Sestdien,18. oktobrī, uz Codes pamatskolas 60 gadu jubilejas svinībām pulcējās mācību iestādes tagadējie un bijušie skolotāji, darbinieki, skolēni, viesi.
Sarīkojumu vadīja Codes skolas absolventes Maruta Bernharde un Laura Bernharde. Maruta atgriezusies šajā skolā strādāt par pedagoģi, bet meita Laura devusies uz Rīgu, viņai ir darbs reklāmas aģentūrā.
Svinības aizritēja atmiņās par skolas gados piedzīvoto, jaukos novēlējumos mācību iestādes ilgdzīvošanai, to kuplināja skolas jaunāko klašu dziedātāju un dejotāju priekšnesumi un Bauskas Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestra solistu grupas muzicēšana Aigara Dziļuma vadībā.
Pasākuma gaitā katru desmit gadu absolventus, pedagogus un skolas darbiniekus aicināja piecelties, un viņi tika sveikti ar aplausiem.
Viesu un sveicēju pulkā bija kolēģes no Skaistkalnes vidusskolas, Vecsaules, Īslīces, Griķu un Bauskas pilsētas pamatskolas.
Svetlana Vāverniece pieminēja, ka Codes skolas direktore Laila Jurcika ir absolvējusi Skaistkalnes vidusskolu un, dāvājot viņai lilijas, ar humoru sacīja, ka šie ziedi Lailai nemaz nevarot nepatikt – galu galā lilija ir Skaistkalnes pagasta ģerbonī!
Codes pamatskolu un direktori Lailu Jurciku sveikt bija ieradusies Bauskas novada domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Inita Nagņibeda. Viņa izcēla skolas galvenās vērtības – pedagogus, kas šo skolu bagātina ar zināšanām, ar viedumu, ar pieredzi. Skolēnus, kas skolā ienes smieklus, soļu dipoņu un nerimstošo vibrēšanu. Un vecākus, kuri uzticas skolai. Protams, absolventus, kuri skolas garu uztur gadu gadiem.
«Braucot šurp domāju, vai 60 gadi skolai ir daudz vai maz, un īstenībā jau to tā nevar pateikt. Skolas gadus var nomērīt ar sirdi. Ja sirds saka, ka es vēlos atnākt uz skolu, es vēlos būt kopā, tas nozīmē, ka skolas gadi ir bijuši vērtīgi. Un tie nekur nezūd. Tie paliek absolventu atmiņās, tie paliek pedagogu un skolas darbinieku sirdīs. Mani ļoti uzrunāja skolas bērnu ansamblis, kas dziedāja «Aiziet uz skolu ar labu omu!». Lai šis sauklis «Aiziet uz skolu!» skan! Skan codiešu ģimenēs, skan apkārtējo pagastu ģimenēs, lai tas skan šādi – «aiziet uz Codes pamatskolu!»,» uzrunā sacīja I. Nagņibeda. Skolas pedagogiem un direktorei viņa vēlēja, lai pietiek spēka un vieduma skolu vadīt tā, lai skolēnu skaits aug un lai šīs skolas absolventi vēlas atgriezties savā novadā, savā pagastā un savus bērnus laist Codes pamatskolā.
Par piedzīvoto skolas gados ar sirds klātbūtni atmiņās dalījās dažādu gadu absolventi. Indra Dulbe (tolaik Zeltiņa) Codes skolu beigusi 1983. gadā, kad direktors bija Andrejs Bumbērs, bet viņas klases audzinātāja – direktora dzīvesbiedre Nense Bumbēre. Šo faktu Indra piesauca vairākkārt, jo, izrādās, šī «ģimenes būšana» sniegusi klasei dažādas priekšrocības. Par kādiem pārkāpumiem netikuši pārāk bargi sodīti, kādreiz tikuši vaļā no stundām, jo auklējuši Bumbēru mazbērnus. To gadu spilgti piedzīvojumi bija arī došanās talkās, piemēram, aroniju lasīšana. Meitenes čakli strādājušas, bet zēni no krūmiem ar caurulītēm šaudījuši aronijas klasesbiedreņu matos. Audzinātāja Nense, ģērbusies baltos zābaciņos un baltos cimdos, centusies puišus savaldīt.
