Jaunu izskatu ieguvis Ceraukstes tautas nams Bauskas novadā – šeit pirms
nedēļas noslēgušies administratīvās ēkas fasādes atjaunošanas darbi,
kurus veica Jelgavā reģistrēts uzņēmums SIA «GS CELT».
Ceraukstes
pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis ir apmierināts ar
būvnieku veikumu. «Celtnieki darbam piegāja pietiekami nopietni un
atbildīgi, termiņos iekļāvās, kā arī kvalitāte vērtējama ļoti pozitīvi,»
sacīja V. Janševskis. Atjaunots ēkas cokols, nosiltināti pamati, kā arī
fasāde, uzstādītas lietusūdens notekas un vēja kastes. Atlikusi
apzaļumošana, ko realizēs, tiklīdz tam būs piemēroti laikapstākļi, V.
Janševskis uzskaita paveikto.
Pirms
kara būvētā ēka ilgstoši no ārpuses nebija piedzīvojusi uzlabojumus.
Pārvaldes vadītājs stāsta, ka iepriekšējā laika periodā nodrupušo
apmetumu centušies atjaunot saviem spēkiem, taču krāsas īsto toni bijis
grūti piemeklēt, tālab gadu gaitā nama ārpuse bija kļuvusi raiba kā
dzeņa vēders.
«Sienas bija saplaisājušas, pamati jau uz sabrukšanas
robežas. Kā toreiz bija iespējams un kādi materiāli bija pieejami, tā
būvēja, mums tagad nav tiesību pārmest. Lai no laukakmeņiem stutētie
pamati nesagāztos, tie bija jāatrok un jāiebetonē,» atklāj V. Janševskis
un piebilst, ka no idejas līdz projekta realizācijai pagājuši divi
gadi. Vispirms novērtēts darbu apjoms, sagatavota dokumentācija, un
pēcāk meklēts finansējums.
Bauskas novada attīstības un
plānošanas nodaļas projektu vadītāja Jolanta Kalinka precizēja, ka
kopējās projekta izmaksas ir 87 280,71 eiro. Daļa finansējuma – 45 000
eiro – gūta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA),
bet atlikušais – 42 280,71 eiro – ir Bauskas pašvaldības
līdzfinansējums.
V. Janševskis ir gandarīts, ka tāmē ir izdevies
iekļauties. «Papildu naudu pajautāt jau ir vienkārši, taču mums tā
nebija vajadzīga, jo varējām sabalansēt darbus un tēriņus. Intensīvajā
celtniecības procesā atklājās, ka vietām sienas ir ļoti nelīdzenas. Lai
tās nolīmeņotu, nepieciešams biezāks izolācijas slānis, tādēļ tur
izdevumu bija vairāk, nekā plānots. Savukārt bija vietas, kur varējām
rīkoties ekonomiskāk, piemēram, melnzemi tepat uz vietas dabūt, nevis
vest no tālienes,» pieredzē dalās V. Janševskis.
