligita Asare
Novada bibliotēkās stabils lietotāju skaits, interesi veicina tikšanās ar grāmatu autoriem
Bauskas Centrālajā bibliotēkā (CB) statistiku par lietotāju, apmeklējumu un izsniegumu skaitu Bauskas novada bibliotēkās 2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vērtē kā stabilu.
Atskatoties uz pērn rīkotajiem pasākumiem, Bauskas CB direktores vietniece Santa Gudža atklāj, ka viskuplāk apmeklētākā bijusi oktobrī organizētā tikšanās ar grāmatu autori, aktrisi un runas pedagoģi Zani Daudziņu un kultūržurnālisti Liegu Piešiņu. Pasākumā, kas noritēja Bauskas Kultūras centra zālē, bija pulcējušies 140 interesentu. Kupli apmeklēta bijusi decembrī bibliotēkas lasītavā rīkotā literāri muzikālā tikšanās ar Lindu Tīmani, dzejas krājuma «Tik daudz ko teikt» autori, Kasparu Tīmani un Normundu Jakušonoku.
S. Gudža atzina, ka tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem nozīmīgi veicina lasītāju interesi izlasīt viņu darbus. Cilvēki mēdz tūlīt pēc pasākuma doties uz bibliotēkas abonementu pēc konkrētās grāmatas vai izvēlēties vēl kādu citu šī autora darbu. Lasītāko grāmatu «topā» visvairāk ierindojušās jaunās grāmatas, jo čaklākie lasītāji izvēlas tieši jauno literatūru. Vispieprasītākās pērn bijušas latviešu autoru grāmatas. Līgas Blauas «Velga Hānberga. Es kļuvu cita» atkārtoti iekļuvusi starp lasītākajām grāmatām. 2023. gadā tā bijusi 18. vietā, pērn – 12. vietā. Atkārtojas arī autori: grāmatas «Atlants: Pā Solta stāsts» autores Lūsindas Railijas cits darbs «Slepkavības Flīthausā» bijis arī 2023. gada «topā».
Pašlaik bibliotēkā ir izstādītas un aplūkojamas 2024. gada populārākās grāmatas. S. Gudža atklāj, ka gan lasītāko grāmatu ekspozīcija, gan citas tematiskas izstādes lasītājiem palīdz izvēlēties literatūru un arī ieinteresē izlasīt ne tikai jaunas grāmatas. Bauskas CB izceļ un sumina čaklākos grāmatu lasītājus, un aizvadītajā gadā tās bijušas Lija Blūma un Gunta Jodaja. Ar viņām arī «Bauskas Dzīve» tikās.
Kopš bērnības ar grāmatu rokās
LIJA BLŪMA ir cītīga bibliotēkas apmeklētāja, pērn izlasījusi ap100 grāmatu. Bausku par mājvietu izvēlējusies pavisam nesen, pārcēlusies no Rīgas, šeit dzīvo kopš 2023. gada pavasara. Pirms tam ar Bausku saistījušās tikai atmiņas no 90. gadiem, kad piedalījusies teātra amatierkolektīvu skatē Kultūras centrā un citā reizē sniegusi literārus priekšlasījumus pasākumā Viļa Plūdoņa «Lejeniekos». «Man bija svarīgi, lai ir sasniedzama bibliotēka, kultūras nams un ir kurp doties pastaigās. Bauskā tas viss ir, arī Rīga tuvu. Pirmā vieta, kur aizgāju, bija bibliotēka. Bibliotēka un tās cilvēki ir brīnišķīgi, ja vien neskaita kāpšanu tik augstu pa kāpnēm,» atklāj Lija.