Skolas 1990. gada absolvente Egita Kanapecka, kas savā skolā pēc gadiem atgriezusies strādāt, atcerējās tiem laikiem raksturīgās ierindas skates, krosa skriešanu apkārt ciemam. Skolas ballēs dejotas «bezkontakta dejas» un bijušas pārbaudes meitenēm, vai gadījumā nav uz skolu atnākušas ar lakotiem nagiem – tad gaidījusi burka ar acetonu. Katrs no tiem gadiem atceras dežūras skolas virtuvē, kad bija jāpalīdz dažādos darbos, arī galdu uzklāt un novākt. Un nesūdzējās, un nekurnēja.
Linda Spundiņa ir 2014. gada absolvente, tagad žurnāliste Latvijas Televīzijā. Arī viņas atmiņu virtenīte sirsnīga un humorpilna. Viņa minēja bagātīgo sportisko dzīvi, dažādas sacensības, izbraucienus, ko rīkojusi azartiskā sporta skolotāja Linda Jakutaviča, kas pratusi visus iesaistīt un motivēt. L. Spundiņa atceras tradīciju, kas skolās saglabājusies joprojām, – pēdējā zvana dienas rītā kaut kā neparasti atvest uz skolu klases audzinātāju. Viņu audzinātāja Aija Vītoliņa dzīvo pie pašas skolas, pāris metru attālumā. Nav jau, kur vest… Bijis todien ļoti auksts, skolotāju nolēmuši vest ar mopēdu blakusvāģī, nedaudz palīkumojot pa apkaimi. Linda atceras, ka pie skolotājas Vītoliņas bioloģijas un ķīmijas kabineta bija laboratorijas telpa ar daudzām kolbām, varžu skeletiem un daudz ko interesantu. Taču tam visam ik pa laikam bijis arī jānoslauka putekļi.
Gluži tāpat arī reizi pa reizei jāuzspodrina atmiņas, ko katru desmitgadi jubileju svinībās dara Codes skolā bijušie darbinieki un mācību iestādes kādreizējie audzēkņi.
Bijusī skolotāja Gunta Ķikure sarīkojumā novēlēja: «Lai pastāv mazās lauku skolas, jo ko tad tās lielās iesāks bez mums!?»
Savukārt Codes skolas direktore Laila Jurcika svētku pasākuma nobeigumā sacīja vārdus, ko arī atkārtoti apliecināja «Bauskas Dzīvei»: «No visiem darbiem, ko savā dzīvē esmu darījusi, darbs Codes skolā man dod vislielāko gandarījumu.»
Šajā mācību gadā skolā ir 123 audzēkņi, strādā 20 pedagogi. Codes skola iet savu ceļu, profesionāli un ar sirds klātbūtni izglītojot jauno paaudzi. Aizvien ir attīstībā, «meklējot savu balsi», kā skolotāju ansamblis jubilejas sarīkojuma izskaņā dziedāja Raimonda Paula un Jāņa Petera «Mēmajā dziesmā»: «Ej un dedz, /Sadedz savu balsi meklējot. /Tikai savu balsi vienīgo,/ Tikai savu balsi, balsi to.»
Ieskats Codes pamatskolas 60 gadu vēsturē
Codes astoņgadīgā skola durvis vaļā vēra 1965. gadā, un pirmais tās direktors bija Pēteris Zundāns.
1965.–1975. GADS. Codes skola bija pirmā skola Latvijā, kuru uzcēla šefības saimniecība «Code», kuru tajā laikā vadīja kolhoza priekšsēdētājs Jānis Slakteris. Tas bija liels notikums visā tā laika pagasta dzīvē. Skolā notiek dažādi konkursi, skolēni piedalās kritušo atceres mītiņos, kā arī piedalās talkās. Pionieri iesaistījās dažādu pēcpusdienu organizēšanā , kā arī piedalījās akcijās un sacensībās.
Skolu šajā desmitgadē absolvēja 198 audzēkņi.
Šajā desmitgadē direktori bija arī Zaiga Zviedre un atkārtoti Pēteris Zundāns. Mācību pārzines: Broņislava Zeļenkova, Izida Dreibe un Veneranda Peskopa.
1976.–1985. GADS. Tā laika skolas dzīve bija pakļauta politiskai ievirzei. Skolu jaunatne ir rezerve nākamajiem valsts politiskajiem vadītājiem – oktobrēni, pionieri, komjaunieši, PSKP biedri. Skolā tiek rīkotas tikšanās ar politiskajiem darbiniekiem, labākajiem darba darītājiem, Otrā pasaules kara dalībniekiem. Aizsākas sarakste un draudzība ar Vigalas skolu Igaunijā un Virtautai skolu Lietuvā. Skolā darbību sāk jaunie satiksmes inspektori Andreja Bumbēra vadībā. Skolu šajos desmit gados absolvēja 181 audzēknis. Direktori šajā laikā bija Pēteris Zundāns un Andrejs Bumbērs. Mācību pārzines: Aija Vītoliņa, Vija Millere, Broņislava Cine.
