Daudzdzīvokļu māja Bauskā un Vecumniekos iekļūst energoefektīvāko ēku TOP 10

Mājokļa siltināšana un renovācija ir aktuāls jautājums teju ikvienam iedzīvotājam, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Pēdējais gads iezīmējies ar energoresursu cenu pieaugumu, kas palielināja arī interesi par māju energoefektivitātes uzlabošanu. Pagājušā gada nogalē Attīstības finanšu institūcija “Altum” uzsāka jaunu valsts atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, kurā tiek iesniegti projekti un māju atjaunošanas process tuvākajos mēnešos tiks uzsākts, portālu informēja “Altum” sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Eglīte.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka šogad noslēdzas iepriekšējā ES fondu perioda programma, kurā kopumā ar “Altum” atbalstu renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas, granta veidā no “Altum” piesaistot 157,1 miljonu eiro.

S. Eglīte norāda, ka šajā programmā kopumā atjaunotas 623 ēkas. Visvairāk jeb 49,8% projekti realizēti Rīgā un Pierīgā, no kuriem Rīgā – 15,3%. Otrajā vietā ierindojas Kurzeme ar 20,9%, savukārt trešajā vietā ir Vidzeme – 17%. Ievērojami zemāka interese bijusi Zemgalē – 8,7%, kā arī Latgalē – 3,7%.

Pagājušā gada nogalē sāktā jaunā programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai tiek finansēta no ES Atveseļošanās fonda un tās pieejamais finansējums ir 57,2 miljoni eiro. 

Programma paredz segt līdz 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji var aizņemties no komercbankām aizdevuma veidā vai izmantot mājas uzkrājumus. Lai saņemtu atbalstu, projektam jāsaņem bankas vai, gadījumā, ja banka aizdevumu nepiešķir, “Altum” aizdevumu vismaz kapitāla atlaides apjomā. Bankas aizdevumam iespējams saņemt arī “Altum” garantiju.

“Ēku siltināšana un renovācija nes daudz ieguvumu, sākot ar pievilcīgu un komfortablu dzīves vidi līdz pat būtiskam finansiālam ieguvumam. To lieliski apliecina renovāciju jau pabeigušo daudzdzīvokļu māju pieredze. Aicinu izmantot jaunās programmas sniegtās iespējas un pieteikt sava mājokļa renovāciju,” uzsver “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Apkopojot datus par mājām, kas atjaunotas ar “Altum” līdzfinansējumu no ES fondu resursiem, “Altum” izveidojis apskatu par desmit energoefektīvākajām ēkām Latvijā. TOP desmit māju piemēri sarindoti secībā pēc lielākā ietaupījuma pret sākotnējo patēriņu un izmaksu ietaupījuma uz katru kvadrātmetru.

Pirmajā trijniekā ir divas ēkas Siguldā un viena māja Liepājā. Energoefektīvāko ēku desmitniekā iekļuvusi arī daudzdzīvokļu ēka Vecumniekos, Rīgas ielā 33, iegūstot sesto vietu ar ietaupījumu 71%.  Ēkā veikta pagraba pārseguma siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis, siltināti bēniņi, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures sistēma.

Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 159.19 kWh/m2 gadā. Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 46.66 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 5,7 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

“Altum” izveidoto top desmitnieku ar ietaupījumu 70% noslēdz māja Bauskā, Bērzkalnu ielā 11. Ēka pirmreizējā ekspluatācijā nodota 1984.gadā. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, logu nomaiņa, jumta siltināšana, fasādes un cokola siltināšana, uzstādīti pielūdes vārsti. Projektā sākotnējais aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei bijis 136.2 kWh/m2 gadā.

Izvērtējot projekta pēcuzraudzības datus, vidējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš ir 40.37 kWh/m2 gadā. Savukārt, vērtējot finansiālo ieguvumu, izmaksu ietaupījums pēc renovācijas ir 0,1 eiro uz katru kvadrātmetru. Pēc veiktajiem atjaunošanas pasākumiem ēka ieguvusi B energoklasi.

“Swedbank” Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Zaļums akcentē, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ar daudzdzīvokļu namu siltināšanu veicas tik gausi, slēpjas sabiedrības domāšanas veidā, nepietiekamā informācijas apjomā un izglītošanā par mājas uzlabošanas iespējām, kā arī izpratnes trūkumā par atbalsta instrumentiem dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļa īpašniekam pamatā ir divas izvēles. Pirmā – visiem dzīvokļu īpašniekiem savstarpēji vienojoties, regulāri uzkrāj līdzekļus daudzstāvu mājas un kopīpašuma uzturēšanā un atjaunošanā. Vai otrā – daudzdzīvokļu mājā ieguldīt tikai pašu minimumu un rūpēties par savu privāto telpu. “Nebūsiet pārsteigti – Latvijā lielākā daļa dzīvokļu īpašnieki priekšroku dod otrajai stratēģijai,” saka J. Zaļums.

Namu pārvaldniece Ingrīda Liepa ir gandarīta, ka viņas pārvaldītais nams Bērzkalnu ielā 11 ir ierindojies energoefektīvāko ēku desmitniekā. Viņa atzīst, ka viena no lielākajām problēmām Bauskā – māju iedzīvotāji ir kūtri un negrib atbalstīt daudzdzīvokļu nama renovācijas projektu. Pati pārdzīvojusi, ka pērn trīs ēkas Bauskā tā arī līdz siltināšanai netika. Vislielākais rūgtums esot par Dārza ielu 18, kura ir viena no agrāk celtajām mājām Bauskā, salīdzinoši izmaksas nav bijušas lielas, finansējums no “Altum” un bankas bijis garantēts, bet iedzīvotāji nepiekrita. Taču ir pa kādam pozitīvam piemēram. Tā nupat svētdien, 22. oktobrī, mājas Zaļā ielā 15 notikušajā kopsapulcē iedzīvotāji vienojās virzīt tālāk izstrādāto renovācijas projektu, izmantojot “Altum” programmu.

“Kad izdodas sakārtot kādu bēdīgā tehniskā stāvoklī esošu ēku, iedzīvotāji kļūst laimīgāki. Kādā vidē mēs dzīvojam, tādi esam. Mājās, kas ir sliktā tehniskā stāvokli, iedzīvotāji nereti ir dusmīgi ne vien uz apsaimniekotāju, bet strīdas arī savstarpēji. Kad māja ir sakārtota, redzam, ka cilvēki runā par kopīgām talkām, kopīgu pasākumu rīkošanu. Tajā brīdī ir gandarījums, ka esam spējuši veidot pozitīvas pārmaiņas,” paziņo Ingrīda Liepa.

Viņa atzīmē, ka daļa cilvēku joprojām nesaprot, ka privātīpašums ir ne tikai viņa dzīvoklis, bet īpašumā ir arī viss pārējais – gan jumts, gan pagrabs, gan kāpņu telpa. “Ja nevēlies ieguldīt šajā kopīgajā īpašumā, tad mājas ir tādā stāvoklī, kādā ir. Privātmāju saimnieki savā īpašumā iegulda katru gadu, lai savu māju uzturētu, bet daudzdzīvokļu namos aprobežojas vien ar savu dzīvokli. Tāpat liekas nepieņemami, ka daži indivīdi atļaujas pa logu izmest pudeles, skārdenes, papīrus, cigarešu izsmēķus un gaidīt, kad tos kāds teritorijas apkopējs savāks. Jāsaprot, ka arī apkārtne ir kopīgais īpašums, privātmājā saimnieki savā ārtelpā taču nemēslos,” tā I. Liepa.