Viņas dzimtā pilsēta ir Rūjiena, tur kopš agras bērnības aizsākusies interese par grāmatām un lasīšanu. Ar grāmatām un literātiem bijusi saistībā un aizrāvusies visu dzīvi, jo bibliotekāres darbs bija mūža profesija, līdz pirms dažiem gadiem nolēmusi doties atpūtā. Bērnībā mājās bijis daudz grāmatu. Kāda bērnības draudzene reiz teikusi: «Es tevi tā vien atceros, kā tu pat pagalmā staigāji ar grāmatu rokās.» Lasīt iemācījusies sešu gadu vecumā, un pirmo grāmatu līdzās ābecei atceras kādu ilustrētu tautas dziesmu krājumu par putniem. Un tieši putnu zīmējumi un tautas dziesmu rindas ieinteresējušas lasīšanā. Vasarās dzīvojusi pie vecmammas laukos, kur arī bijis daudz grāmatu, tostarp bērnu literatūra.
Draudzenes mamma bijusi bibliotekāre, meitenes bieži kopā gājušas pie viņas skatīties, kas tur notiek. Lasītāja atceras, ka bērnībā, ņemot no bibliotēkas kādu daiļliteratūras grāmatu, lika izvēlēties papildus vēl kādu citu. Bet, kad atnesušas grāmatas atpakaļ, bibliotekāre nereti likusi atstāstīt izlasīto.
Vai ir tāds darbs, kur tikai grāmatas jālasa?
No skolas laikā lasīto grāmatu autoriem Lija piemin Zentu Ērgli un Jāzepu Osmani, lasījusi arī pieaugušo literatūru. Daudz klausījusies pasakas un raidlugas radio.
«Sēdēju pie radio kā pielipusi, īpaši palikuši prātā aktrises Antras Lieckalniņas lasījumi. Reiz, kad mācījos 5. klasē, Dzidra Rinkule-Zemzare radio lasīja savu raidlugu «Kapteiņa Enriko pulkstenis», noslēgumā viņa aicināja klausītājus rakstīt lugai turpinājumu un iesūtīt radio. Uzrakstīju, nosūtīju un man par lielu pārsteigumu to arī pārraidīja. Biju radusi, ka manus sacerējumus skolotāja bieži nolasa visai klasei, bet dzirdēt savu uzrakstīto radio bija īpašs notikums. Būdama piektklasniece, mammai jautāju, vai ir tāda profesija, kur nekas cits nav jādara kā tikai jālasa grāmatas? Mamma sacījusi – tad jau jāmācās par bibliotekāri,» atminas lasītāja.
Izvēloties bibliotekāra profesiju, nav vīlusies uzzinot, ka tā nav tikai grāmatu lasīšana. Bibliotekāra arodā mācījusies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, beigusi Latvijas Universitātes Bibliotēku zinātņu un bibliogrāfijas nodaļu. Darba dzīve ritējusi bibliotēkās Salacgrīvā, pēc tam vairāk nekā 20 darba gadus ieguldījusi Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkā un vēlāk bijusi universitātes Medicīnas vēstures muzeja bibliotēkas vadītāja.
Lasāmvielas izvēle mūža laikā mainās
Dzīvē aizrāvusies ar dzejas rak-stīšanu un dara to joprojām, izdoti vairāki dzejoļu krājumi. Kopš 5. klases Lija raksta dienasgrāmatu, daļa no tās ir arī publicēta. Dienasgrāmatā mēdz pierakstīt arī citātus un pārdomas par tobrīd izlasītu grāmatu. Pērn, 22. maijā, rakstījusi: «Karsta, saulaina diena. Pastaigāju. Tagad lasu Māras Upmanes-Holšteines grāmatu un priecājos, cik labi uzrakstīts: «Tu nekad nezini, kad tas zvans no kosmosa pienāks, bet tas pienāks.»»
Mūžam ritot, literatūras izvēle mainījusies. Atmodas laikā aizrāvušas izdevniecības «Atēna» grāmatas, šī tulkotā literatūra patiešām «ievilkusi» lasīšanā. Ir bijis sieviešu un mīlas romānu periods, lasīti seriālu romāni, izdevniecības «Latvijas Mediji» sērijas «Lata romāni», vēlāk arī «Vakara romānu» grāmatas.
