«Domāju, ka mana pavārgrāmatu kolekcija ir lielākā Baltijas valstīs,» – tā vien pāris gadus pirms savas aiziešanas mūžībā, kas notika šogad februārī, intervijā plašsaziņas līdzekļiem pieļāva slavenais Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kura dzimtas saknes ir no Brunavas pagasta Budbergas.
Senčus pieminot, M. Rītiņš savai mājai Baltezerā devis Budbergas mājas vārdu «Ataugas». Uz turieni, kad dzīva vēl bija Mārtiņa mammīte Hermīne Rītiņa, ciemos bija aicināti arī vecākās paaudzes budberģieši. Vēl citi novadnieki saņēmuši tik neatkārtojamo Rītiņprieku. Tagad pavārgrāmatu kolekcija no viņa mājas Baltezerā ar Mārtiņa brāļu Andreja un Jāņa Rītiņu svētību ir nonākusi Smiltenes novadā, Brantu muižā, kur saimnieko Ilze Briede un Nauris Zutis.
Kādi 700 eksemplāri no visas pasaules
Mēneša sākumā grāmatas vēl atradās 11 kastēs. Brantu muižas saimniekiem priekšā ir liels darbs, lai šos izdevumus izpētītu, sistematizētu pēc tēmām un iekārtotu vienā no muižas telpām ikvienam interesentam publiski pieejamu bibliotēku.
Taču jau tagad, pārskatot kastēs virspusē saliktās pavārgrāmatas un ne tikai (kastēs ir arī enciklopēdijas, dzeja un, iespējams, vēl citi darbi), Ilze Briede secina, ka Mārtiņa Rītiņa kolekcija ir liela vērtība. Tajā ir pavārgrāmatas no visas pasaules, piemēram, Jamaikas, Čīles, Japānas un citām tālām zemēm, nemaz nerunājot par Eiropu. Šajās grāmatās savā pieredzē dalās pasaulslaveni pavāri, un šo izdevumu eksemplāri Latvijā, visticamāk, ir vienīgie. Tiesa, jārēķinās, ka grāmatas ir svešvalodā, pārsvarā angļu un franču valodā.
To, cik grāmatu atrodas kastēs, Ilze Briede vēl nezina. Vienā no intervijām Mārtiņš Rītiņš pieļāvis, ka viņa mājas bibliotēkā ir kādas 700 pavārgrāmatas, un piebildis, ka aizrāvies tieši ar ievadu lasīšanu tajās. Tagad par viņa pieskārienu atgādina šur un tur dažās grāmatās ieliktas dzeltenas lapiņas – slavenais šefpavārs konkrētajās lappusēs, iespējams, sev noskatījis kaut ko interesantu. Viņa rokraksts saglabājies piezīmju grāmatiņās. Brantu muižas saimnieci īpaši uzrunā Mārtiņa Rītiņa pierakstītā maizes recepte, jo maizes cepšana ir Ilzes Briedes sirdslieta.
Kad vienas durvis aizveras, tad citas atveras
Taujāta, kā slavenā šefpavāra pavārgrāmatu kolekcija nonākusi Brantu muižā, Ilze Briede atteic, ka tic, – dzīvē tiek satikti tādi cilvēki, kādi ir jāsatiek, un tāpat arī lietas atrod savas īstās vietas.
Savulaik, kad viņa un Nauris sākuši saimniekot Brantu muižā, žurnāla «Ieva» žurnāliste Aiva Kanepone rakstījusi par Ilzes sapni izveidot tur saimnieču skolu.
«Aivai šī ideja patīk, viņa tai ir pieķērusies. Viņai bija privāta saruna ar Mārtiņa brāļiem Andreju un Jāni, kuri dzīvo Mārtiņa mājā Baltezerā un kuriem bija sāpe par Mārtiņa grāmatām. Aiva ieteiku-si – padomājiet, varbūt jums ir vērts parunāt ar Ilzi. Viņiem priekšlikums patika, mēs sazvanījāmies, un viņi man uzticējās, bija priecīgi gan par manu vēlmi veidot saimnieču skolu, gan par to, ka Mārtiņa grāmatas būs publiski pieejamas,» stāsta Ilze Briede.
Andrejs Rītiņš viņai piedevām uzdāvinājis savu lielformāta darbu ar Rīgas durvju fotogrāfijām un vēlējumu – «kad vienas durvis aizveras, tad citas atveras». «Ir jāpieņem lietas, ko mēs nevaram mainīt. Vienas durvis aizveras, un tad tu ļauj notikt kam citam,» piekrīt Ilze. Brantu muižā Mārtiņa Rītiņa pavārgrāmatām būs jauna dzīve, ar jaunu pievienoto vērtību.
Jāizveido katalogs, aicina palīgus
Taču, lai nonāktu līdz publiski pieejamai bibliotēkai, priekšā vēl ir liels darbs. Mārtiņš Rītiņš gan ir savas kolekcijas pavārgrāmatas jau sašķirojis pēc valstīm un ēdienu tēmām, taču kopīga kataloga nav. Daudzos simtus grāmatu vajadzēs pārlapot, sistematizēt, ierakstīt katalogā un tikai tad padarīt publiski pieejamas. Vēl arī jāremontē bibliotēkas telpa un jāpasūta plaukti grāmatām, kādi tie būs, Ilze noskatījusi Rakstniecības un mūzikas muzejā.
«Lai tiktu galā, meklēšu palīgu. Varbūt kāds students bibliotekārs gribēs te praktizēties. Noteikti arī rīkošu talkas – viens cilvēks sauks grāmatas nosaukumu, otrs pierakstīs, trešais reģistrēs, ceturtais saliks katalogā. Ja ir cilvēki, kuri vēlas pieslēgties, būšu priecīga,» uz sadarbību aicina Ilze Briede.
Viņa pieļauj, ka Mārtiņa Rītiņa pavārgrāmatu kolekcija Brantu muižā varētu piesaistīt interesentus ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm, it īpaši pavārmākslas jomas lietpratējus, taču domā, ka arī citiem varētu būt aizraujoši pāršķirstīt šīs grāmatas.
«Cilvēks meklē emocijas. Jā, viņš varbūt nekad nepagatavos tādus ēdienus, bet gūs iedvesmu kādā citā veidā,» cer Ilze Briede un piebilst, ka viņa pati ar interesi jau izskatījusi grāmatu par Ziemassvētku uzkodām.
Raksta autore – Sandra Pētersone, “Ziemeļlatvija”
Martin’s ritins bija labestigs vienkars dzivespriecigs cilveks un loti talantigs un radoss pavars..vina receptes atbilst vina iemilotajam teicienam.
Kas varbut labaks par so…vins netureja sveci zem puura..vins atstajis nezudosu sava darba noslepumu un pavarmakslas mantojumu mums..lai ta nezustu..tapat ka vina vecaku maja.brunavaa..tas saknes paluek lai kur tu cilvek nebutu..lai kas tu nebutu..tas tavas Martin..mums paliks tavas granatas. lai tev labi klajas dieva darzos..tu paliksi atminaa mums.