Diskusiju par atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumiem Bauskas un Preiļu novada teritoriālajos plānojumos ir iespējams turpināt Satversmes tiesā (ST), intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).
Viņš norādīja, ka konstitucionālās tiesas process būtu jāiniciē kādai no minētajām pašvaldībām, ja vietvaras to vēlēsies.
Vaicāts, vai ir pareizi, ka domstarpības par vēja parku un saules parku būvniecību tādējādi tiek risinātas starp valsti un pašvaldībām, nevis starp energoresursu ražotņu attīstītājiem un iedzīvotājiem, Čudars atbildēja, ka kopumā šeit ir runa par ekonomiskajām un iedzīvotāju interesēm, kuru sabalansēšanai eksistē ietekmes uz vidi novērtēšanas process. Ietekmes uz vidi novērtēšanā tiek ņemti vērā objektīvi un pārbaudāmi dati, un tā izstrādei ir vairākas stadijas, kurās notiek arī ieceru sabiedriskā apspriešana, skaidroja politiķis.
Jautāts, vai iedzīvotāju iebildumi nav pietiekami būtisks pamatojums, lai, atsaucoties uz tiem, pašvaldība savā teritoriālajā plānojumā varētu ierobežot saules parku vai vēja parku būvniecību, ministrs atbildēja, ka tas ir viens no vērā ņemamajiem aspektiem, bet eksistē arī citi aspekti, kas jāņem vērā. “Šeit mums ir procedūra, kādā veidā mēs varam noskaidrot galīgo viedokli vai zināmu judikatūru šajā jautājumā, un tas ir ST process, kas ir iespējams,” norādīja Čudars.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu gadījumā nav runas par sabalansētu vai nesabalansētu pieeju, bet par gandrīz pilnīgiem aizliegumiem, kas neatbilst ne valsts enerģētikas stratēģijai, ne tiesiski pamatotām un faktos balstītām interesēm, kuras ir jāspēj izskaidrot un pierādīt.
Kā ziņots, Čudars ir daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Ministrs konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai.
“Teritorijas plānojumiem jābalstās datos, un to risinājumiem jābūt samērīgiem un tiesiski pamatotiem. Pašvaldībām ir liela rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā, tomēr nedrīkst noteikt neskaidrus, nepamatotus vai pārmērīgus liegumus, kas būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu un kavē kopējo valsts mērķu sasniegšanu,” norāda Čudars.
VARAM, vērtējot abu pašvaldību plānojumus, secināja, ka tajos noteiktie ierobežojumi nav savietojami ar novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteikto ekonomikas specializāciju, kas vērsta uz AER ražošanu.
Ņemot vērā valsts politiku, kas vērsta uz AER ražošanas attīstības veicināšanu, plānojumi satur risinājumus, kas kopumā būtiski ierobežo AER attīstību, nonākot pretrunā ar valsts mērķiem enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamiem resursiem.
Teritoriju plānojumos konstatētas būtiskas saturiskas neatbilstības apbūves noteikumos un plānojuma grafiskajā daļā, tostarp noteikti plaši aizliegumi un ierobežojumi vēja elektrostaciju un saules paneļu parku izvietošanai arī teritorijās, kur valsts regulējums šādu attīstību pieļauj.
Tāpat noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem, kurās aizliegta AER ražošana, tai skaitā pašpatēriņam, aptverot būtisku daļu pašvaldības teritorijas, vienlaikus tas nav pamatots ar datos balstītu izvērtējumu un nav samērīgs.
Vairākos gadījumos noteikumi formulēti tiesiski nenoteikti, ar subjektīvi interpretējamiem kritērijiem, kas apgrūtina personām iespēju prognozēt tiesiskās sekas un kavē attīstības ieceru īstenošanu.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA), komentējot ministra lēmumu, sacīja, ka jautājums par vēja parkiem novadā jau ilgstoši raisa sabiedrības interesi un diskusijas. Viņš informēja, ka vairāk nekā desmit attīstītāji vēlas būvēt vēja parkus novadā.
Pēc viņa paustā, valstī nav noteikts vēja elektrostaciju (VES) regulējums, tāpēc pašvaldības katra “cīnās kā māk”. Vietvara, tostarp deputāti un pašvaldības speciālisti, plāno sīkāk iepazīties ar VARAM atzinumu par plānojumu, sniedzot plašāku komentāru.
“Vajadzētu izdot vienotu skatījumu uz visu valsti, lai mēs, pašvaldības, nemocītos lieki un netērētu finanšu resursu, lai pierādītu, vajag vai nevajag šos vēja parkus,” vērtēja Mačeks.
LETA jau ziņoja, ka SIA “EWE Neue Energien 2” Valsts vides dienestam (VVD) iesniedzis ieceri par 17 VES izbūvi Bauskas un Jelgavas novadu teritorijās, un VVD ir sācis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru.
Pašvaldība pērn oktobrī sniedza VVD oficiālu atbildi, norādot, ka lielākā daļa plānotā vēja parka teritorijas atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs, kur šāda būvniecība nav pieļaujama. Arī novembrī sniegtajā atzinumā pašvaldība atkārtoti uzsvēra, ka iecere neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un zonējums nav maināms.
Dānijas vēja enerģijas grupā “Eurowind Energy” ietilpstošās Latvijā reģistrētās meitassabiedrības plāno būvēt divus vēja parkus Dienvidkurzemes novadā, kā arī Bauskas un Jelgavas novados, liecina informācija likvidētās Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā par VVD piemēroto IVN procedūru.
Savukārt Preiļu novadā AS “Latvenergo” plāno vēja elektrostaciju parka “Riebiņi” būvniecību.