Lija ir piedalījusies literārās meistardarbnīcās, literātu klubos un neskaitāmos tikšanās pasākumos ar rakstniekiem un dzejniekiem, arī tas iedvesmojis bagātināt un mainīt lasāmvielu. Lasītāja atklāj: «Mans mūžs bijis cieši saistīts ar grāmatu klubiņiem un domu biedriem lasīšanā. Kad meistardarbnīcu mūsu grupai vadīja Nora Ikstena, tas mani ļoti ietekmēja, sāku lasīt pavisam citas grāmatas. Tagad daudz lasu par ievērojamiem cilvēkiem; ļoti patika Ilonas Brūveres grāmata «Citādā dzīve», kurā viņa raksta par savējo. Vēl viena no mīļākajām žurnālistēm man ir Lia Guļevska, ar viņas rakstīto patiesi aizraujos. Ļoti iespaidoja viņas grāmata «Mihails Kublinskis. Lielais noslēpums», kura raisa skarbas pārdomas – redz, kā ir, kamēr cilvēks ir dzīvs, mēs viņu nenovērtējam… Man patika pērn izdotā grāmata «Brāļi Žagari», arī Līgas Blauas «Velga Hānberga. Es kļuvu cita». Mani kā lasītāju noteikti ietekmējusi arī ilgstoša dalība Ērika Hānberga klubiņā «Omulība». Allaž interesējos par jaunajām rakstniecēm, kurām parādās romāni, piemēram, Zane Nuts un Zane Zusta. Kad tieku pie datora, pierakstu jaunās grāmatas, un bibliotēkā vienmēr eju pie jaunās literatūras plaukta. Patīk ceļojumu grāmatas, Zane Eniņa raksta ļoti interesanti.»
Lija uzaudzinājusi divus dēlus un ir vecmāmiņa četriem mazbērniem. Lai gan bibliotekāres darba gaitas beigušās, tagad kā brīvprātīgā vada lasītāju klubiņu Juglas bibliotēkā Rīgā. «Esmu neatkarīga, ir daudz brīva laika, ir daudz, kur iet. Lasīšana piepilda ikdienu,» atklāj Lija.
Svarīgs pirmais solis bibliotēkā
Baušķeniece GUNTA JODAJA lasīt iemācījusies Bauskas pamatskolas 1. klasē, bet patiesu interesi par grāmatām radusi, kad, mācoties 2. klasē, pirmo reizi aizgājusi uz bibliotēku. No tā laika kļuvusi par regulāru bibliotēkas apmeklētāju.
«Pirmo reizi bibliotēkā bija pārsteidzoši ieraudzīt tik daudz un dažādu grāmatu. Sākumā ņēmu bilžu grāmatas, pasakas un pamazām iemīļoju lasīšanu. Daudz izlasīju gan latviešu, gan citu populāru ārzemju rakstnieku grāmatas – brāļu Grimmu un Andersena. Pēc tam sekoja dažādas piedzīvojumu grāmatas. Pamatskolas laikā izlasīju visas no Harija Potera sērijas. Atceros, kā pirmo sērijas grāmatu sāku lasīt, tā nenoliku līdz naktij, kamēr bija pabeigta. Domas par grāmatu un izlasīto mainās, lasot atkārtoti. Kad 5. klasē obligātajā literatūrā bija jālasa Vizmas Belševicas «Bille», grāmata man neradīja lielu interesi, bet pēc gada to jau izlasīju ar lielāko prieku,» atklāj Gunta.
Skolā veicies latviešu valodas un literatūras priekšmetos. Interese par grāmatām nezuda arī vēlāk, kad mācījusies Bauskas 2. vidusskolā un arī studiju laikā.
Atklāj gaišo, skaisto un krāšņu valodu
Informāciju par izcilām un populārām grāmatām atrod internetā, sociālo tīklu domubiedru grupās.
