Lai veicinātu izpratni par cukura diabētu un laikus atpazītu ar to saistītos riskus, informatīvās kampaņas “Cik daudz ir par daudz?” ietvaros līdz 22.novembrim vairākās pilsētās, tostarp arī Bauskā, “Veselības pieturās” būs iespēja bez maksas veikt cukura diabēta diagnostikas mērījumus un saņemt speciālistu konsultācijas. Informatīvo kampaņu “Cik daudz ir par daudz?” kopā ar partneriem organizē “Veselības centru apvienība” (VCA), “Mēness aptieka” ,“Centrālā laboratorija” un “Olpha,” portālu informēja kampaņas rīkotāju pārstāve Daina Vārpiņa.
Mērījumu dienās “Veselības pieturās” ikviens bez maksas varēs noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs un ķermeņa masas indeksu (ĶMI), izmērīt asinsspiedienu, kā arī saņemt konsultācijas un padomus, kā mazināt 2. tipa cukura diabēta attīstības riskus.
D. Vārpiņa precizē, ka Bauskā cukura diabēta diagnostikas mērījumus varēs veikt ceturtdien, 20. novembrī, “Mēness aptiekā”, Salātu ielā 9A (Bauzes tirgū) no pulksten 8 līdz 17.
Latvijā ik gadu cukura diabētu atklāj vairākiem tūkstošiem cilvēku, un kopējais pacientu skaits pārsniedz 100 000. Taču speciālisti lēš, ka statistikas dati ir tikai aisberga redzamā daļa – realitātē šis skaits ir krietni lielāks, jo aptuveni 33% cilvēku ar cukura diabētu nemaz nezina par savu diagnozi.
“Daļa pacientu par diagnozi – cukura diabēts – uzzina stipri novēloti, piemēram, nonākot stacionārā ar sirds un asinsvadu slimību krīzēm kā insults vai miokarda infarkts. Cukura diabēts, īpaši – nediagnosticēts vai neārstēts, ar laiku var radīt bīstamu kaitējumu veselībai, tostarp izraisīt nieru mazspēju, redzes traucējumus, nervu šķiedru bojājumu, kā arī būtiski palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi neignorēt un laikus pievērst uzmanību pazīmēm, kas var liecināt par cukura diabētu,” uzsver VCA veselības klīnikas “Pulss” endokrinoloģe Tatjana Zaķe.
“Priecājamies, ka ar sadarbības partneru atbalstu šī iniciatīva kļūst par ikgadēju tradīciju mūsu asociācijai un ar gandarījumu dodamies sabiedrībā, lai ikviens varētu pārbaudīt savu veselību, vairāk uzzinātu par cukura diabētu – profilakse un izglītošana ir pirmais solis pretī veselīgākai sabiedrībai! Satiekot cilvēkus un runājot par veselību, mēs paši kļūstam labāki – gan kā topošie ārsti, gan sabiedrības locekļi. Sarunas ar cilvēkiem māca mums empātiju kā topošajiem speciālistiem un reizē arī atgādina, cik svarīgi ir runāt par veselības profilaksi vienkāršā, saprotamā valodā,” pārliecinājusies Latvijas Medicīnas studentu asociācijas prezidente Undīne Beatrise Kauliņa.
Profilakses sākas ar riska faktoru izvērtēšanu
Zināšanas un savlaicīga rīcība ir labākā profilakse, tāpēc pirmais solis ir cukura diabēta rašanās riska faktoru apzināšanās. Lielākā daļa iedzīvotāju apzinās dzīvesveida nozīmi, vērtējot cukura diabēta riska faktorus. Liekais svars (72 %), mazkustīgums (67 %) un cukura pārmērīga lietošana (63 %) iedzīvotāju vērtējumā visbiežāk tiek minēti kā cukura diabēta rašanās riska faktori, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat”veiktā aptauja. Ģenētiskie un vecuma riski tiek atzīti ievērojami retāk – 2. tipa cukura diabēts tuvam radiniekam (41 %) un vecums virs 45 gadiem (21 %). Paaugstināts asinsspiediens kā riska faktors minēts 40 % aptaujāto atbildēs. Un tikai neliela daļa (6%) iedzīvotāju atzīst, ka nezina galvenos cukura diabēta rašanās riskus.