1986.–1995. GADS. Šajā desmitgadē skola vairākas reizes nomaina nosaukumu – no Codes astoņgadīgās skolas kļūstot par Codes nepilno vidusskolu, tad par Codes deviņgadīgo skolu un visbeidzot – par Codes pamatskolu. Līdz 1989. gadam skolā vēl pastāv pionieru organizācija, darbojas dažādi pulciņi, bet jūtama pārmaiņu elpa. Nenotiek vairs pionieru sanāksmes, audzināšanas stundās runā par Latvijas vēsturi, daudz vairāk skandē latviešu tautas dziesmas, tiek runāts par tautas tradīcijām.
1989. gada 6. maijā pie skolas pulcējas ciema ļaudis, lai uzvilktu sarkanbaltsarkano karogu. Mītiņu atklāja skolas direktors Roberts Millers, Brunavas katoļu priesteris Romualds Grantovskis iesvētīja jauno karogu, Codes Tautas Frontes vadītājs Kārlis Grieķis nodeva svinīgo zvērestu, un mastā tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Šajā laikā direktori ir Andrejs Bumbērs un Roberts Millers. Mācību pārzine ir Broņislava Cine. Skolu šajos desmit gados absolvē 187 skolēni.
1996.–2005. GADS. Šī desmitgade ir zīmīga ar interesantāku un daudzveidīgāku skolas dzīvi. Blakus jau ierastajiem pasākumiem ir arī jaunie – «Popiela», «Mēmais šovs», «Lampu drudzis», «Lielā balva», «Mini Miss», «Ģimeņu konkurss», «Gada skolēns» un daudzi citi. Šajā laikā aizsākas draudzība daudzu gadu garumā ar Stūres skolu Hedemorā Zviedrijā. Vēl šī desmitgade zīmīga ir ar to, ka Codes skolā pastāvējušas paralēlās klases un skola tika pie jaunas aktu zāles. Direktori šajos desmit gados ir Roberts Millers un Georgijs Ostrovskis. Mācību pārzine ir Juta Gaiķe. Skolu absolvēja 256 skolēni.
2006.–2015. GADS. Valstī notiek krīze, latviešu izceļošana uz ārzemēm, dažādas reformas, arī skolu reforma. Codes skolai šī desmitgade ir zīmīga ar sporta halles būvniecību, stadiona rekonstrukciju un skolas jaunā korpusa apdares darbu pabeigšanu, kā arī ar skolēnu skaita samazināšanos. Neskatoties ne uz ko, skolas dzīve rit savu gaitu. Prieks ir par mūsu skolas dejotājiem, kuri skolotājas Guntas Sirmeles vadībā turpina Izidas Dreibes aizsāktās tradīcijas. Skolotājas Ingas Eglītes vadībā skolēni ar labiem panākumiem piedalās dažādos projektos valsts mērogā. Skolotāja Linda Jakutāviča aizrauj visus ar sportu un ir atdzīvinājusi Jauno satiksmes dalībnieku pulciņu. Direktors ir Georgijs Ostrovskis. Mācību pārzines ir Juta Gaiķe, Aija Vītoliņa un Laila Jurcika.
Šajos desmit gados skolu absolvē 145 jaunieši.
2016.–2025. GADS. Skolā ienāk milzum daudz jauninājumu – arvien gudrākas un viedākas tehnoloģijas, jauna reforma – «Skola 2030», iemācāmies mācīt un mācīties attālināti. Svinam Latvijas simtgadi. Skolēni turpina piedalīties dažādos konkursos, viktorīnās, sacensībās un olimpiādēs, piedāvājums ar katru gadu tikai paplašinās. Direktore ir Laila Jurcika. Mācību pārzine Sigita Cikota. Šajos desmit gados skolu absolvē 141 audzēknis. Kopā sešdesmit gadu laikā mūsu skolu beiguši 1108 absolventi, skolā strādājuši 169 skolotāji.
AVOTS: CODES PAMATSKOLAS DARBINIEKI.
