Šogad
pavasarī Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Tērvetes un Ozolnieku novada ceļmalās un
lauksaimniecības kultūru platībās tika izliets ap 20 tonnu indīgu ķimikāliju,
kas satur cianīda jonus. Tas bijis līdz šim nekrietnākais noziegums pret vidi,
turklāt pastrādāts apzināti. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kāda ir pašreizējā
situācija ķīmiskā piesārņojuma likvidēšanā.
Policijai
24. maijā Emburgā izdevās pieķert un arestēt piesārņotāju, kad viņš no
autocisternas lēja ķimikālijas. Ierosināts kriminālprocess par bīstama
kaitējuma radīšanu videi, cilvēku veselībai un saimnieciskajai darbībai.
Valsts
vides dienests pēc augsnes analīžu pirmo rezultātu saņemšanas noskaidroja, ka
toksisko vielu pārpalikumu izcelsmes vieta ir Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolar».
Uzņēmuma vadība savu līdzdalību notikušajā noliedza, tomēr piekrita veikt
saindēto platību sanāciju. Visticamāk, ļaunprātībā ir iesaistīts
starpniekuzņēmums, bet tas nemazina «Biolar» atbildību. Rūpnīcā tika veiktas
pārbaudes, lai pārliecinātos par bīstamo ķimikāliju un ražošanas atlikumu
uzglabāšanas noteikumu ievērošanu.
Lai
noskaidrotu, kāda ir pašreizējā situācija ķīmiskā piesārņojuma likvidēšanā, «Bauskas
Dzīve» sazinājās ar Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes
direktoru Hardiju Verbeli. Viņš skaidro: «Piesārņojuma vietās analīžu paraugi
tiek ņemti ik pēc trim mēnešiem. Pēdējo paraugu izpētes rezultātus vēl gaidām.
Tagad jau skaidri zināms, ka ķīmiskie savienojumi ir gaistoši un diezgan ātri
sadalās, taču process nemitīgi jākontrolē.»
Pēc
Latvijā pastāvošās likumdošanas ražotājs un atkritumu uzglabātājs – šajā
gadījumā «Biolar» – ir atbildīgs par darbības sekām. Tomēr šis uzņēmums Vides
pārraudzības valsts biroja (VPVB) lēmumu pārsūdzēja, bet
nesen saņemta pirmās instances tiesas atbilde, kas VPVB
ir labvēlīga, stāsta H. Verbelis.
«Firma
«Biolar» izvēlējās kompromisu un apņēmās veikt saindētās augsnes sanāciju. Tas
jau ir izdarīts privātajās lauksaimniecības platībās Tērvetes un daļēji arī
Jelgavas novadā. Augsnes rekultivāciju, ko apmaksā «Biolar», veica akciju
sabiedrība «BAO».Taču
ceļmalas Bauskas un Rundāles novadā vēl nav rekultivētas. Vides dienestam ir
nepieciešama autoceļu uzturētāju piekrišana. Ar viņiem sarakstāmies. Rekultivēt
ceļmalas, norokot saindēto augsni ievērojamā dziļumā un izveidojot grāvmalu
jaunu segumu, nav vienkārši. Šādām darbībām jābūt ceļu uzturētāju akceptam.
Ziemā sanācijas darbi nenotiek. Izmeklēšanu krimināllietā turpina policija,» skaidro
Jelgavas reģionālās pārvaldes direktors Hardijs Verbelis.