Lasītāja stāsta: «Vispirms interesējos par jaunajām grāmatām. Kad esmu bibliotēkā, pirmo apskatu jauno grāmatu plauktu. Esmu tur atradusi plauktus, pie kuriem pieiet pamudinājis internetā atrasts grāmatas nosaukums. Lasu ļoti dažādu literatūru – vēsturiskus romānus, piedzīvojumu, grāmatas par mīlestību. Patīk arī biogrāfiski romāni, interesantas ir psiholoģijas grāmatas. Izvēloties parasti nedomāju, kādam žanram vai literatūras veidam tā pieder. Aprakstos par cilvēku dzīvi un likteņiem interesanti uzzināt, kā viņi tikuši galā ar lieliem pārdzīvojumiem. Patīk grāmatas, kuru saturs balstīts uz patiesiem notikumiem. Ilgi gatavojos, lai izlasītu Aleksandra Grīna «Dvēseļu puteni», līdz pagājušajā gadā to beidzot izdarīju. Tā ir gara, smaga, interesanta un ļoti vērtīga grāmata. Patīk arī pagājušā gadsimta 30.–50. gados rakstītas grāmatas; tur tik daudz senu vārdu un valoda ir ļoti krāšņa. Pērn izlasīju arī Jaunsudrabiņa «Balto grāmatu». Ja uz tur aprakstītajām problēmām raudzītos ar pieaugušā acīm, tas nebūtu tas, kas tur ir tagad. Grāmata rada kaut ko gaišu un skaistu. No romantiska sižeta grāmatām izlasīju «Cukursaldā», kur sieviete vēlas, lai dzīvē viss ir kā «Instagramā», bet atklāj, ka ir citādi. To literatūru var saukt arī par pasakām lielām meitenēm.»
«Lasīšanas izaicinājums – grāmatu bingo!»
Guntai grāmata ir laba atpūta pēc saspringta darba, vakaros.Lasīšanai viņa izmanto laiku, arī braucot autobusā uz darbu Rīgā. «Lasīšana vakaros ir atpūta jeb kā dienas konfekšu paciņa. Tā ir viegla sajūta – tikai grāmata un es. Lasot visas domas ir tikai par grāmatu, reizēm tajās velku paralēles ar savu vai tuvinieku dzīvi. Psiholoģijas un arī citas grāmatas mēdzu konspektēt, izrakstīt terminus, interesantus vārdus un pierakstu izjūtas, ko grāmatas rada. Tā ilgāk to atceros. Lasīt autobusā ir ideāls veids, kā lietderīgi pavadīt to laiku – nepamani, kad esi jau galapunktā. Labāk patīk papīra grāmatas, bet tumšajā laikā autobusā lasu arī interneta digitālajā bibliotēkā. Japāņu grāmatā «Ikigai» vēsta, ka viens no laimīgas dzīves noslēpumiem ir dzīvot šeit un tagad. Ar grāmatu to patiesi var īstenot – koncentrējies tikai vienai lietai, un tā ir laba atpūta,» pauž lasītāja.
Gunta neveido grāmatu krājumu mājās, bet ir dažas, kuras vēlas turēt savā grāmatu plauktā, lai varētu atšķirt vēl un vēl. Dažas grāmatas pārlasa atkārtoti. Par to stāsta: ««Vējiem līdzi» esmu lasījusi trīs reizes, un katru reizi atrodu, kā mana uztvere ir mainījusies. Viļa Lāča romānā «Putni bez spārniem» vidusskolas laikā piesaistīja jaunā cilvēka piedzīvojumu gars, bet tagad vairāk uztvēru sociālos aspektus. Šajā grāmatā ir arī nodeva laikmetam kā reklāmas pauze, bet, ja to izmet, grāmata ir brīnišķīga. Latviešu autori man ir ļoti mīļi, latviešu literatūrai vienmēr jābūt manā grāmatu sarakstā.»
