Mežotnes internātvidusskolā 1. septembrī reģistrēti 39 izglītojamie. Apmeklējot skolu pagājušajā nedēļā, Bauskas novada domes deputāti klasēs saskaitīja 21 audzēkni.
«Piekrītu, pirmdienu rītos, dažreiz piektdienu pēcpusdienās skolēnu skaits mums ir mazāks. Ar šo specifiku rēķināmies, neieplānojot svarīgo mācību priekšmetu stundas šajos laikos. Šie kavētāji galvenokārt ir bērni, kas brauc no tālienes. Ja lielajā vidusskolā kādā dienā nav desmit skolēnu, to pat nepamana skolā, kur nu vēl izglītības nodaļā. Ja mums nav šo desmit skolēnu – statistika ir iespaidīga. Kopš 2009. gada ik pa laikam medijos tiek vēstīts, ka skolu slēgs ciet, likvidēs. No tā esam noguruši mēs, to kā signālu uztver vecāki,» tāds viedoklis ir izglītības iestādes direktorei Dacei Penķei.
Viņa arī pauž nožēlu, ka novada vadība, deputāti, izglītības nodaļas metodiķi šeit nav redzēti ierodamies ar palīdzību, ar idejām, kā attīstīties, kur meklēt izeju šajā situācijā. Ir tikai nemitīga skaitīšana, kalkulēšana un paziņojumi, cik dārga ir šīs iestādes uzturēšana, cik ļoti graujoši mazais skolēnu skaits ietekmē zināšanu līmeni. Nav jaušama ieinteresēta iedziļināšanās, ka šī skola daļai bērnu ir pēdējā iespēja nenoklīst no izglītošanās ceļa.
«Te ir normāla skola, labi baro, ar skolotājiem var iztikt,» savus argumentus uzskaita 5. klases skolnieks Ēriks no Jelgavas. 7. klases audzēkne Andžela «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka šeit mācību vielu var apgūt daudz labāk, nekā tas bija iepriekšējā skolā. «Atzīmes te skolotāji nedāvina. Te es visu daudz labāk iemācos, jo skolotāja var man vienai veltīt daudz laika.» «Es gribu pabeigt 9. klasi, lai pēc tam turpinātu mācīties vidusskolā. Tādēļ esmu pret šīs skolas slēgšanu. Te ir mācībām ļoti piemērota vide,» atzīst viens no diviem reāli ikdienā stundās esošajiem 9. klases audzēkņiem Arkādijs.
Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare stāsta, ka emocijas un audzēkņu pozitīvais vēstījums ir tikai viena medaļas puse. Ja reāli stundas apmeklē līdz 30 skolēnu, bet darbinieku skaits tuvojas divdesmit, tad ir vēl tāds aspekts kā ekonomiskais.
Līdzīgi spriež arī deputāte, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas priekšsēdētāja Inita Nagņibeda: «Skolotāji un bērni ir situācijas ķīlnieki. Ja skolēnu nav, nevar pastāvēt arī skola. Uzskatu, ka šim jābūt Mežotnes internātvidusskolas pēdējam mācību gadam. Atklāts paliek jautājums, ko darīt ar ēkām. Žēl līdzekļu, kas tajās pēdējos gados ieguldīti.»
Skolas direktore D. Penķe piekrīt šim kategoriskajam lēmumam. Ir jāizbeidz šīs mokas, skola jāslēdz, lai pēc tam šajā vietā atvērtu ko jaunu. Kas tas būs, tas jāizdomā tiem, kam ir vara. Skolas kolektīvs izdarījis visu maksimāli iespējamo. Ir idejas, nākotnes redzējums, kas pausts jau vairākkārt.
