Sabiedrības pārstāvju un pašvaldības saziņas kārtība un sabiedrības deleģējums – tie bija galvenie precizējumi Bauskas novada iedzīvotāju padomju nolikumā, par ko vienojušies darba grupas dalībnieki pirmajā sanāksmē.
«Bauskas Dzīves» uzrunātie sanāksmes dalībnieki gandrīz divas stundas garo diskusiju vērtēja kā konstruktīvu un ar pozitīvu iznākumu.
Darba grupas vadītāja Linda Abu Meri, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos, «Bauskas Dzīvi» informēja, ka darba grupā 14. janvārī apstiprināti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādītie precizējumi pašvaldības pieņemtajā nolikumā, kas sniegti saskaņā ar Pašvaldības likumu un pamata normatīvo regulējumu. Saskaņots, ka turpmāk sabiedrības viedokli pārstāvošās grupas dēvēs par iedzīvotāju padomēm bez sākotnēji izmantotā apzīmējuma – konsultatīvās. Nedaudz mainītais nosaukums nekādi neietekmēs padomju darbību, uzsver L. Abu Meri.
Apspriests iedzīvotāju padomju dalībnieku ieteikums svītrot nolikuma prasību padomes kandidātam savākt piecus parakstus, lai varētu piedalīties ievēlēšanā. Saņemts priekšlikums, ka ikviens pretendents varētu pats pieteikt savu kandidatūru, tomēr vairākums darba grupas dalībnieku balsoja par šīs prasības saglabāšanu.
«Uzskatām, ka arguments ir prasība cilvēkam izrādīt iniciatīvu, būt gatavam runāt ar citiem, lai savāktu parakstus, vēl pirms sākt darboties padomē,» pamato domes vadītāja vietniece.
Darba grupa vienojās, ka turpmāk iedzīvotāju padomes sabiedrības viedokļa izziņas rezultātā formulētos priekšlikumus pašvaldībai nodos oficiālā parakstītā iesniegumā vai nu papīra formātā, vai elektroniski. «Tad tā nebūs tikai parunāšana par lietām, bet oficiāla dokumentu aprite, kurā jāsniedz atbildes un nevar taisnoties, ka kaut kas pazudis,» pārmaiņas skaidro L. Abu Meri.
Bauskas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Dāvis Eimuss sarunā ar «Bauskas Dzīvi» teic, ka tā būs nostiprināta skaidra atgriezeniskā saite, kā pašvaldība reaģē uz sabiedrības priekšlikumiem. «Tas ir galvenais diskusiju temats, jo šī sistēma nepastāv un ir daudz jautājumu, kā to iedibināt,» skaidro D. Eimuss. Viņš ir pārliecināts, ka darba grupā vienosies par šo kārtību, jo diskusijas ir ļoti produktīvas.
Uģis Zāģers, Iecavas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs, «Bauskas Dzīvei» pauž, ka pirmajā sanāksmē akceptēti šīs padomes dalībnieku ieteikumi pēc gada darbības pieredzes.
«Reakcija un atbilde uz padomes iesniegumu jāiestrādā pašvaldības administratīvajā procesā,» saka U. Zāģers, «padomju dalībniekiem jāzina, kā priekšlikumi tiek pieņemti, kā uz tiem atbild un kā pēc tam atbilde nonāk atpakaļ pie iesniedzējiem. Par to vēl diskutēsim.»
Informēt pirms lēmumiem
Sanāksmē apspriesta pašvaldības informācijas regulāra pieejamība padomēm un sabiedrībai, jo sadarbību kavē neziņa par plānotajiem un pieņemtajiem lēmumiem. Viens no pašvaldības pārstāvjiem ierosinājis vēl pirms komiteju sēdēm lēmumprojektus par jautājumiem, kas attiecas uz konkrēto pagastu, nosūtīt iedzīvotāju padomei, stāsta U. Zāģers. «Pašvaldībā jāizlemj, kurš to darīs. Turklāt jāveido kārtība, ka jautājumus neizskata, līdz kamēr iedzīvotāju padome pēc sabiedrības aptaujas sniedz savu viedokli,» iesaka Iecavas pagasta pārstāvis.
U. Zāģers cer rosināt vēlētos deputātus regulāri tikties ar sabiedrību pagastos un ciemos. Daži pašvaldības pārstāvji uzskata, ka deputāti nevarot piedalīties iedzīvotāju padomju vai sabiedrības tikšanās reizēs pagastos. Tomēr U. Zāģers atgādina Zorģu pieredzi, kad pirms gadiem 20 sabiedrības aktīvistu grupa ar vēstulēm un aicinājumiem deputātiem iedibināja tradīciju regulāri rīkot klātienes sarunas bibliotēkā. Šī prakse turpmāk plaši izmantota daudzviet. Nākotnes diskusiju temats esot arī iedzīvotāju padomju savstarpējā sadarbība, jo pagastos ir atšķirīgs cilvēku skaits un intereses, piebilst Iecavas pagasta pārstāvis.
Neliela pārstāvniecība
Lai arī sanāksmes dalībnieki pirmās diskusijas raksturo kā pozitīvas un produktīvas, darba grupā no desmit dalībniekiem ir pārstāvji tikai no trīs iedzīvotāju padomēm, bet pārējie ir pašvaldības funkcionāri, starp tiem arī pagastu vadītāji.
D. Eimuss un U. Zāģers vērtē, ka darba grupā ir optimāls dalībnieku skaits, lai diskusijas neizplūstu un būtu rezultatīvas. U. Zāģers pirmo tikšanos novērtēja kā «ļoti produktīvu ar labu iznākumu».
«Ir nianses par kopējās sistēmas precizēšanu, par ko jāvienojas, un man nav šaubu, ka vienosimies,» saka D. Eimuss, «padomju dalībnieki darbojušies pietiekami, lai zinātu, ar ko jāsaskaras un kā darbojas procesi, lai sasniegtu mērķi.»
Nākamā darba grupas sanāksme plānota februāra sākumā, kad lems par citiem priekšlikumiem.
L. Abu Meri atteica «Bauskas Dzīvei» dalību pirmajā sanāksmē, jo tam nav piekrituši vairākums pārstāvju – vēlējušies diskutēt «savā lokā». D. Eimuss «Bauskas Dzīvei» teic – žurnālistes dalība varēja radīt risku, ka sanāksmes dalībnieki kaut ko noklusē, bet, «no otras puses, tā būtu laba publicitāte iedzīvotāju padomēm, kas joprojām sabiedrībai ir jauna līdzdalības iespēja».