Nolūkā dažādot lasāmvielu, pērn formulējusi sev īpašu izaicinājumu lasīšanai, kurā ietvertas 42 grāmatas. Bet tie nebija grāmatu nosaukumi, tā bija pēc daudzveidīgiem un arī visai neparastiem kritērijiem izveidota tabula, kur katrai lasāmvielai atvēlētā lodziņā ierakstījusi vai nu žanru, veidu, tēmu vai kādu citu pazīmi, pēc kā izvēlēsies grāmatu. Piemēram – dzeja; par kosmosu; par ģimeni; par dzīvniekiem; par Āziju; detektīvs; vairāk kā 500 lpp.; nosaukumā ir jautājums; zaļi vāki; divi autori un vēl daudz citu pazīmju. Un tā aizpildījušies tabulas 42 lodziņi. Ideju smēlusies internetā, bet tabulu «Lasīšanas izaicinājums – grāmatu bingo!» veidojusi unikālu – rokrakstā un ar pašas izdomātām vēlamās grāmatas pazīmēm.
«Tādā veidā izlasīju daudz grāmatu, līdz kurām citādi nebūtu nonākusi. Izlasīju par geišu dzīvi, atklāju sev interesi par skandināvu literatūru un vēl daudz ko citu. Tas bija interesanti un noderīgi, lai paplašinātu savu redzesloku un uzzinātu ko jaunu. Šīs 42 grāmatas esmu izlasījusi no vāka līdz vākam, bet lasīju vēl arī citas. Nozaru literatūrā reizēm izlasu tikai sev vajadzīgo. Ir lietas, ko mēģinu izmantot savā dzīvē, īpaši no psiholoģijas grāmatām. Visu jau neizdarīsi, bet paņemu vienu padomu, un izrādās – tas darbojas. Grāmatās var mācīties no citu pieredzes, mēģināt izvairīties no kļūdām. Protams, ne vienmēr tas izdodas. Reizēm neatceros, kurā grāmatā esmu lasījusi, bet, izlasot to pašu atziņu vai padomu citās, sāku to pieņemt arī savā dzīvē. Grāmatu lasīšana trenē koncentrēšanos, informācijas uztveri un atlasīt būtiskāko,» atklāj Gunta. ◆
Bauskas CB statistikas dati par 2024. gadu
Bauskas novada bibliotēkās:
Lietotāju skaits – 11 781
Apmeklējums – 124 187
Izsniegums – 281 820
Bauskas CB:
Lietotāju skaits – 2510
Apmeklējums – 23 684
Izsniegums – 56 987
Grāmatu jaunieguvumi (gan iepirktās, gan privātpersonu un institūciju dāvinājumi) visās Bauskas novada bibliotēkās kopā
- gadā ir 9484 grāmatas, 2023. gadā bija 9362, tajā skaitā Bauskas CB 2024. gadā – 1308 grāmatas, 2023. gadā – 1460.
Bauskas CB notikuši 11 tikšanās pasākumi ar dažādiem autoriem (rakstnieki, dzejnieki, tulkotāji, žurnālu redaktori): Inese Zandere, Zane Eniņa, Anija Pelūde un Ērika Bērziņa, Māra Jakubovska, Kārlis Vērdiņš, Laine Pērse un Arturs Driņins, Agnese Vanaga, Zane Daudziņa, Dace Deniņa, Džena Andersone, Linda Tīmane, Kaspars Tīmanis un Normunds Jakušonoks.
Bauskas Centrālajā bibliotēkā vislasītākās 20 grāmatas:
Z. Daudziņa «Bērnudienas komunālijā»; F. Makfadena «Mājkalpotāja»; T. Žagare-Vītiņa «Brāļi Žagari»; A. Rugāte «Mūsu Gerda»; R. Felka «Sprostā»; M. Svīre «Pēdējā teikuma lāsts»; A. Jansone «Pazudusī meita»; Š. Linka «Vientuļā nakts»; G. Tālers «Sestdienas kungs»;
R. Hogana «Kvīnijas Malones «Paradīzes viesnīca»»; L. Vinogradova «Vārnas»; L. Blaua «Velga Hānberga. Es kļuvu cita»; L. Railija «Atlants: Pā Solta stāsts»; Z. Zusta «Nepieradināts putns»; K. Vaita «Pēc lietus»; V. Freimane «Antigones likums»; N. Ikstena «Jōna»; T. Alsterdāla «Mēs zinām, ka atceries»; D. Judina «Bez nožēlas»; D. Tarta «Ciglītis».
