Bauskas Valsts ģimnāzijā ceturtdien ar vecāko klašu audzēkņiem tikās Čehijas Republikas (ČR) vēstniecības pārstāves – Marta Huškova, ČR vēstnieces vietniece, vēstniecības 1. sekretāre, un Nadežda Kopoloveca, vēstniecības asistente, Latvijas Universitātes čehu valodas docente.
Tuvojas 1. maijs – datums, kad 2004. gadā gan Čehijas Republika, gan arī Latvijas Republika iestājās Eiropas Savienībā; tuvojas 9. maijs – Eiropas diena. Šajā kontekstā Marta Huškova atraktīvi prezentēja savu valsti, interaktīvi sarunā iesaistot jauniešus.
Čehija un Latvija ir ļoti līdzīgas platības ziņā – ČR 78,864 km2, savukārt LR – 64, 589 km2. Toties iedzīvotāju skaitā Čehija mūs pārspēj reizes piecas – tur mīt 10,5 miljoni, mums Latvijā populācija ir tikai 1,9 miljoni. Kā jau minēts, kopš 2004. gada 1. maija ČR, tāpat kā Latvija , ir Eiropas Savienības dalībniece, abas mūsu valstis ir arī NATO un citu starptautisku organizāciju sastāvā. Ir gan viena liela atšķirība – Čehijas Republika nav pievienojusies Eirozonai un ČR joprojām ir nacionālā valūta čehu krona.
Prezentācijā Marta Huškova sniedza ieskatu arī Čehijas tūrisma jomā, minēja Čehijas un Latvijas saites ekonomiskajā sadarbībā. Mūsu valstī katrs var nosaukt čehu zīmolu «Škoda», kas ražo automobiļus, bet ne visi zina, ka ir vēl «Škoda transportation», kas ražo tramvajus, trolejbusus, vilcienus. Drīz Latvijā ienāks arī šīs firmas meitas uzņēmuma “Škoda Vagonka” bateriju vilcieni. Vēstnieces vietniece pastāstīja arī par uzņēmumu «Linet», kas ir viens no vadošajiem slimnīcu gultu un to aprīkojuma ražotājiem, vienreiz arī M. Huškovai nācies nokļūt slimnīcā Rīgā, gulējusi čehu «Linet» gultā. No Latvijas biznesa partnerības jomā kā stiprās puses tiek minētas elektronika, nanotehnoloģijas, kokapstrāde un tās tehnoloģijas.
Kā minēts, visā sarunas gaitā aktīvi tika iesaistīti ģimnāzisti. Uzdodot jautājumus viktorīnas veidā, pirmajiem pareizo atbilžu sniedzējiem tika dāvāti čehu saldumi. Piemēram, uz jautājumu, kas ir Jaromīrs Jāgrs (leģendārs čehu hokejists, visu laiku rezultatīvākais eiropietis NHL), atbildes bira zibenīgi; kad tika prasīts, kādā jomā darbojušies Antonīns Dvoržāks un Bedržihs Smetana (19. gadsimta čehu komponisti, romantisma pārstāvji), iestājās klusuma pauzīte, tad bikli izskanēja – mūzikā. Jaunieši zināja atbildes uz daudziem jautājumiem, prata arī nosaukt vecāko universitāti Centrāleiropā – Kārļa universitāti (tās dibinātājs, Svētās Romas impērijas ķeizars un Bohēmijas karalis Kārlis IV Luksemburgs savu privilēģiju universitātei piešķīra 1348. gada 7. aprīlī).
Ģimnāzistiem bija arī daudz jautājumu: par izglītības iespējām Čehijā, par ieteicamākajām tūrisma vietām, par to, kāpēc M. Huškova izvēlējusies strādāt Latvijā, kā viņa vērtē mūsu zemi un tās cilvēkus. Uz pēdējo vēstnieces vietniece atbildēja: «Nevēlējos lielu valsti, gribējās, lai tā būtu salīdzināma ar Čehijas Republiku, lai tā ir pie jūras, jo Čehijai jūras nav. Man un manai ģimenei te tiešām patīk – jūra, daba, tas, kā Latvijā rūpējas par vidi. Sākumā latvieši šķiet rezervēti, toties, kad iepazīsti tuvāk, tā nebūt nav. Mēs esam līdzīgi domājošas valstis, parasti arī Eiropas Savienības un citās institūcijās lēmumu pieņemšanā Latvija un Čehija ir vienā pusē»
Nobeigumā Marta Huškova atklāja to, kālab savai vizītei izvēlējusies tieši Bausku un ģimnāziju šeit, kaut arī tas bija nojaušams jau iepriekš… Iemesls ir čehu restauratori, kas daudz savas sirds un darba ieguldījuši Bauskas pils atdzimšanā, – Miloslavs Hanzls, Milošs Gavenda. Viņi arī iedvesmojuši un apmācījuši vietējos būvniekus – savulaik kopā ar čehu restauratoriem, pavisam jauns būdams, strādājis Ēriks Pažemecks, kurš pēc tam izveidojis uzņēmumu «Kaskāde 19» (tagad «Kaskāde būve»), kas turpina šo darbu, atjauno senās celtnes, to veicot augstā kvalitātē, jo tā mācīja M. Hanzls, M. Gavenda.
Visa saruna ar ČR vēstnieces vietnieci Martu Huškovu ritēja angļu valodā, ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe paslavēja skolēnus par viņu lieliskajām angļu valodas zināšanām. Bet čehu valodas speciāliste Nadežda Kopoloveca jauniešiem iemācīja sasveicināties un pateikties arī čehiski: «Dobry den! Dekuji!»
Reklāma